Jelgavas sākumskolas vecāki sūdzas par vardarbību un skolas direktores neieinteresētību situāciju risināšanā. Kas ir noticis, un ko par to saka pašvaldībā? 80
Redakcijā saņēmām ziņu no kāda satraukta tēva, kura meita mācās Jelgavas 4.sākumskolā. Viņš izklāstījis vairākas situācijas, kurās, viņaprāt, redzams, kā dome piesedz direktori, kā atsakās risināt problēmu, aizmirstot rūpes par bērniem.
Tēvs raksta: “Dome piesedz direktori, lai tikai neciestu skolas, līdz ar to pašvaldības tēls. Domes atbildes ir nekādas, pēc būtības nekas netiek skatīts. Domes priekšsēdētāju un izglītības pārvaldes vadītāju vieno cieša sadarbība, tas pats attiecībā uz skolas direktori, kura jau 18 gadus darbojas šajā amatā.”
Lūdzām vīrieti padalīties ar konkrētām situācijām, kurās ir novērojama viņa pieminētā vardarbība un neieinteresētība. Tēvs saka, ka nav tiesīgs izklāstīt situācijas, kuras skārušas citus bērnus, taču var pastāstīt par gadījumiem, kuros cietusi viņa meita.
“Klasē ir agresīvs, divus gadus vecāks puika. Visi vecāki kopā sagatavoja iesniegumu, aprakstot dažādas situācijas. Taču skolā vienmēr notika puikas aizstāvēšana, runāja, ka bērni melo, jo vēlas izspiest agresīvo puiku, taču tā tas nebija, jo minētais puika tiešām nodarīja reālus miesas bojājumus citiem bērniem, kamēr nekāda ieinteresētība to risināt no skolas vadības puses nebija.
Pirmais gadījums. Attiecībā uz manu meitu sākums bija nekas ārkārtējs – ekskursijas laikā nevainīga kniebšana sānos, taču tā bija tik sāpīga, ka meita raudāja, pasūdzējās skolotājai, viņš pārstāja kniebt. Taču tagad skolotāja vispār atsakās atzīt faktu, ka puika knieba. Atsakās atzīt, jo par jebkuru vardarbību skolā ir jāziņo ne tikai varmākas vecākiem, bet arī vardarbībā cietušajiem bērniem, jāpieaicina psihologs un u.tml., ko skola nekad nedarīja.
Otrs gadījums, kad cieta konkrēti mana meita no tā paša zēna, bija sporta nodarbībā. Agresīvais bērns manu bērnu fiziski iespaidoja, taču skolā tika paziņots, ka bērns pats ieskrējis sienā, kā rezultātā guvis sejas sasitumus. Līdzīgā gadījumā arī tika teikts, ka bērns pats nokrita pa trepēm, lai gan zināms, ka tika pagrūsts. Visi zināja patiesību, arī jaunais skolotājas palīgs, taču situācijas tika slēptas. Vienmēr atradās kādas atrunas. Reiz puika sagrāba meitu no muguras jostas apvidū, pacēla augšā un meta pret grīdu (viņam bija gandrīz 10 gadi, bet meitai tikko 8), tika saista muguras lejasdaļa, gūta psiholoģiska trauma. Rīcība nebija saskaņā ar noteikumiem, mums vecākiem par to neziņoja, agresīvu bērnu atsevišķā klasē neizvietoja. Būtībā, agresīvā puikas uzvedība progresēja tieši tamdēļ, ka puikam skolā visu ļāva. Dienasgrāmatā bija ierakts ka meita nokrita. Sazvanoties ar skolotāju, tika teikts, ka meita skrēja un nokrita. Kad sāku rakstīt skolā, ka tā nemaz nebija, ir daudzi liecinieki (tāpat kā ekskursijas gadījumā par kniebšanu), tad nākošā dienā gan skolotāja, gan direktore atbildēja, kas patiesībā noticis.
Trešais gadījums, kas nav saistīts ar agresīvo puiku, bet gan ar vecāku iebildumiem par darba organizēšanu skolā, ir par sporta nodarbību apvienošanu. 2. klasei, kurā mācās mana meita, tika apvienotas sporta nodarbība ar 5. klasi. Bērni kopā spēlēja tautas bumbu, kā rezultātā mana meita ar bumbu saņēma stipru sitienu pa vēderu. Skolotāja pajautāja, vai viss kārtībā, meita atbildēja ka jā, pie medmāsas nevajag, bet skolotāja pateica, lai pasēž malā. Mums par šādu faktu neziņoja, atkal pārkāpjot iekšējās kārtības noteikumus un MK noteikumus nr. 1338. Pēc stundām meita palika pie mammas, pateica par vēdera sasitumu, vēders sāpēja, bet, tā kā skola nereaģēja, mamma nodomāja, ka pāries (tā bija piektdiena). Sestdien meita palika pie manis un svētdien braucām uz baseinu. Meita man neko neteica, jo domāja, ka mamma jau man pastāstījusi. Rezultātā, braucot jau atpakaļ, meita stipri raudāja, jo sāpēja vēders. Tā nekad iepriekš nebija. Nevarēju saprast, kas notiek. Nākamajā dienā aizgājām pie ģimenes ārsta, kur ieteica dodies uz slimnīcu, ja sāpes nepāries.
Slimnīcā uztaisīja ultrosonogrāfiju, kurā ieraudzīja, ka ir iekaisuši limfmezgli. Skola situāciju neatzina, pašvaldība divus mēnešus situāciju neatzina, visādos veidos atrakstoties, psihologu nepieaicināja. Nulle reakciju. Bērnu aizsardzības centram taisnojās, ka bērnam vēders sāpēja citu iemeslu dēļ. Direktore var apvienot nodarbības, taču tajā pašā laikā ir jāizvērtē drošība un spēku samērs, kas netika izdarīts. Mūsu lūgtajā vecāku sapulcē, kura tika sasaukta jau tad, kad notikumi kļuva nekontrolēti, direktore, ņirgājoties par manu bērnu, paņēma bumbu, parādot, ka tā esot mīksta (kā švamme), taču tai ir ciets gumijas apvalks, nevis mīksts, kā pašvaldība to raksta atbildēs. Jā, vēlāk skola vairs neapvienoja sporta nodarbības, tautas bumbu spēlēja tikai meitenes ar meitenēm, zēni ar zēniem, taču tas neatsver to, ka skola noklusēja šo faktu.
Tāpat bērni ir iebiedēti, stāstīt mājās neko nedrīkst, bet par problēmām skolotājiem stāstīt jēgas nav, jo rīcība neseko. Kādā brīdī paši bērni sāka apvienoties pret agresīvo puiku, bet skola, atkal jau nevis ziņoja vecākiem, bet bērniem lika parakstīt papīru, ka tie draudzēsies ar agresoru.
Daudzi vecāki no cīņas ar pašvaldību un skolu pamazām izstājās, jo direktore visādiem veidiem centās vērsties pret viņiem pašiem, sakot, ka viņu pašu bērnos ir problēma, sākās manipulācija ar atzīmēm, bet manu meitu neaiztika. Tā kā es nerimos, nākamajā mācību gadā sākās iesniedzu arī pieteikumu tiesā, sākās pretestība arī pret manu meitu – bija arī manipulācijas ar atzīmēm, par ko arī tiesā ir lieta.
Tāpat pret mani, lai mani apklusinātu, ar Izglītības pārvaldes darbinieku palīdzību tika safabricēta administratīvā pārkāpuma lieta par to, ka it kā metu “mīksto” bumbu direktorei sejā, bet viņa pieliecās un es netrāpīju. Jā, bumbu aizmetu prom, jo vecāku sapulcē biju pēdējais, taču, pat, ja mestu bumbu direktorei, tā taču mīksta, un to 5. klases bērni, kuri ir būtiski stiprāki, var mest 2. klases bērniem, tad kāpēc šādas direktores bailes? Protams, policija par nepatiesām ziņām, tāpat par nepatiesu sapulces protokolu nedz administratīvā pārkāpuma lietu, nedz arī krimināllietu neierosināja, parādot ka policija ir klaunu iestāde, kurai pa labi, pa kreisi var melot.”
Tēvs ziņai redakcijai pievienojis arī ekrānuzņēmumus no sarakstes ar citiem vecākiem, kuri arī ir sašutuši par situāciju. Šos ekrānuzņēmumus viņš nosūtījis arī domes amatpersonām kopā ar iesniegumu, kuru parakstījuši 9 bērnu vecāki, iebilstot pret skolas direktores pieeju.
Apzinoties, ka redakcija ir saņēmusi vienpusēju situācijas skaidrojumu, vērsāmies arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā, lūdzot komentēt situāciju.
Lūk, saņemtais atbildes teksts!
“Jelgavas izglītības pārvalde ir saņēmusi izglītojamās vecāka iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem pedagoģiskā darba organizēšanā. Izglītības pārvalde ir vērtējusi saņemtos iesniegumus un Jelgavas 4.sākumskolas veiktās darbības mācību darba organizēšanā un izglītojamo labbūtības nodrošināšanā. Iesniegumā minētā informācija tika vērtēta sadarbībā ar skolu un pašvaldības institūcijām.
Izglītības pārvalde, izvērtējot skolas veiktās darbības, konstatēja, ka gadījumi tiek risināti atbilstoši izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, direktore un pedagogi veic nepieciešamās darbības izglītojamo labbūtības nodrošināšanai.
Minētais iedzīvotājs ir ierosinājis tiesvedību pret Jelgavas valstspilsētas pašvaldību, kuras izskatīšana paredzēta šā gada augustā.”
