Jelgavu un Ventspili palaiž brīvībā 4
Opozīcijai izdodas pārliecināt koalīciju par divu lielo pilsētu neapvienošanu ar apkārtējiem novadiem.
Pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām, kas notika pašvaldību protestu gaisotnē, Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien pieņēma savā ziņā vēsturisku lēmumu un atbalstīja opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumus, kas paredz Jelgavas un Ventspils pilsētas saglabāt esošajās robežas, neapvienojot tās ar apkārtējiem novadiem.
Līdz ar to no desmit lielajām pilsētām, kuras plānots pārdēvēt par valstspilsētām, tikai Jēkabpilij, Ogrei un Valmierai iecerēts pievienot lauku pašvaldības.
“Mēs respektējām pašvaldību – gan pilsētu, gan novadu – skaidri izteikto viedokli, ka viņi nevēlas būt kopā,” “Latvijas Avīzei” pēc balsojuma sacīja Arvils Ašeradens (“JV”). Viņaprāt, šajā situācijā nebūtu pareizi iet pret pašvaldību gribu – pareizāk ir to akceptēt, lai mazāk satrauktu pašvaldības un veiksmīgāk pabeigtu reformas likuma sagatavošanu un pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Iepriekš bija plānots Jelgavu apvienot ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, bet Ventspili – ar Ventspils novadu. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“A/P”) savukārt norādīja, ka līdz šim balsojumam deputāti nonākuši pēc diskusijām komisijā, kurās secināts, ka Jelgava un Ventspils būtu jāsaglabā kā atsevišķas administratīvās teritorijas, bet vienlaikus nosakot stingru kārtību, kā visas pilsētas sadarbojas ar apkārtējiem novadiem.
V. Valainis, kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, pēc sēdes “LA” atzina, ka sarunas bijušas garas. Taču viņam esot prieks, ka izdevies pārliecināt valdības partiju vadītājus, kuri tomēr ieklausījušies opozīcijas un arī pašvaldību viedoklī.
Uz vaicāto, vai tas nozīmē, ka opozīcija vairs neizrādīs tādu pretestību reformas īstenošanai, V. Valainis atbildēja, ka tas to gluži nenozīmē – likumā vēl esot nepilnības un par tām viņš runāšot. V. Valaiņa priekšlikumu Covid 19 izraisītās krīzes dēļ pārcelt pašvaldību vēlēšanas, kas paredzētas 2021. gada jūnijā, uz 2022. gada vasaru, komisija neatbalstīja.
Turpinot sagatavot izskatīšanai Saeimā 3. lasījumā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atbildīgā komisija veica vēl vairākas izmaiņas iepriekš 2. lasījumā pieņemtajā likuma redakcijā.
Komisija atbalstīja ap Liepāju izvietoto astoņu pašvaldību jaunveidojamā Lejaskurzemes novada pārdēvēšanu par Dienvidkurzemes novadu. Savukārt Ulbrokas novadu nolemts nosaukt par Ropažu novadu.
