Jerošenko: “”Saskaņa” pārveidojas par Ziemeļkorejai līdzīgu sistēmu” 9
“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes deputāts Vadims Jerošenko. Viņš ir finansists, konsultāciju uzņēmuma “Laika stars” vadītājs, iepriekšējā sasaukumā vadīja pilsētas Attīstības komiteju. Ievēlēts arī šajā sasaukumā, Jerošenko kungs pēkšņi izrādījās “Saskaņas” frakcijā nevajadzīgs, tika izslēgts un tagad strādā kā vienīgais neatkarīgais deputāts Rīgas domē.
– Tas ir interesanti, un pastāstiet, par kādiem “nopelniem” izslēdz no “Saskaņas”? Jūs bijāt otrs ietekmīgākais cilvēks domes frakcijā, tikāt virzīts par ekonomikas ministra kandidātu ēnu kabinetā, bet nekur neesmu atradis skaidru iztulkojumu, kāpēc pirms trim gadiem jūsu un partijas ceļi šķīrās. Nebijāt tik kvēls sociāldemokrāts, kā vajadzēja?
– Pirms astoņiem gadiem ienācu politikā, lai izlietotu savas zināšanas pilsētas labā. Kad “Saskaņa” Rīgā pārņēma varu, bija maz sapratnes un pieredzes, kā saimniekot. Biju viens no cilvēkiem, kas toreiz piedalījās šīs sistēmas veidošanā. Biju atslēgas posteņos Attīstības komitejā, Brīvostas valdē un Ceļu pārvaldē kā padomes priekšsēdētājs. Četros gados Rīgai izdevās šo to sasniegt. Īpaši sociālajā jomā, bet svarīgi arī domāt, kur Rīga pelnīs naudu, kā nodrošinās darbavietas – lai nedzīvotu uz kredītu rēķina. Pirms vēlēšanām bija noruna ar Nilu Ušakovu, ka tais virzienos turpināsim strādāt, bet pēc uzvarētām vēlēšanām viņš man teica – būs labi, ja noliksi deputāta mandātu. Kāpēc? Tā vajag. Par to piedāvāja palikšanu Brīvostas valdē, varbūt arī valdes locekļa vietu “Rīgas satiksmē” – garšīgus amatus. Taču es nenācu politikā apmierināt materiālās intereses, bet kaut ko izdarīt attīstības jomā, kur trūka un joprojām trūkst ilgtermiņa redzējuma.
– Vai aiz jums bija palicis kāds svarīgs cilvēks, kuram vajadzēja domes deputāta krēslu?
– Nē. Domāju, ka nospēlēja cits faktors. “Saskaņa” pārveidojas par Ziemeļkorejai līdzīgu sistēmu. Ir vadonis Ušakovs, kas gatavs uz visu, lai saglabātu vietu, krēslu un ietekmi. Ir viņa ārštata padomnieki, kuri, pateicoties esošai kārtībai, galvaspilsētā veido privāto biznesu, un Rīga palikusi par viņu privāto kabatu. Un ir pārējie. Partijas biedri, deputāti, kuri pārsvarā nav slikti cilvēki, bet brīžam baidās pat domāt, kas ar viņiem notiks, ja atkārtosies tā pati situācija, kas ar pārāk neatkarīgo Jerošenko. Ja viņus palūgs aiziet.
– Ušakovs ir spilgts, spēcīgs politiķis, bet kā pilsētas saimnieks saņem daudz kritikas. Par naudas izšķērdēšanu, par investīciju nepiesaistīšanu, par īstermiņa domāšanu. Sakiet, cik pamatoti ir pārmetumi, vērtējot no pieredzējuša finansista, bijušā domes varasvīra pozīcijas.
– Izdarītas pareizas lietas – sociālajā, cilvēku labklājības jomā – un ne visai pareizas. “Saskaņa” visai veiksmīgi strādā ar elektorātu, domājot par nākamajām vēlēšanām, tai ir rokās visi instrumenti, ko reklāmas tēla veidošanā vien var izmantot. No otras puses – nav atbildes, kādu gribam redzēt galvaspilsētu pēc pieciem, desmit vai piecdesmit gadiem. Šodien saimniekošana notiek tā: 1) kā lēmums izskatīsies vēlētāju acīs, 2) ikdienišķi risinājumi sīkumos. Pilsētas attīstības plāna nav, un tas paver iespējas manipulācijām, korupcijai. Spēkā ir vecais plāns, jaunā izstrāde kavējas par 1 – 2 gadiem, un situāciju izmanto Ušakova padomnieki. Tā kā nav ilgtermiņa redzējuma, nopietni investori nelabprāt nāk vai vispār nenāk uz Rīgu. Nav skaidrības, vai Rīga grib primāri būt zaļa pilsēta, vai grib radīt industriālos centrus ar darba vietām, vai pārtapt par lielu guļamrajonu. Esmu pārliecināts, ka bez attīstības plāna, bez redzējuma pilsētas nodokļu maksātāju nauda netiek pilnvērtīgi izlietota. Jo lēmumi būvēt infrastruktūras objektus, ceļus tiek pieņemti bez tālāka skata nākotnē. Piemēram, lielie projekti, kas saistīti ar pilsētas transporta attīstību. Pie dzelzceļa stacijas plānoja būvēt multimodālo centru, kur vienuviet nonāktu sabiedriskā transporta maršruti, lai pasažieriem ērti pārsēsties, vienalga, kurā virzienā tie dotos. Tam nav risinājuma, tāpat kā līdzīgiem transporta mezgliem pie “Alfas” un Torņakalnā.
– Ko vajag izlasīt pilsētas plānā? Es tā saprotu, ka ir “preambula” ar filozofiju, ka Rīga būs zaļa, uz tūrismu orientēta metropole vai kas cits. Tālāk seko jaunceļamo infrastruktūras objektu apraksts…
– Tieši tā – kādiem mērķiem izmantos pilsētvietas. Kur būs dzīvojamie rajoni, kur tirdzniecības centri, kur ražošanas zonas. Ja iedzīvotājiem liekas, ka attīstības plāns ir teorētisks vai no Marsa novadīts papīrs, tad ne. Tas ir konkrēts dokuments, kas skars jebkuru rīdzinieku. Vai pie viņa mājas pēc pieciem gadiem būs parks vai vēl desmit dzīvojamie nami, vai veidos industriālo teritoriju.
– Teicāt, ka pilsētai jāpelna nauda. Kādā veidā?
– Viens no pilsētas aktīviem ir brīvosta. Otra tēma, ko attīstīju, vēl būdams amatā, – par industriālajām zonām, piesaistot ražotājus, investorus. Pilsēta piedāvā zemi, pievelk “tīklus” – lūdzu, šeit ir vieta ražošanas zonai. Tālāk ir iekšzemes un starptautisks mārketings, lai pierunātu uzņēmējus nākt uz Rīgu un pierādītu, ka te radīti labākie apstākļi, kur droši strādāt. Pieļauju, ka cienījamie deputāti, mērs, aizbraukuši uz ārvalstīm, piedāvā – lūdzu, ieguldiet. Bet ar to viss beidzas. Kā politiskais tūrisms, nekas vairāk. Lai būtu “vairāk”, līdzi jāņem sagatavots portfelis ar konkrētiem investīciju projektiem, skaidriem cipariem, domes garantijām.
– No jūsu teiktā izriet, ka šādas attīstības nav, jo tas ir nopietnāk veicams darbiņš, ko grūtāk “pārdot” vēlētājiem nekā parādīties uz lentīšu griešanu?
– Attīstības plāns “kavējas” 2014. gadā, jo notiek bezgalīga “izpēte”. Pilsētas vadībai nav izpratnes, kam tas vajadzīgs. Šāds plāns ir galvenais likums pilsētā. Ja likuma nav vai tas novecojis, tad ir brīvas rokas pārvērst pilsētu par privāta biznesa objektu.
– Vai šiem veiklajiem “padomniekiem”, kuri darbojas Ušakova pajumtē, ir uzvārdi?
– Katram jādara savs darbs. Es varu strādāt pilsētas attīstības jomā, bet ir tāda jauka organizācija kā KNAB. Lai viņi šifrē uzvārdus, lai darbojas pie tā, lai attiecīgi cilvēki nepārkāptu to, ko nedrīkst pārkāpt. Pretējā gadījumā viņi apzog mūs – Rīgas iedzīvotājus.
– Kāds ir jūsu secinājums? Rīgas vadība jāmaina un jālaiž labāki saimniekotāji pie teikšanas? Un vai esošajai opozīcijai varētu būt piedāvājums, lai pieveiktu Nilu Ušakovu, kurš, šaha terminoloģijā izsakoties, spēlē ar baltajiem un savā laukumā?
– Ušakovs veiksmīgi strādā ar savu elektorātu. Koalīcijas partneriem Amerika partijai viegli strādāt ar tādu Ušakovu, kuram par visu svarīgākās ir savas ambīcijas un noturēties pie vietas un kuram blakus ir alkatīgi padomnieki. Es teiktu tā – esošā vadība un mērs nav gatavi un vairs nevar mainīties. Vai citi pretendenti uz Rīgas troni un atslēgām spēs pārliecināt vēlētājus – redzēsim. Iespējas visnotaļ ir. Jāatceras viena lieta. Pašvaldība – tā ir saimniecība. Par maz nākt ar politiskiem saukļiem, solījumiem…
–…padarīt Rīgu par Ziemeļu zvaigzni.
– Precīzi. Jāizprot saimnieciskie procesi, lai rīdziniekiem nodrošinātu kompetentu alternatīvu piedāvājumu.
– Kā domājat turpināt karjeru? Ja gribat atkal tikt deputātos, tad jums jāstājas, piemēram, “Vienotībā”?
– To redzēsim. Domāju, opozīcijas partijām vēl iekšienē jāsaprot, cik Rīga tām svarīga. Slikti pilsētai un valstij, ja grib uzreiz panākt pārmaiņas par 360 grādiem. Līdz ar to mans vēlējums būtu atstāt visu labāko, kas galvaspilsētā izdarīts pēdējos gados, un likt klāt to, kas vitāli trūkst.
– Rīgā ir daudz krieviski runājošo, uz kuriem “Saskaņa” orientējas politiski. Bezmaksas biļete pievilinot arī latviešu balsis. Troņa pretendentiem jādomā par cittautiešu auditoriju. Tur vieni esot eiropeiski, citi iekļāvušies Latvijas sabiedrībā, bet, protams, arī daudzi putinisti. Tā ir pareiza ainava?
– Nemēru, kādas asinis, kam vairāk – esmu Latvijas patriots. Savas pilsētas patriots. Kas izdevīgi mūsu dzimtenei, man ir absolūti pieņemams. Dažiem spēkiem izdevīgi dalīt pēc tautības, pēc etniskiem principiem, un šo lēto monētu kā labējie, tā kreisie politiķi mēģina izspēlēt. Manuprāt, priekšvēlēšanu programmai jābūt pragmatiskai, kas balstās uz sociālām vērtībām, kur netiek aizmirsts cilvēks un apakšā ir aprēķins un ekonomika. Ja šie komponenti iekļauti programmā, tad partijas, kas gribētu pārņemt varu Rīgā, atradīs piekritējus gan starp latviešiem, gan krieviem.
– Ušakovs ar savu karikatūru stipri nokaitinājis latviešu sabiedrību.
– Tas bija ļoti bērnišķīgi. Tas nepiestāv politiķim – mēram. Arī iepriekš bija kļūdas – ar otrās valsts valodas referendumu. Domāju, spļāviens visai Latvijai, kas neatrodas tādā attīstības stāvoklī, lai atļautos vairākas valsts valodas.
– Vai Rīgas mēram vairs nevajag latviešu balsis?
– Domāju, ka viņš mēģina izpatikt gan krievu, gan kādā brīdī arī latviešu vēlētājam. Pasvītroju vārdu “izpatikt”. Ja Ušakovs turētos pie stingri ieņemta kursa, nebūtu kļūdu, kad vienudien dara tā, otru dienu – citādi. Krievu elektorātā nav mazums cilvēku, kas skatās ne tikai uz to, ka mēram krievisks uzvārds, bet pēc politisko spēku darbības būtības.
– Kad nācāt politikā – kāpēc izvēlējāties iestāties “Saskaņā”, nevis citā partijā?
– Sociāli un politiski aktīvs esmu bijis vienmēr. Asi reaģēju un komentēju vienu vai otru politisko notikumu Latvijā. “Saskaņa” mani uzrunāja un mēģināja pārliecināt, ka esot gatavi reformām. Ka negrib būt tikai opozīcijas partija, kas veidota pēc nacionālās pazīmes. Viņiem vajagot profesionālus cilvēkus. Tuvojās pašvaldību vēlēšanas, un uzskatīju, ka saskaņiešiem ir izredzes uzvarēt Rīgā. Tāpēc piekritu palīdzēt, un tolaik sasniedzām labu rezultātu. Drīz saskatīju, ka “Saskaņas” vadība nav noskaņota nopietnām pārmaiņām. Labi tā, kā ir. Pieņēmu lēmu sev, ka nodarbošos ar pilsētsaimniecības jautājumiem, un tā tas notika. Taču “Saskaņā” ir gudri, profesionāli cilvēki, kuri piekristu progresīvām izmaiņām, būtu gatavi uzņemties politisku atbildību. Taču partija radusi sēdēt opozīcijā. Nokļūt pozīcijā ir pavisam kas cits. Tā ir šī atbildība. Vieglāk ir desmit gadus kritizēt, pašiem neko neuzņemties.
– Kādreiz “Saskaņa” Saeimā rakstīja alternatīvus budžetus, ekonomiskās programmas, veidoja ēnu kabinetu. Likās – aktīvi strādā, grib koalīcijā?
– Blefs! “Saskaņa” nemaz nevēlas Latvijā būt pozīcijā. Nav gatava atbildēt par konkrētām nozarēm – ministrijām. Jo tad var sanākt situācija, kad jāzaudē pat Rīga, ja “Saskaņa”, strādājot valdībā, zaudēs popularitāti. Līdz ar to ir mānīšana, ka “mums ir ministru kandidāti, programmas”.
