Foto – “Planētas Noslēpumi”

Citreiz atkal noticis tā. “Bijusī pils sardze stāsta, ka 1956. gadā pie viņas patvērušies pārbiedēti remontstrādnieki. Viņi ēduši pusdienas, kad no sienas iznācis spoks bez galvas un gājis viņiem virsū. Strādnieki pielēkuši kājās un sākuši kliegt. Resnais rumpis atkāpies un nozudis muzeja telpās…” 1


Ja reiz “resnais rumpis”, tad pirmā iedoma ir par Francijas karali Luiju XVIII, kurš bijis impozanti resns un Jelgavas pilī nīcis vairākus savus trimdinieka gadus – kamēr viņa dzimtenē plosījās revolūcija un Napoleons. Krievijas valdnieki tekulim un bēgulim ar pavadoņiem Jelgavu (tolaik Mītavu) kā mājvietu piedāvāja laikā no 1798. līdz 1801. gadam, kā arī no 1804. līdz 1807. gadam.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Augstais viesis savu ierašanos mūspusē memuāros aprakstīja šādi: “Šajā milzīgajā pilī, kas ir iegarena četrstūra veidā ar lielu pagalmu centrā, mēs neatradām neko citu kā vien četras sienas.”

Ja jau tā, tad piktais karalis varētu vēl šodien atriebīgi baidīt remontstrādniekus…
Senlaikos viss bijis saposts tik čakli, ka pēc gada pils kapelā jau varēja notikt Angulēmas hercoga laulības ar Luija XVI meitu Mariju Terēzi – vēl vienu Baltās dāmas goda pretendenti, kurai Jelgava it labi patikusi. Un kāpēc gan ne, jo, “lai nokļūšana Angulēmas hercogienes apartamentos būtu ērtāka, pils pagalma pusē uzcēla koka galeriju, bet dažu logu vietā izlauza durvis…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl kāds iemesls resnā Luija atpakaļnākšanai, lai spokotos Jelgavā, varētu būt naids pret Krievijas imperatoriem Pāvilu I un Aleksandru I. Šie valdnieki, devuši padzītajam francūzim patvērumu Jelgavā, Krievijas un Napoleona Francijas attiecībām uzlabojoties, pavēlēja Luijam XVIII izvākties vienas dienas laikā…

Tomēr, manuprāt, galvenais kandidāts “resnā rumpja” spokam tomēr ir un paliek pats Ernests Johans Bīrons. Annu, politisko kaislību virpuļos viņai pašai gluži negaidīti, 1730. gadā izbīdīja par Krievijas ķeizarieni. Protams, līdzi uz Pēterburgu devās arī bučmūlītis Bīrons, galvaspilsētā acumirklī izveidojot galvu reibinošu karjeru – ar laiku kļūstot par faktisko impērijas pārvaldītāju. Turklāt kļuva par ļoti nežēlīgu valdnieku. Varbūt tāpēc – par sodu! – viņa spokam noņemta galva? Un, starp citu, kļūstot arī par Kurzemes hercogu. Sak, vienkārši mīļotā vīrieša vaļaspriekam…
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.