Jelgavas pils spoki, zārki un citas leģendas 1
Autors – Ivars Ošiņš
“Jelgavas pilij raksturīgi nostāsti par Balto dāmu. Pēdējā lielā remonta laikā daudzi restauratori redzējuši Balto dāmu. Uz stalažām strādājis jauns puisis. Piepeši visi remontstrādnieki ieraudzījuši, ka nez no kurienes parādījusies Baltā dāma un devusies puisim klāt. Jauneklis pārbijies, kāpies atpakaļ, nokritis no stalažām un nosities. Tas noticis tajā vietā, kur tagad lasītavas zāle. Senāk tur bijušas Kurzemes hercoga telpas”…Tā lasāma leģenda Jāņa Arvīda Plauža pierakstā.
Zināms, ka nav dūmu bez uguns. Tādēļ atgriezīsimies atpakaļ vēsturē, lai lūkotu izprātot: kas īsti Jelgavas pilī varētu spokoties un kāds tad ir Baltās dāmas īstais vārds?
Visdrīzāk, Jelgavas pilī mieru nespēj rast visas lielās Krievijas impērijas ķeizariene Anna. Bez viņas pašas pils vispār nemaz nebūtu. Lai gan apaļīgā dāma gana sagrēkojusi savā ne gluži ilgajā mūžā – mīļākos jaunībā skaitījusi dučos. Taču vispirms viņu puslīdz svaigajā 18 gadu vecumā 1711. gadā izprecināja Kurzemes hercogam Frīdriham Vilhelmam. Būdama cara un imperatora Pētera I brāļameita, Anna Krievijas galmā varēja kļūt par varas draudu savam dižajam onkulim, tālab tēvocis radinieci nobīdīja tālāk “no grēcīgām domām”. Taču vienubrīd visi apstākļi sakrita negaidīti labi: gvardes virsnieku pārdzirdītais Pidriķis pēc kāzām, ceļā no Krievijas uz Kurzemi, paģiru mokās nomira, un Annuška Jelgavā iebrauca jau kā Kurzemes hercogiene – atraitne. Latvju novads līdz ar to nonāca ilgā Krievijas ietekmē.
Hercogiene Anna, caur dzeršanu par vienīgo Kurzemes valdnieci tikusi, savu varu vārda tiešā nozīmē izbaudīja pilnā mērā, un nelielajai hercogistei viņas prieki izmaksāja dārgi. Un tad, kad valdniece ieķērās sīkā, bet smukā ierēdnītī Kārlī Ernestā Johanā Bīronā, kurzemniekiem nodokļu nasta jau dubultojās. Raugi, ķeizarienes favorīts izrādījās neglābjami naudaskārs līdz pat sava mūža galam.
Anna bija izšķērdētāja: neizglītota, aprobežota un vienlaikus ļoti viltīga. 20 gadus viņa uzdzīvoja vecajā Jelgavas pilī, kur “Kurzemes hercoga telpas” piedzīvojušas visdažādākos intīmpaskatus. Piemēram, laikabiedri vēstījuši, ka pēc rīta cēliena, kas pavadīts, pārcilājot tērpus un dārgakmeņus, parakstot nelasītus dokumentus un veicot izjādi, Anna pusdienojusi Bīrona ģimenes lokā. Pēc pusdienām valdniece devusies “atpūsties”, protams, gultā līdzi ņemot savu favorītu. Tostarp Bīrona likumīgā sieva ar bērniem jau bija pazemīgi atvadījusies…
