Virzība likvidētās pamatskolas lietā: Jelgavas vecāku sūdzība nonākusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi izskatīšanā 2019. gadā likvidētās Jelgavas 2. pamatskolas vecāku sūdzību, portālam LA.LV pastāstīja vecāku pārstāve Inese Rinkmane.
Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, Jelgavas pilsētas pašvaldībai bez pamatojuma likvidējot skolu, kas bērniem sniedza kvalitatīvu izglītību un attīstījās, un liekot vecākiem meklēt iespēju saviem bērniem mācīties citviet, tajā skaitā arī tādās skolās, kurās mācību kvalitāte ir zemāka, tika pārkāptas bērnu un viņu vecāku tiesības.
Vecākiem netika dota iespēja piedalīties jautājuma risināšanā, lai gan viņi vairākkārt vērsās pie domes. Tika saņemtas tikai formālas atbildes, kurās deklaratīvi tika apliecināts, ka problēmu risinās, taču pēc būtības nekas netika darīts, lai rastu risinājumu, kas atbilstu bērnu un viņu vecāku interesēm.
Bērnu vecāki ar sūdzību vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kas to atteicās skatīt, pamatojot ar apsvērumu, ka domes lēmums nav administratīvais akts.
Līdzīgi uzskatīja arī Augstākā tiesa. Satversmes tiesā prasību noraidīja, pamatojot, ka Jelgavas domes lēmums nav normatīvais akts. Savukārt Tiesībsargs norādīja, ka neko nevar darīt, jo tas ir politisks lēmums.
Saņemot dažādu tiesu un institūciju atbildes, gluži loģiski radās jautājums, kas tad tas galu galā ir par aktu un kā to vispār iespējams pārsūdzēt?
Ir acīmredzams, ka šajā gadījumā nav paredzēta procedūra, kādā iespējams aizsargāt bērnu un vecāku tiesības un pārsūdzēt tiesā lēmumu, kas bērnus un vecākus piespiež darīt to, ko viņi nemaz nevēlas.
“Panākums ir jau tas vien, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīs mūsu prasību un dos novērtējumu absurdajai situācijai, kādā esam nonākuši. Ceram, ka vismaz nākotnē dome nevarēs pieņemt lēmumus, kad iedzīvotājiem nebūs mehānisma, kā aizstāvēt savu bērnu tiesības uz labāku izglītību,” uzsver vecāku pārstāve Inese Rinkmane.
Sūdzība ir nevis par diskrimināciju, bet par iespējām aizsargāt savas tiesības taisnīgā tiesā un vecāku un bērnu tiesību iespējamo pārkāpumu neievērošanu.
Tāpat ir jautājums par procesuālās kārtības neesamību vai tās būtisku nepilnību normatīvajos aktos šādu lēmumu apstrīdēšanai. Tika ņemta vērā arī Lietuvas un Igaunijas tiesu prakse līdzīgos gadījumos.
