Jelgavu pamet ātrās ēdināšanas restorāns 0
Janvārī Jelgavā darbu pārtraucis Latvijā radītā ātrās ēdināšanas uzņēmuma “Subburger” restorāns, kas kopš pagājušā gada maija strādāja tirdzniecības centrā “Pilsētas pasāža”.
“Subburger” mārketinga vadītāja Ilona Mikas atzina, ka ātrās ēdināšanas restorānam Jelgavā netika izvēlēta pareizā atrašanās vieta. “Tādēļ pieņemts lēmums vismaz pagaidām no Jelgavas aiziet. Tiklīdz būs labs piedāvājums telpām Jelgavā, mēs ar prieku atgriezīsimies,” sacīja Mikas.
Patlaban uzņēmums par prioritāri izvirzījis Rīgas ēdināšanas biznesa iekarošanu, un nesen “Subburger” restorāns atvērts tirdzniecības centrā “Origo”.
“Subburger” ir Latvijā radīts uzņēmums, kurš darbu sāka, atverot ātrās ēdināšanas restorānu Daugavpilī. Patlaban Latvijā darbojas trīs “Subburger” ātrās ēdināšanas restorāni – viens Daugavpilī un divi Rīgā.
Kā liecina “Firmas.lv” dati, 2017.gada martā Rīgā reģistrētās SIA “Subburger Latvija” pamatkapitāls ir 2800 eiro. 39,29% “Subburger Latvija” kapitāla daļu pieder uzņēmuma vienīgajam valdes loceklim 1986.gadā dzimušajam Valerijam Gavrilovam.
Viņš darbojas arī citos mazumtirdzniecības biznesos, kuri gan 2017.gadā nesuši zaudējumus. Pa 25% “Subburger Latvija” kapitāla daļu pieder Aleksandram Možeiko un Tatjanai Zinovjevai, bet 10,71% – uzņēmuma mārketinga vadītājai Mikas.
Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem “Subburger Latvija” 2017.gadā strādājusi ar 91 792 eiro apgrozījumu un 5430 eiro zaudējumiem, valsts kopbudžetā ienesot 1330 eiro.
Ātrās ēdināšanas restorāns “Subburger” nav vienīgais nomnieks, kas pēdējā gada laikā Jelgavā pametis tirdzniecības centru “Pilsētas pasāža”.
Aizvadītājā gadā no tā aizgājuši vēl trīs nomnieki, tajā skaitā divi bērnu preču veikali, bet šogad, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, jaunas telpas meklē vēl divi nomnieki. Tirdzniecības centra trešais un ceturtais stāvs jau ilgstoši stāv tukšs.
Kā iemesli aiziešanai tiek minēti augstā nomas maksa un rūpes par savu pircēju drošību, jo “Pilsētas pasāža” jau vairākus gadus cīnās ar dažādām tehniskām problēmām, piemēram, grīdas flīžu atlēkšanu, plaisām sienā un neizskaidrojamu vibrāciju telpās.
LETA jau ziņoja, ka Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti, veicot pārbaudes pēc flīžu atlēkšanas “Pilsētas pasāžā” 2017.gada janvārī, konstatēja, ka jumta pārseguma (4.stāva) siju un plātņu savienojuma mezgla sākotnējā izbūve notikusi neatbilstoši projektam.
Ņemot vērā, ka pagrabstāva pārseguma plātnes betonēšanai ticis izmantots paredzamai lietderīgai slodzei neatbilstošs betons, BVKV uzdeva ēkas apsaimniekotājam SIA “Marno J” veikt plātnes nestspējas noteikšanu. Tas uzņēmumam bija jāveic līdz 2018.gada beigām, un patlaban BVKB vēl vērtē saņemtos dokumentus.
