”Jelgavas pašvaldības amatpersonas dārgus grādīgos dzērienus noraksta “domes tēriņiem”!” Pārdevēja ziņo KNAB, bet pati zaudē darbu 21
Sieviete, kuru sauksim par Litu, divus ar pusi gadus strādāja par floristi ziedu veikalā Jelgavā. Šim pašam veikalam bija noslēgts līgums ar Jelgavas domi par ziedu piegādi. Lita pamanījusi, ka veikalā notiek aizdomīgas darbības, tādēļ informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Litas bērna skolā ilgstoši pašvaldība nespēja piesaistīt svešvalodu skolotāju. Kā iemesls norādīts, ka neesot pietiekams finansējums, tajā pašā laikā Lita pamanījusi, ka ziedu veikalā regulāri iepērkas Jelgavas domes darbinieki, kuri par pirkumiem liek norēķināties pašvaldībai.
Es nevarēju to saprast. Kāpēc nevar skolai piesaistīt skolotāju, bet var tērēt budžetu alkoholiskiem dzērieniem? Pēdējais punkts bija, kad Jelgavas domes galvenā grāmatvede atnāca iepirkties.
Pavēlošā tonī savu personīgo pasūtījumu lika ierakstīt “domes grāmatā”. Gribēja, lai dome norēķinās par viņas personīgo sūtījumu. Tajā brīdī iebildu, izteicu repliku: “žēl, ka mēs visi tā nevaram darīt”. Tas viņu satracināja, sacēla skandālu.
Veikala vadītāja esot norādījusi, ka pretējā gadījumā uzņēmums vairs neuzvarēšot Jelgavas domes iepirkumos. Par notikušo Lita informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
“Ir fakts, ka šajā veikalā maksāja aplokšņu algas. Kad veikala vadība saprata, ka ir informētas institūcijas, pārstāja maksāt aplokšņu algas gan man, gan kolēģiem. Tad kolēģu attieksme mainījās. Kļuva ļoti agresīvas, nežēlīgas.
Tā tiesvedība bija nežēlīga, kā gaļasmašīna. Man ir savi principi. Ja tas notiktu atkal, es, protams, neklusētu. Tas bija garšs un nervus prasošs process!” atceras Lita.
Galu galā darba attiecības tika pārtrauktas, kam Lita neesot piekritusi. Viņa uzskatīja, ka atlaista, lai atriebtos, jo cēlusi trauksmi. Pirms trīs gadiem spēkā vēl nebija stājies trauksmes celšanas likums, tādēļ juristam no Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības šī lieta bija izaicinājumiem pilna.
“Pirmā instances Liepājas tiesā prasību noraidīja, arī apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Sagatavojām apjomīgu un plašu kasācijas sūdzību, Augstākā tiesa secināja, ka gan pirmā, gan otrā instances tiesa ļoti formāli skatījusies uz lietas būtību.
Pēc tam tiesa atzina, ka darba devēja uzteikums ir prettiesisks. Šādā gadījumā darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku. Arī 2000 eiro kompensācija tika izmaksāta,” skaidro Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists.
Arī policijā par notikušo tika ierosināts kriminālprocess. Likumsargi nespēja atrast neko tādu, kas liktu domniekus saukt pie kriminālatbildības, tādēļ pērn septembrī kriminālprocess izbeigts.
“Izdarītajā nodarījumā netika saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika konstatēti grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanas fakti, par tie piemērojama administratīvā atbildība. Kriminālprocesa kopijas tika nosūtītas Valsts ieņēmumu dienestam,” teic Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārstāve.
Lita iedrošina citus cilvēkus neklusēt un aicina pierādījumus savākt vēl pirms vēršanās atbildīgajās iestādēs.