Prioritāte – cilvēku glābšana 12
Nama iedzīvotāju pārstāvji sūdzībā tiesai pauda viedokli, ka ugunsdzēsēju auto varējis braukt pa piebraucamo ceļu, taču VUGD atbildēja, ka speciālajam transportlīdzeklim nebija iespējas piekļūt notikuma vietai pa transportlīdzekļu piebrauktuvi, savukārt attiecīgu vieglo transportlīdzekļu VUGD Jelgavas daļā nav.
Apgabaltiesa savā spriedumā raksta, ka pirmās instances tiesa uz liecinieku liecību pamata kļūdaini secināja, ka dienesta transportlīdzeklis varēja piekļūt notikuma vietai pa transportlīdzekļu piebrauktuvi. “Lietā nav ziņu, ka liecinieki ir ieguvuši profesionālo izglītību un viņiem ir zināšanas par dienesta speciālo transportlīdzekļu parametriem, gabarītiem, vadīšanas īpatnībām un manevrēšanas iespējām,” raksta tiesa.
Tiesa konstatēja, ka konkrēto glābšanas darbu vadītāja izvēle braukt pa īsāko ceļu – gar ēkas galu, kur atrodas zaļā zona un gājēju celiņš, – bija pamatota. Ārkārtas situācijās bieži sekundes ir izšķirīgas, un normatīvie akti neparedz gadījumus, kad uz glābšanas darbiem var steigties, kad – nesteigties. Prioritāte vienmēr ir cilvēku glābšana. Turklāt šajā gadījumā pastāvējusi iespēja, ka slimais cilvēks var izlēkt pa logu – ja tas būtu noticis, tad glābējus vainotu, ka bijuši par lēnu un ar neatbilstošu tehniku, tiesā norādīja VUGD.
Tāpat viens no kļūdainajiem pamatojumiem dienesta rīcības apšaubīšanai balstoties uz apgalvojumu, ka dienests nedevās dzēst ugunsgrēku. Dienests atgādina, ka ugunsgrēku dzēšana ir tikai viena no funkcijām, turklāt detalizēta informācija par notikumu un nepieciešamajiem darbiem saņemta tikai uz vietas.
Kaitējums nav pierādīts
Tiesai neizprotami šķita, kā pieteicējs aprēķinājis glābēju nodarītos 629,34 eiro zaudējumus, kas liekas pārāk lieli un nepamatoti par izkustinātu gājēju celiņa plākšņu sakārtošanu un mājas aizsargapmales nodrupušās malas atjaunošanu. Kāpēc būtu, piemēram, jānomā konteiners par 82 eiro un ko viens cilvēks tajā krautu trīs stundas, kā bija norādīts pretenzijai pievienotajos aprēķinos? No prasībai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka pie mājas nesen bijuši veikti rakšanas darbi un zaļā zona bojāta jau pirms glābēju ierašanās, tādējādi nav saprotams, kādā stāvoklī zaļā zona, kā arī gājēju ceļš un apmales bijušas pirms tam. Gājēju celiņš izveidots pirms 20 – 25 gadiem, tā stāvoklis nav bijis labs – plāksnes bijušas bojātas un nevienmērīgi izvietotas, pie kā glābēji nu galīgi nav vainojami. Bet cik lielā mērā glābēji pasliktināja celiņa, mājas aizsargapmales un zaļās zonas stāvokli, nav zināms, jo pieteicējs nekādus pierādījumus par to tiesai nav iesniedzis.
Principiālie nama iedzīvotāju pārstāvji gan bija uzskatījuši, ka tiesai šī lieta jāņem ļoti nopietni. Sniedzot pārsūdzību apelācijas instancē, tika aizrādīts: “Tiesa nepamatoti nedeva pieteicējai norādījumus par papildu pierādījumu iesniegšanu un arī pati tos neieguva. [..] Tiesa neveica aprēķinus, nevērtēja liecinieku liecības, ka dienesta transportlīdzeklis pārvietojās ļoti tuvu mājai un iestiga. Tiesa nenorādīja, kāpēc tā netic liecinieku liecībām par dienesta smagās tehnikas pārvietošanos pa zaļo zonu un aizsargapmalei nodarītajiem bojājumiem.”
Apgabaltiesa toties bija aplūkojusi mājas apkārtnes attēlus internetā un secinājusi, ka tās apsvērumus “apstiprina šā sprieduma sagatavošanas brīdī interneta vietnē www.google.lv/maps publiski pieejamie ēkas, apkārtnes fotoattēli”.
Galu galā apgabaltiesa secināja, ka šajā lietā zaudējumu atlīdzinājums pienāktos tikai tādā gadījumā, ja pieteicējas tiesību aizskārums būtu “īpaši smags un pieteicēja nesamērīgi no tā cieš”. Bet tā kā tas nav bijis tik smags, tad pieteikums par zaudējumu atlīdzinājumu tika noraidīts.
Mēģināja “piešūt” četru plākšņu aizvešanu
Interesanti, ka sākotnējā kopējā zaudējumu summā bija iekļauti arī 27,07 eiro par četrām trūkstošām gājēju celiņa plāksnēm. Sniedzot apelācijas prasību, pieteicēji no šīs prasības atteicās, tāme tika koriģēta un mantiskais zaudējums jau tika rēķināts par 602,27 eiro.
VUGD tiesai bija iepriekš norādījis, ka dienestam nepamatoti tiek pārmesta četru plākšņu nočiepšana: “Tāmē norādīts, ka trūkst četru bruģa gabalu un viens bruģa gabals ir salauzts. No tā var rasties maldīgs priekšstats, ka dienests aizveda četras bruģa plāksnes. Dienesta rīcībā ir fotoattēli, kuros redzams, ka dzīvojamai mājai nesen veikti komunikāciju remontdarbi [..]. Pieteicēja nav pierādījusi, ka glābšanas darbu laikā būtu izmantoti četri trūkstošie bruģa gabali.”
