Kā Jelgavas daudzdzīvokļu nama apsaimniekotāji tiesājās ar glābējiem 12
Jelgavas daudzdzīvokļu nama apsaimniekotāji neturpinās tiesāties ar ugunsdzēsējiem glābējiem, kuru auto esot sabojājis ēkas trotuāru un betona apmali, tāpēc tika prasīti 629 eiro. Kaut Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tiesas spriedums ir labvēlīgs, tomēr sabiedrība iepriekš bija sašutusi par to, ka nama iedzīvotājiem var ienākt prātā celt pretenzijas pret glābējiem, kuri ārkārtas situācijā, darot savu darbu, ar auto izbraukā piemājas zālienu un varbūt sabojā kādu trotuāra plāksnīti. VUGD “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka dienests par šādiem nodarījumiem pēdējos gados tiesā nebija sūdzēts, šis bijis viens no retajiem gadījumiem.
Sākotnēji administratīvā rajona tiesa 2017. gada 24. augustā noraidīja pretenzijas par naudas kompensāciju, jo tiesa nesaskatīja pierādījumus, ka glābēju darbības radījušas mantisku zaudējumu. Tiesa vienlaikus gan norādīja, ka glābēji ar tehniku varējuši rīkoties saudzīgāk un nepārvietoties pa zaļo zonu un gājēju celiņu – tas neesot bijis tiesiski. Taču šo tiesas lēmumu apgabaltiesā pārsūdzēja gan iedzīvotājus pārstāvošā SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, gan VUGD.
Šā gada aprīlī administratīvā apgabaltiesa atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu daļā par kompensācijas nepiešķiršanu un laboja daļā par tiesiskumu, atzīstot, ka VUGD darbības tomēr nav bijušas prettiesiskas. Spriedumu neviena no pusēm vairs nepārsūdzēja.
Kas tad notika 2016. gada 25. aprīlī Jelgavā, Asteru ielā 16, un par ko bija tiesāšanās? Spriežot pēc tiesas materiāliem, jelgavnieku namsaimnieki bija varen piekasīgi un spītīgi prasības uzturēšanā – tika rakstītas tāmes, piesaukti liecinieki, vāktas fotogrāfijas un izvirzītas savas versijas, ar ko un kur patiesībā vajadzējis braukt glābējiem.
Brauca pa zaļo zonu
Jelgavas glābēji 25. aprīlī pulksten 19.09 saņēmuši zvanu, ka nepieciešams atvērt durvis kādam dzīvoklim, lai tajā pie slimnieces iekļūtu ārsti. Pēc deviņām minūtēm glābēji bijuši notikuma vietā, kur jau atradās ātrās palīdzības mediķi, pēc minūtes piebraukusi arī pašvaldības policija. Ugunsdzēsēju 19 tonnu smagās automašīnas “Iveco AD190 T36” vadītājs ziņojis daļas komandierim, ka pie konkrētās kāpņu telpas nav iespējams piebraukt – traucē pie mājas atstātie iedzīvotāju transporta līdzekļi. Tad komandieris devis rīkojumu braukt pa zaļo zonu, lai nogādātu aprīkojumu un četrus glābējus pēc iespējas tuvāk. Un šajā ceļā, spriežot pēc iedzīvotāju sūdzībām, kas lasāmas tiesas materiālos, ugunsdzēsēju automašīna sabojājusi dzīvojamās mājas aizsargapmali, gājēju celiņu un zaļo zonu pie mājas kāpņu telpas.
Divarpus mēnešus pēc notikuma mājas iedzīvotāju pārstāvji vērsās VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļā ar iesniegumu – vai nu atlīdziniet 629,34 eiro zaudējumus, vai arī atjaunojiet bojātās vietas iepriekšējā stāvoklī. VUGD atteicās maksāt, un sākās tiesāšanās, kas šopavasar noslēdzās par labu VUGD.
Varēja atnākt kājām!
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” vadītājs Juris Vidžis, kura uzņēmums pārvalda māju, joprojām uzskata, ka glābēji rīkojušies nesamērīgi: “Ja būtu bijis ugunsgrēks, es būtu pārliecinājis iedzīvotājus, ka glābēji citādi nevarēja rīkoties un tiesā nevajag vērsties. Šajā gadījumā vajadzēja tikai uzlauzt durvis – mierīgi varēja atstāt smago tehniku pie mājas un atnākt kājām ar nepieciešamajiem instrumentiem.”
Mājas vecākā Raisa Dubeņecka vēl piebilst, ka konkrētā dzīvokļa iemītniece ātrajai palīdzībai esot labi zināma un esot bijis skaidrs, ka nepieciešamības pēc lieljaudas tehnikas nav.
