Jērgaļas tirgū izveidojusies krīze; grūtības ar gaļas realizāciju un eksportu 0
Autore: Ilze Mitāne
Ko aitkopim darīt ar sava aitkopības gada rezultātu – izaudzēto jēru? Izrādās, šogad situācija ir sarežģītāka nekā iepriekšējos gados. No vasaras beigām līdz vēlam rudenim lielākajā daļā saimniecību, kas nodarbojas ar aitkopību, ir jēru realizācijas laiks. Tas nozīmē, ka tieši pašlaik jēra gaļa ir dabūjama vislētāk, savukārt saimnieki par gaļas kilogramu var nopelnīt vismazāk. Tomēr šogad jēra gaļas tirgū vērojama vēl kāda satraucoša tendence – ir grūtības to vispār realizēt, īpaši, ja jēru skaits vairs nav uz rokas pirkstiem skaitāms, bet vēl nesniedzas arī simtos.
Rudenī nodot var par kapeikām
Vasaras beigu–rudens sezonā vidējā cena par jēra dzīvsvara kilogramu ir ap 2 eiro (variējot no 0,50 līdz 2,20 eiro). Kautsvara vidējā cena ir 4 eiro/kg (variējot no 3,50 līdz 4,50 eiro)*. Tomēr jāņem vērā arī fakts, ka gandrīz visos apklaušinātajos uzņēmumos uz dzīvnieku nodošanu bija rindas vismaz līdz Ziemassvētkiem. Brīžos, kad jēra gaļas tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, t. i., pavasarī un vasaras sākumā, par kautsvara kilogramu var saņemt pat 6 eiro. Nodarbojoties ar aitkopību, ik gadu sanāk brāķēt arī pieaugušos un vecos dzīvniekus. Vaicājot par aitu nodošanas iespējām, situācija izrādījās vēl bezcerīgāka. Pārsvarā lopu uzpirkšanas uzņēmumi aitas (vismaz rudens–ziemas sezonā) nepieņem vispār, bet, ja pieņem, tad par smieklīgi zemu cenu – 0,20–0,35 eiro/kg dzīvsvarā.
Sasniegts lūzuma punkts
Dina Avotiņa, LAAA sertificētā eksperte:
– Esam sasnieguši kritisko lūzuma punktu – vietējais tirgus ir piepildīts, bet eksportam dzīvnieku ir par maz. Joprojām nespējam piepildīt vienu kravu – apmēram ar 250–400 jēriem nedēļā, ko sūtīt eksportā. Vietējās kautuves dempingo cenas, turklāt fakts ir arī tāds, ka izkāvuma procenti nav tādi, kādiem tiem būtu normāli jābūt. Eksportam vajadzīgi 40–50 kg smagi un iespējami vienādi jēri. Šeit grēko arī dzīvnieku uzpircēji, jo bieži vien eksporta organizētāji nezina, ko vajag tiešajam jēra gaļas pircējam. Eiropā vidējā cena par dzīvsvara kilogramu ir 5 eiro. Latvijā tā ir 4–4,5 eiro/kg, un, lai arī tas ir mazāk, jāteic, ka samērā adekvāti. Latviešiem vienmēr ir bijis jāstrādā vairāk, lai dabūtu to pašu naudu, ko citur Eiropā. Ja šī cena nokrītas zem 4 eiro, tad gan tas vairs nav normāli.
Fakts, ka vietējās jēra gaļas nav arī Latvijas lielveikalos,jau ir valstiski politisks jautājums. Bija mums eksperiments – Limbažu TOP bija ar mieru ņemt pretī izmēģinājuma partiju ar Latvijā audzētu jēra gaļu. Tad nu rēķins bija šāds: lai aitkopim būtu puslīdz izdevīgi, vajadzētu pārdot gaļu vidēji par 7 eiro/kg. Pa vidu nāk nodokļi, veikala uzcenojums, un plauktā šī gaļa nonāk jau par 9 eiro/kg. Dārgi! Kurš vidējais latvietis būs ar mieru maksāt tādu cenu?
Galvenais uzdevums – kvalitatīvu šķirnes saimniecību izkopšana
Dmitrijs Bortņikovs, LAAA valdes priekšsēdētājs, SIA 3D Development īpašnieks:
– Iemesli, kāpēc šogad ar jēru realizāciju neiet tik gludi, ir vairāki. Esmu dzirdējis viedokli, ka daļēji šāda situācija izveidojusies šāgada slikto laikapstākļu dēļ, kad sagatavotā lopbarība aizgāja bojā vai netika savākta pietiekamā daudzumā. Aitkopis, rēķinoties ar to, ka lopiem ziemā var nepietikt barības, mēģina nodot realizācijā maksimāli daudz dzīvnieku, kas savukārt noved pie pārprodukcijas. Gaļas ražotāji, uzpircēji nolaiž cenu, kas savukārt ir nepievilcīga aitkopim. Personīgi gan esmu izjutis, ka iedzīvotājiem interese un jēra gaļas pirktspēja ir augusi, tiesa, šie novērojumi ir mazumtirdzniecībā. Ja ir runa par lielu jēra gaļas vai dzīvnieku realizēšanas apjomu, vēl ir problēmas kaut vai tāpēc vien, ka Latvijas lielveikalos joprojām nevar iegādāties Latvijā audzētu jēra gaļu. Šo problēmu zinām un daļēji cenšamies risināt, tomēr LAAA galvenais uzdevums ir kvalitatīvu šķirnes saimniecību izkopšana, kas savukārt ļoti veicinātu jēra gaļas tirgus uzlabošanos.
Eksportam vajadzīgi simtos skaitāmi gaļīgi jēri
Alma Bērziņa, SIA Baltic Vianco uzņēmuma vadītāja Latvijā:
– Lai arī pārsvarā uzņēmums nodarbojas ar gaļas liellopu uzpirkšanu, apmēram no Jāņiem līdz augusta sākumam uzpērkam arī jērus. Tā kā vienā mašīnā mums saiet 400 jēru, parasti kravu apvienojam un uzpērkam arī jērus no saimniecībām Igaunijā. Tomēr, lai mēs brauktu pēc jēriem, vienā saimniecībā vajadzētu būt vismaz 100–150 ņemamiem dzīvniekiem. Iepērkam konkrētā gada 25–40 kg smagus jērus. Meitenītes un kastrātus par 1,80 eiro/kg, puikas par 2 eiro/kg dzīvsvarā. Cenu atšķirību starp dzimumiem nosaka fakts, ka meitenītes un kastrāti ātrāk aptaukojas. Tām gan ir jābūt gaļas šķirnēm, piemēram, Tekselas, Šarolē, Sufolkas. Diemžēl neņemam tādas šķirnes kā Latvijas tumšgalve vai Romanovas.
Parasti, uzsākot sadarbību ar kādu saimniecību, vispirms aizbraucam paskatīties jēru barojumu, jo ir bijuši gadījumi, ka otrā galā, Beļģijā, mums saka, ka atvestie jēri nav apmierinoši. Mēs uzpērkam dzīvniekus, aizvedam līdz Beļģijai, kur tos turpina nobarot līdz vēlamajam svaram un kondīcijai, bet pēc tam gala tirgus ir musulmaņu valstis. Īsais uzpirkšanas periods saistīts ar to, ka no Jāņiem līdz septembrim Latvijā ir visvairāk mūsu prasībām atbilstošu jēru, savukārt musulmaņiem svētki un vajadzība pēc jēra gaļas ir 1. septembrī. Tomēr, ja saimniecības Latvijā spētu nodrošināt pietiekamu jēru apjomu, teorētiski jērus uzpirktu arī tagad.
Jēra gaļas tirgus nav stabils
Ieva Jērcēna,SIA RUKS vadītāja Cēsu gaļas kombinātā:
– Pašlaik strādājam ar Somijas tirgu, bet tur nekādas stabilitātes nav. Viņiem pietiek ar jēriem, kas tiek ievesti no citām valstīm, savukārt mēs nespējam konkurēt ar cenu. Ilgtermiņā šis tirgus nav perspektīvs. Nevaram arī garantēt, cik ilgi uzpirksim jērus, situācija var mainīties ļoti strauji, tāpēc pamatā mūsu tirgus ir liellopi. Somijas partneriem nav nekādas kvalitātes kontroles – ne prasības pēc īpašas jēru izlīdzinātības, šķirnes, svara vai kādā citā kategorijā. Pašlaik jērus iepērkam par 4 eiro/kg dzīvsvarā, ja vien jērs nav vieglāks par 10 kg. Jērus eksportējam pēc pieprasījuma, pagaidām tie ir 700–800 dzīvnieki mēnesī.
Par sieviešu kārtas dzīvniekiem maksā mazāk reliģiskā aspekta dēļ
Kristaps Melbārdis, z/s Mežoki īpašnieks:
– Savus jērus, apmēram 80%, nododu eksportam. Dzīvi dzīvnieki aiziet uz SIA Baltic Calves un SIA Baltic Vianco. Dzīvu jēru eksportēšanai ir samērā augstas prasības. Piemēram, SIA Baltic Calves prasības jēriem variē atkarībā no sezonas, šķirnes un citiem faktoriem, bet kopumā jēriem ir jābūt laba barojuma, priekšroka tiek dota Tekselas šķirnes un tās krustojumu dzīvniekiem. Cena šajā uzņēmumā ir 1,60–2,20 eiro par dzīvsvara kilogramu. Par jēru meitenēm maksā mazāk, un iemesls ir reliģiskais aspekts – musulmaņu zemēs sieviešu kārtas dzīvnieki maksā vismaz par 20% mazāk. Tā kā vienā kravā nepieciešami 300–400 jēri, parasti apvienojamies divi trīs saimnieki kopā.
Latvijā jēru eksportēšanu limitē arī fakts, ka ir ļoti maz dzīvnieku savākšanas punktu, ko savukārt pieprasa PVD. Ja būtu vairāk šādu savākšanas punktu, tad arī mazās saimniecības varētu savus jērus nodot eksportam. Pats esmu apsvēris domu tādu izveidot, bet tie ir lieli ieguldījumi, tā ka laiks rādīs.Lielākie uzņēmumi Latvijā, kas jērus iepērk, kauj uz vietas un tad eksportē, ir SIA Bio Meat, SIA Senlejas un SIA Sidrabjērs.
Lai izaudzētu labu jēru, vēl daudz jāmācās
Vanda Krastiņa,, kooperatīva Latvijas aita dibinātāja:
– Eksportam aiziet 100% no visiem nodotajiem jēriem. Šogad esam eksportējuši 1000 dzīvnieku. Apjoms salīdzinājumā ar citiem gadiem nav mainījies, bet šogad iepirkuma cena gan ir kritusies. Iemesls tam ir sliktie laikapstākļi, jo nemitīgi ir slapjš. Jērs, uzturoties slapjumā un ēdot pārlieku slapju barību, tik labi nepieņemas svarā. Tā sacīt – ūdens pa vienu galu iekšā, pa otru ārā. Negribu nevienam gan neko pārmest, tomēr jāmin arī otrs fakts, ka zemnieki vienkārši nemāk izaudzēt tādus jērus, kam būtu labs kautiznākums. Lai sanāktu labs rezultāts, nemitīgi ir jāmācās.
Imants Dzelme,, uzņēmuma Sidrabjērs īpašnieks:
– Apmēram desmit gadu griezumā, kopš uzņēmums darbojas, interese par jēra gaļu ir augusi. Pieaudzis ir arī ražošanas apjoms, kas gan tieši pēdējos gadus vairāk stāv uz vietas. Šis process ir saistīts – jo lielāka interese par jēra gaļu, jo lielāks ražošanas apjoms. Vēl esmu ievērojis, ka pēdējā laikā zemnieki pērk no mums pakalpojumu, bet gaļu izvēlas tirgot pa saviem kanāliem. Jēra gaļas iepirkuma cena variē no 4 līdz 6 eiro/kg atkarībā no sezonas, kurā jērus nodod. Pašlaik uzpērkam par 4,50 eiro/kg kautsvarā. Tā kā mums ir izveidojies konkrēts piegādātāju loks, jauniem klientiem nāksies gaidīt rindā vismaz līdz Jaunajam gadam. Tomēr, ja zemniekam ir tādas iespējas, nodot jērus pavasarī viņam būtu vēl izdevīgāk, jo no marta līdz maijam uzpērkam par augstāku cenu – līdz pat 6 eiro/kg.
Nākas būt radošiem
Valters Mitāns,z/s Ķeiķi īpašnieks:
– Jēra gaļu realizēju pats, pērkot kautuves pakalpojumu. Pirmajos gados jēru skaits bija neliels, tāpēc ar realizāciju, kad gaļu tirgoju radiem, draugiem, paziņām, nebija īpašu problēmu. Pircēji, īpaši rīdzinieki, bieži vien to burtiski izķēra. Dzīvnieku skaitam palielinoties, sākām braukāt pa tirdziņiem. Tur ir savi plusi un mīnusi. Vēlā rudenī tirgoties var bez bažām – āra temperatūra līdzinās ledusskapja temperatūrai, tomēr citā laikā gaļu bez speciālas saldēšanas iekārtas tirgot nevar. Šogad gaļas pārvadāšanai iegādājos speciālu transportu ar dzesēšanas iespēju. Teorētiski tā var gūt arī lielāku peļņu, tomēr katru reizi arī kaut kas paliek neiztirgots – tātad mums pašiem saldētavā vienmēr ir pieejama jēra gaļa. Galvenais ieguvums tam, ka gaļu pārdodu pats, ir iespēja jērus realizēt tad, kad tas ir nepieciešams.
Rīdzinieki mīl jēru
Valters Zirdziņš,
restorāna Valters īpašnieks un šefpavārs:
– Tas, cik daudzi restorāna apmeklētāji izvēlas nobaudīt jēra gaļu, atkarīgs no vietas, kur restorāns atrodas. Reģionos jēra gaļu ēd mazāk, vairāk tradicionālo cūkgaļu, vistu. Rīgā savukārt jēru un liellopu izvēlas vairāk. Es pat teiktu, ka Rīgā jēra gaļa popularitātē ir apsteigusi pīles krūtiņu un konkurē ar liellopu un zivi.
Pašam jēra gaļa ļoti garšo. Diemžēl restorāna ēdienkartē man tās nav, jo pagaidām neviens aitkopis nevar piegādāt šo dzīvnieku visu gadu vienmērīgi, piemēram, vienu divus liemeņus ik pēc 1–2 nedēļām. Tāpēc es jēra gaļu nevaru likt ēdienkartē kā pastāvīgu piedāvājumu. Tomēr manā restorānā jēra gaļu var dabūt kā īpašo piedāvājumu. Tas nozīmē, ka viesmīlis sarunā ar klientu var piedāvāt jēru brīžos, kad tas mums ir. Viesmīlis tad parasti izstāsta, kā jērs pagatavots, kādas piedevas, cik maksā utt.
Gatavošanai izvēlos jēru, kas nav vecāks par 6–7 mēnešiem, apmēram 20–23 kg kautsvarā. Man patīk, ka jēra gaļa ir pienīga, mīksta un gaiša. Personīgi man nevajag supermuskuļu kalnus, kas noskrējušies pa ganībām un ko pēc tam nevar dabūt mīkstus. Vislabāk man patīk jēra priekškāja jeb lāpstiņa, jo tai klāt ir tāds patīkams tauciņš. Pakaļkāja jeb ciska ir liesāka. Garšo arī karbonāde, īpaši ja ir uzkūpināta un tad cepta. Veselu jēru pašlaik man piegādā aitkopis Kaspars Kļaviņš no Naukšēniem, un tā arī to jēru pa pozīcijām gatavoju – vienā reizē taisu jēra stilbiņus, citreiz piedāvājumā ir lāpstiņa, ribiņas, karbonāde utt., līdz viss jērs ir izmantots.
Atliek vien novēlēt, lai šāgada krīze jēra gaļas tirgū aitaudzētājus neizputinātu, bet tieši stiprinātu, liekot rūpīgi pārdomāt ikkatru savu soli un izdevumu pozīciju, sākot jau no aitu lecināšanas līdz pat jēra realizēšanai.
* Cenu amplitūda iegūta, aptaujājot lielākos gaļas uzpirkšanas uzņēmumus Latvijā, tāpēc tā var variēt.
