Jelgava un Rīga būtu gatavas sadarboties ar valsti fotoradaru darbības nodrošināšanā 0
Vismaz divas Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) ietilpstošās pilsētas – Rīga un Jelgava – būtu gatavas sadarboties ar valsti, lai satiksmes plūsmas kontrole ar fotoradariem netiktu pārtraukta, vienlaikus nav izslēgts, ka tam piekristu arī citi asociācijas biedri, aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvis Jānis Cunskis.
Asociācijā uzsver un atgādina, ka fotoradaru pamatfunkcija ir uzlabot satiksmes drošību, disciplinēt autovadītājus, novērst nelaimes gadījumus un glābt cilvēku dzīvības.
“To funkcija nekādā gadījumā nav pildīt robu valsts budžetā. Valdības nevēlēšanās atrast līdzekļus šīs svarīgās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai nav pieļaujama,” uzskata asociācijā.
LLPA arī akcentē, ka atbilstoši Valsts policijas datiem, salīdzinot bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem 2018.gadā ar laiku pirms fotoradaru ieviešanas 2014.gadā, bojāgājušo skaits ir samazinājies par 65 cilvēkiem gadā.
“Valdība ir sākusi ekonomēt uz pašu svarīgāko, kas mums kā valstij ir, – mūsu cilvēku veselību un dzīvību. LLPA tas ir absolūti nepieņemami, un mēs iestājamies par fotoradaru darbības turpināšanu. Likvidējot un neattīstot fotoradaru tīklu, kritīsies drošība uz mūsu ceļiem, kas jau šobrīd ir bēdīgā līmenī,” uzskata LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Asociācijas pārstāvji skaidro, ka atsevišķās pilsētās, piemēram, Rīgā un Jelgavā, jau ir izveidota fotoradaru funkciju pildīšanai viegli piemērojama infrastruktūra, proti, uz ielām izvietotās novērošanas kameras varētu papildināt ar fotoradaru iekārtām.
“Sadarbojoties ar valsti, šajās pilsētās būtu iespējams nodrošināt ātruma kontroli vietās, kur tā nepieciešama visvairāk, piemēram, pie skolām,” uzskata LLPA, norādot, ka pagaidām šādai sadarbībai varētu būt gatava tieši Rīga un Jelgava, taču nav izslēgts, ka tam piekristu arī citi asociācijas biedri.
LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
Kā vēstīts, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA atklāja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.
Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību, viņš teica.
Runājot par iepriekš nosprausto mērķi uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas, Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam nav piešķirts un faktiski papildus fotoradaru projekta ieviešana būs jāatliek. “Valdība vasarā pieņēma lēmumu, ka par otrās kārtas atbalstīšanu lems budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas procesā papildus fotoradariem naudas piešķiršanu neatbalstīja,” uzsvēra Trofimovs.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jāatrod nepieciešamais finansējums fotoradaru darbības nodrošināšanai.
Kā uzsvēra policijas pārstāvis, lai arī savulaik, kad stacionārie radari bija privātā komersanta īpašumā, daļā sabiedrības bija izveidojies priekšstats par tiem kā peļņas projektu, patlaban tā noteikti nevarot teikt.
Kopš 2015.gada katras mērierīces atrašanās vieta ir rūpīgi izvēlēta, lai mazinātu traģisku negadījumu risku, un radarus noteikti nevar dēvēt par naudas pelnīšanas rīku, viņš sacīja.
“Saprotams, ka radaru uzturēšana prasa arī atbilstošu finansējumu, taču es uzskatu, ka pēc fotoradaru darbības termiņa beigām politiķiem ir jāatrod finansējums, lai radari turpinātu darboties,” norādīja Krapsis.
Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norāda, ka fotoradaru jautājums vienmēr sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi un tam ir savs iemesls, jo cilvēkiem nav zudusi pārliecība par faktu, ka daudzos gadījumos radari ir uzstādīti nevis negadījumu vietās, bet gan vietās, kur vislabāk ir nopelnīt naudu.
Iekšlietu ministrija kategoriski iebilst pret publiski izskanējušo interpretējumu, ka fotoradari ir biznesa projekts kādam komersantam un drošs avots valsts kases papildināšanai no autovadītāju maciņa, norāda ministrs.
