Jēra gaļas tirgū rudenī nav ko darīt 0
Žurnāla “Agro Tops” oktobra numurā aplūkojām aitu brāķēšanas aspektus. Pieņemot, ka aitkopis apzinīgi un rūpīgi šā mēneša laikā aitas brāķējis, rodas loģisks jautājums – ko ar izbrāķētajiem dzīvniekiem darīt tālāk? Tikpat aktuāls jautājums ir arī – kam un par kādu naudu pārdot izaudzētos jērus?
Izrādās, arī šogad situācija nav labāka kā aizvadītajā gadā, īpaši, ja jērus gribas realizēt tieši rudens mēnešos. No Pārtikas veterinārā dienesta mājaslapā atrodamajām 34 sertificētajām kautuvēm, kurās pie kaujamo dzīvnieku sugām minētas aitas, šos dzīvniekus (aitas vai jērus) reāli uzpērk vien nedaudz vairāk kā desmit kautuves Latvijā. Tikai kaušanas/dalīšanas pakalpojumus gan sniedz vairāk kautuvju, dažās ir iespējama arī gaļas vakuumfasēšana. Uz vienas rokas pirkstiem ir šogad skaitāmas arī firmas, kas jērus uzpērk eksportam.
Rudens, kad tradicionāli lielākajā daļā saimniecību jēri sasnieguši realizācijas svaru, patiesībā ir vissarežģītākais laiks, kad jērus kādam pārdot, un diemžēl arī visneienesīgākais. Kautuves ir pārpildītas un nespēj paņemt pretī tik daudz jēru, cik tiek piedāvāts, tāpēc uz jēru nodošanu veidojas garas rindas – no pāris nedēļām līdz pat diviem trim mēnešiem. Un likumsakarīgi – arī cenas faktiski visur tieši šobrīd ir viszemākās.
Attiecībā uz pieauguša dzīvnieka – aitas – gaļu situācija tirgū likumsakarīgi ir vēl nožēlojamāka. Kautuvēm aitas īsti nav kur likt, tāpēc tās vai nu vispār netiek uzpirktas, vai arī tiek ņemtas pretī burtiski par kapeikām.
Tā nu sanāk – ja aitkopis nav bijis tālredzīgs un nav iestājies kādas kautuves vai jēru eksportētājfirmas rindā jau pirms krietna laika, šobrīd nodot savus dzīvniekus realizācijai ir ļoti problemātiski.
Tiesa, situācija jēra gaļas tirgū mainās pa mēnešiem, tāpēc jau ap decembri, janvāri sastrēgums, visdrīzāk, būs mazinājies un cenas kaut nedaudz, tomēr kāpušas. Tas, protams, nav nekāds mierinājums aitkopim šogad, kad sagatavotās lopbarības jau tā ir maz, tomēr varbūt noderēs par vielu pārdomām, plānojot lecināšanu nākamajam gadam.
Varbūt tiešām izdevīgāk ieplānot lecināšanu par dažiem mēnešiem uz vienu vai otru pusi, lai nākamgad oktobrī un novembrī nebūtu atkal jāatgriežas pie tā paša sasāpējušā jautājuma – kur likt izaudzētos jērus un izbrāķētās aitas?
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
