Tostarp ir parādības, kurām rādīties Jelgavas pilī ir gluži vai pienākums: “Kad divos naktī pils telpās beidzas balle, atskan tāds sitienu troksnis, it kā kāds gribētu ielauzt durvis. Pirms diviem gadiem virs hercogu kapenēm bijušas svinības. Pēc tam dzirdējuši, it kā cilvēks vaidētu – tā apgalvo sardze. Gariem nepatīk, ka tajā vietā rīko balles…” 1
Kurzemes hercogu un viņu tuvinieku sarkofāgi klīduši no vietas uz vietu kā debesu valstības nepieņemti, kamēr 30 zārki raduši pieturvietu Jelgavas jaunās pils dievidaustrumu stūra cokolstāvā. Vispirms, 1583. gadā, uzbūvēja baznīciņu, kuras pagrabā atradās pirmās hercogu kapenes. Uz šejieni no Kuldīgas pārvesti pirmā hercoga Gotharda Ketlera mazgadīgo dēlu zārki, apglabāts arī pats hercogs. Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru zaldāti apgānīja mirušo mieru, uzlauza zārkus, aplaupīja līķus. Nojaucot veco Jelgavas pili, sarkofāgi ilgus gadus mētājās visās malās – pa šķūņiem un noliktavām. 1740. gadā tos atkal savāca vienuviet, izvietojot ļoti šaurās telpās zem dienvidu korpusa. Pašreizējā vietā hercogi ar ģimenēm pulcējas kopš 1820. gada – taču… vai beidzot raduši mieru?
Izlasot sekojošo, par to var šaubīties. “Stāsta, ka Baltā dāma ir bijusi hercoga radiniece. Tēvs vēlējies meitu apprecināt ar bagātnieku, bet viņa gribējusi iet par sievu pie vienkārša jaunekļa. Kad abi bēguši, hercogs sūtījis pa pēdām savus kalpus, kuri puisi nošāvuši. Bet jaunava iemūrēta pils sienā, tāpēc arī viņai neesot miera. Šajā sienā vēlāk iemūrēti vēl daudzi cilvēki.”
Ierasts domāt, ka spoki ir agresīvi, uzmācīgi, biedējoši. Jelgavas pils Baltā dāma tāda nav. Varbūt viņa ir hercoga Jēkaba kautrās sievas Luīzes iemiesojums?
Pils darbinieces stāstījums: “No rīta, atnākusi uz darbu, atslēdzu bibliotēkas durvis. Kas tad tas par brīnumu! Starp plauktiem stāv balta sieviete. Liela, balta cepure, atlasa tērps, mežģīnes. Es biju ļoti pārsteigta. Gribēju sievietei tuvoties, pataustīt tērpa materiālu. Attālinās! Jo es tuvāk, jo viņa vairāk attālinās. Izzuda sienā…”
Ir jau gan labi, ja spoki parādās un tad mūsu priekšā atkāpjas, un izgaist, vai ne?
