Jelgava un Ventspils neziņā par savu statusu 0
Republikas nozīmes pilsētas Jelgava un Ventspils ir neziņā ne tikai par savu statusu pēc pašvaldību reformas, kurā tās paredzēts apvienot ar apkārtējiem novadiem, bet arī par nosaukumu. Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) ierosinājis atteikties no apzīmējuma “republikas pilsētas”, iesakot tās saukt par lielajām pilsētām.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē pagājušajā piektdienā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) pieļāva, ka no “republikas pilsētu” nosaukuma varētu atteikties, taču uz projekta izskatīšanu 3. lasījumā būtu jāpadomā par kādu labāku apzīmējumu, jo neesot skaidru kritēriju, kas ir lielā pilsēta.
“Man pašam arī ir zināms tikšķis galvā pret republikas pilsētām,” atzina ministrs. Šajā gadījumā nosaukuma maiņa radītu mazāku finansiālo un administratīvo slogu nekā tad, ja tagadējos “novadus” pārdēvētu par “apriņķiem”, ko ierosināja Nacionālā apvienība. Tas nozīmētu arī adrešu maiņu, un šis priekšlikums komisijā atbalstu neguva.
Termins “republikas pilsēta” pašlaik tiek lietots 74 likumos un 175 valdības noteikumos, bet šo vārdu adreses pieraksta specifikācijā nelieto un tas tiek izmantots tikai kā administratīvās teritorijas veida nosaukums, atbildē komisijai norāda VARAM.
Taču daudz lielākas diskusijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas gaitā ir paredzamas par to lielo pilsētu statusu un lomu valsts attīstībā, kas tiks apvienotas ar lauku teritorijām.
Izmantojot ministra klātbūtni komisijas sēdē, Viktors Valainis (ZZS), kurš ir jelgavnieks un arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, vēlreiz vēlējās noskaidrot, kāpēc Liepāja, Rēzekne un Daugavpils saglabās savu statusu, bet Ventspili un Jelgavu, kuras ir saistītas ar Zaļo un zemnieku savienību, plānots apvienot ar novadiem. J. Pūce atbildēja, ka komisija par šiem priekšlikumiem jau ir nobalsojusi un VARAM pārstāvji iepriekš ir snieguši atbildi.
Izlēma koalīcija, ne VARAM
Tagad Latvijā ir deviņas republikas nozīmes pilsētas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Rīgai un Jūrmalai ierosināja saglabāt šo statusu, bet pārējās pilsētas piedāvāja apvienot ar lauku novadiem.
Taču pēc diskusijas koalīcijā valdība nolēma nemainīt arī Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils pilsētu robežas. Valmiera un Jēkabpils neiebilst pret lauku teritoriju pievienošanu, taču Ventspils un Jelgava protestē, jo reformas gaitā netiek ievērots vienlīdzības princips.
“Jelgava būs kā izmēģinājumu trusītis, kas nevarēs līdzvērtīgi konkurēt ne tikai ar citām lielajām pilsētām, bet arī Baltijas un Eiropas līmenī, tas atstās ietekmi uz valsts attīstību,” komisijas sēdē pagājušajā nedēļā sacīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka Jelgavas kā industriālas pilsētas ietekme ir daudz plašāka un sniedzas aiz Jelgavas un Ozolnieku novadu robežām, kurus plānots pilsētai pievienot. Apvienotajā pašvaldībā kopā būtu 87 952 iedzīvotāji.
Ar šo piedāvājumu nemierā ir arī abu novadu vadība. Pilsētas attīstības stratēģija ir saistīta ar rūpniecību, bet novadā tās pamatā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, sacīja Jelgavas novada priekšsēdis Ziedonis Caune (ZZS).
Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski spēcīgas pašvaldības, bet Ozolnieku novads pēc attīstības rādītājiem jau tagad tāds ir un izpilda visus reformas nosacījumus, apgalvoja domes priekšsēdis Dainis Liepiņš (LRA). Viņaprāt, tieši Ozolnieku pievienošana pilsētai varot kavēt attīstību.
“Tagad visiem mūsu bērniem ir brīvpusdienas, bet neviens nav atbildējis, vai tā būs arī pēc reformas,” teica D. Liepiņš.
Lauki esot pilsētas ietekmē
VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka Jelgava ir lielākais darba devējs apkārtējiem novadiem, ar kuriem pilsētai ir kopīga saimnieciskā telpa.
Starp Jelgavu un Ozolniekiem ir industriālā teritorija. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis, kurš dzīvo Jelgavas novadā, aizstāv VARAM piedāvājumu, norādot, ka Ozolnieku novads izveidojās uz Jelgavas ekonomiskās attīstības bāzes un atrodas pilsētas ietekmē.
Pilsētu vadītājiem ir bažas, ka kopā ar laukiem tas zaudēs arī iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļiem, kas ir pieejami pilsētām. V. Valainis domā, ka tā būs izšķiršanās – ja pašvaldības domē vairākums būs no pilsētas ievēlēto deputātu, tad viņu interesēs būs attīstīt pilsētu, bet, ja dome rūpēsies par lauku novadiem, tad atpaliks konkurencē ar citām pilsētām Latvijā un arī ārpus tās.
“Aicināšu iedzīvotājus uz protesta akcijām. Ir jau viegli cilāt rokas, bet vai jūs esat apzinājušies lielo pilsētu lomu Latvijas valsts attīstībā? Šai valdībai par reģionālo attīstību ir maza izpratne. Tās ir arī starptautiskas nozīmes pilsētas,” sacīja V. Valainis, kurš šonedēļ ZZS valdes sēdē prezentēs turpmākās rīcības plānu.
Viena no iespējām esot, ka visā Latvijā vienlaikus ar smago lauksaimniecības tehniku tiek bloķēti lielie ceļi. Tam, ka lielās pilsētas pēc savas jaudas ir spēcīgas un tām ir jāatrod kāds īpašs regulējums, piekrita arī Jānis Dombrava (NA).
Ministrs J. Pūce sēdē skaidroja, ka republikas pilsētas atšķiras ar to, ka tā ir pašvaldība bez lauku teritorijas.
“Ja ir vēlme iezīmēt pilsētas, kurām ir lielāka nozīme reģionālajā attīstībā, tad tas ir jāregulē Reģionālās attīstības likumā. ES fondu griezumā pilsētu attīstībai paredzētais finansējums būs pieejams tikai funkcionālajām teritorijām, kas ir plašākas nekā pilsētas robežas,” skaidroja ministrs.
Tas nozīmē, ka arī Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij ES fondu apguve būšot jāplāno kopā ar apkārtējām pašvaldībām.
Ministrs ir ierosinājis likuma pārejas noteikumos paredzēt, ka pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsēta ar Daugavpils novadu, Liepāja ar Lejaskurzemes novadu un Rēzekne ar Rēzeknes novadu izveido kopīgu investīciju plānu un kopīgi plāno teritorijas attīstību, kā arī kopīgi organizē atkritumu apsaimniekošanu un izglītības pārvaldes darbību.
