Jelgavas novads pārmaiņu gaidās, bet līdz politiskajai stabilitātei pašvaldībā gan vēl tālu 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc gandrīz mēneša pārtraukuma Jelgavas novadā pagājušajā piektdienā notika domes sēde, kurā izskatīja vairāk nekā 50 jautājumus, kas bija sakrājušies pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem sanākt uz sēdēm lemtspējīgā sastāvā.
Līdz politiskajai stabilitātei pašvaldībā gan vēl tālu, jo domes priekšsēdim Ziedonim Caunem (LZS) vairs nav vairākuma. Tāds tagad ir jaunās koalīcijas veidotājiem, starp kuriem ir arī mēra līdzšinējie sabiedrotie no Nacionālās apvienības un Latvijas Zaļās partijas. Taču šim vairākumam ir tikai vienas balss pārsvars.
Decembra beigās plānotajā domes sēdē “varētu notikt varas maiņas mēģinājums,” “Latvijas Avīzei” atzina deputāts Madars Lasmanis (“AP”), kurš ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks. Šajā vairākumā būtu Latvijas Zaļā partija (LZP) ar trīs mandātiem, “Jaunā Vienotība”(“JV”), Nacionālā apvienība (NA) un “Latvijas attīstībai” katra ar diviem deputātiem, kā arī “Saskaņa”, kurai ir viena balss. Opozīcijā paliktu Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ar sešiem deputātiem un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kurai ir trīs vietas. M. Lasmanis un vēl vairāki deputāti atzina, ka sarunas būtu jāsāk ar visiem politiskajiem spēkiem. Viens no domniekiem teica, ka Z. Caunes nogāšana ar vienas balss pārsvaru stabilitāti negarantēs. Tā varētu iestāties tikai tad, ja dotu iespēju Z. Caunem novadīt domi līdz budžeta pieņemšanai “un tad ar labi padarīta darba sajūtu viņš varētu atkāpties pats”, jo neoficiāli zināms, ka mērs tādu iespēju esot apsvēris.
Domi nesteidz atlaist
Nedienas Jelgavas novada domē, kur tās jau bija briedušas ilgāku laiku, nāca gaismā novembra vidū, kad domniekiem bija jālemj par deputātu pilnvaru apturēšanu trīs deputātiem – Irinai Dolgovai (“Saskaņa”), Gundaram Liepam (NA) un Andrim Ozoliņam (LZP) –, kuri nebija uzrādījuši sertifikātu par vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanu. Tad atklājās, ka Z. Caunem vairs nav vairākuma, jo lēmumi – arī par A. Ozoliņa atbrīvošanu no vietnieka amata – tika pieņemti ar opozīcijas atbalstu. Taču sēdē pieļauto procedūras pārkāpumu dēļ tā bija jāsasauc vēlreiz un par minētajiem jautājumiem jābalso atkārtoti, uz ko norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Kvoruma trūkuma dēļ tas domniekiem vairs neizdevās. Pa šo laiku I. Dolgova un A. Ozoliņš jau ir sertifikātu saņēmuši. Pagājušajā piektdienā dome vairs lēma tikai par G. Liepas pilnvaru apturēšanu, bet A. Ozoliņš turpina ieņemt priekšsēža vietnieka amatu.
Z. Caune bija vērsies VARAM ar iesniegumu, ka dome kvoruma trūkuma dēļ nav sanākusi uz trīs sēdēm. Tad VARAM var rosināt domes atlaišanu, ko tā šoreiz nesteidzās darīt. Atšķirībā no situācijas Dundagas novadā pagājušajā sasaukumā, kur dome vairs nespēja veikt savas funkcijas, Jelgavas novadā tādu pazīmju nav, skaidroja M. Lasmanis. Trešajā sēdē arī bija reģistrējies nepieciešamais vairākums, bet Z. Caune sēdi bija pārtraucis pats. Vēlāk vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) Z. Caunem pieprasīja paskaidrojumus “par domes darba organizācijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām, patvaļīgi pārtraucot sēdi”.
Jāteic, ka situācija pirms mēneša Z. Caunem bija visai cerīga. Ja trijiem minētajiem deputātiem pilnvaras būtu apturētas, tad viņu vietā nāktu Z. Caunem lojāli cilvēki. Novadu pašvaldībās partijas piederībai nav tik lielas nozīmes, jo daudz ko nosaka arī tas, cik ilgi cilvēki ir savstarpēji pazīstami un kā agrāk ir viņu ceļi krustojušies. Taču notika pretējais. Mandātu nolika arī LZS deputāts Aivars Naglis, jo nevar savienot deputāta pienākumus ar Staļģenes vidusskolas direktora amatu. Viņa vietā domē var nākt kandidāts, kas iepriekš strādāja Ozolniekos, tāpēc varētu piebiedroties bijušā mēra A. Ozoliņa pārstāvētajai Latvijas Zaļajai partijai.
Krīze briedusi ilgāk
Uzklausot deputātus, varēja secināt, ka politiskajai krīzei pašvaldībā ir vairāki iemesli. Formāli par tādu tiek uzskatīts domes noslēgtais līgums par juridiskajiem pakalpojumiem ārpakalpojumā. Ozolnieku novadā bija domes Juridiskā nodaļa. Veidojot koalīciju, partijas vienojās, ka līdz 1. decembrim līgums ar ārpakalpojuma sniedzējiem tiks pārtraukts, lai uzticētu šo darbu pašu juristiem. Taču, nesagaidot 1. decembri, līdzšinējie Z. Caunes sabiedrotie panāca līguma laušanu. Domes priekšsēža vietnieks Oskars Cīrulis (NA) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka tas bijis tikai laika jautājums, jo pašvaldībai ir vajadzīga sava Juridiskā nodaļa. Reorganizācijas rezultātā ir iespēja šajā darbā iesaistīt Ozolnieku juristus. Viņš norādīja, ka nevis partneri atteicās atbalstīt Z. Cauni, bet gan viņš pats pateica, ka “nevēlas ar mums sadarboties”.
Z. Caune skaidroja, ka sabiedrotie nav pildījuši vienošanos, jo panākuši līguma izbeigšanu pirms norunātā termiņa, “kur vēl var paredzēt tiesvedības, bet juristi ir projām, un tagad strādājam ar diviem citiem juristiem”. Z. Caune uzskata, ka politiskās krīzes iemesls nav šis līgums, jo tā jau briedusi ilgāku laiku. Vairāki deputāti tās sakni redz divu atšķirīgu teritoriju apvienošanā. Jelgavas novads ir lauku pašvaldība, kur dominē lauksaimnieciskā ražošana. Savukārt Ozolnieku novads pēc sava attīstības rakstura ir kā Pierīgas pašvaldība, kur ir citas prasības pēc pakalpojumu kvalitātes, bet tagad sajūtu līmenī dzīve vairākās jomās tur ir gājusi uz leju, “Latvijas Avīzei” teica viens no bijušajiem Ozolnieku novada vadītājiem Dainis Liepiņš (LRA).
Tam piekrita arī otrs bijušais šīs pašvaldības priekšsēdis Andris Ozoliņš (LZP), kurš atzina, ka vistrakāk bijis, kad tika aizputināti ceļi un ielas. “Kaimiņu novadā cilvēki varbūt bija pieraduši pie neizbraucamiem lauku ceļiem, bet Ozolniekos tie vienmēr bija labi uzturēti,” skaidroja A. Ozoliņš. Viņš atzīst, ka administrācijas līmenī reorganizācija vēl nav pabeigta, un Ozolnieku cilvēki varētu būt neziņā, kā tagad novada teritorija tiek pārvaldīta. D. Liepiņš uzskata, ka Ozolnieku novads ir atstāts novārtā un par to vairs nerūpējas arī deputāti, kas no tā ievēlēti.
Tas, ka domē vairākumā ir tieši deputāti no Ozolniekiem, ir vēl viens iemesls, kāpēc Z. Caunem pašvaldības pārvaldīšana vairs nesokas tik labi. “Ziedonis Caune bija iedomājies, ka viss būs tāpat kā līdz šim, ka viņam būs klusi un piekrītoši vietnieki, bet te viens vietnieks iedomājās, ka var ieviest savu kārtību,” teica D. Liepiņš. Ar to ir domāts vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos A. Ozoliņš. Par viņu deputāti neoficiāli stāstīja, ka A. Ozoliņam esot paradums no rīta pulksten astoņos apstaigāt kabinetus un pārbaudīt, vai visi ieradušies darbā, kas darbiniekos esot radījis stresu. Vietnieks arī neko neesot darījis, lai mudinātu izglītības iestādēs strādājošos vakcinēties. Kā zināms, A. Ozoliņš pats sertifikātu uzrādīja tikai decembrī. Lūgts to komentēt, A. Ozoliņš apstiprināja, ka neesot aicinājis skolotājus vakcinēties, jo uzskata, ka tā ir katra cilvēka brīvprātīga izvēle. Par darbinieku kontroli gan viņš negribēja piekrist, jo paša kabinets ir Ozolniekos. Kad aizbraucot uz novada domi Jelgavā, tad tiešām viņš ierodoties agri no rīta un tad ieejot pie darbiniekiem sasveicināties un aprunāties.
Visiem ar visiem jāsāk runāt
Uz jautājumu, kas notiks tālāk, domniekiem bija dažādas atbildes. D. Liepiņš, kurš bija opozīcijā arī Z. Caunem, uzskata, ka desmit deputāti “aizkulisēs par visu jau ir vienojušies”. Taču, viņaprāt, grūti iedomāties, kā viņi varētu izšķirties par cilvēku, kurš vadīs pašvaldību, jo katram ir savs mēra kandidāts.
To, ka kandidātu loks ir plašs, apstiprināja arī M. Lasmanis, kurš ir viens no amata pretendentiem. Vēl ir Oskars Cīrulis (NA), A. Ozoliņš un Uldis Ainārs (“JV”). Taču nevienam no viņiem nav tik liela pieredze kā Z. Caunem vai D. Liepiņam. Uz to norādīja arī O. Cīrulis. Viņaprāt, lai vadītu tik lielu pašvaldību, ir vajadzīga lielāka pieredze, kādas viņam vēl neesot. Ja ir politiskā krīze, sarunām jāsākas no sākuma ar visām partijām, uzskata O. Cīrulis. Tā domā arī M. Lasmanis, kurš ir noskaņots runāt arī ar LZS un LRA.
Z. Cauni gāzt un iesēsties viņa krēslā nesteidz arī A. Ozoliņš, kurš uzsvēra, ka Z. Caune, tāpat kā D. Liepiņš savulaik Ozolniekos, esot izdarījis arī labas lietas. Ar desmit balsīm, viņaprāt, nevar iegūt stabilitāti – būtu nepieciešamas vismaz 15 no 19 deputātu balsīm. Z. Caune arī ir pārliecināts, ka bez Latvijas Zemnieku savienības deputātiem domē stabilu vairākumu izveidot nav iespējams, “jo desmit balsis – tā ir bumba ar laika degli”. Z. Caune ir gatavs ar visiem runāt, bet uz jautājumu, vai ir apsvēris domu kādā brīdī atkāpties no amata, lai līdz neuzticības balsojumam nenonāktu, viņš palika atbildi parādā.
