Jelgavā plāno veidot starptautisku veterinārmedicīnas rezidentūras programmu 0
Pārredzamā nākotnē Jelgavā ir plānots veidot veterinārmedicīnas rezidentūras programmu sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm un Skandināviju, informēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.
Viņš skaidroja, ka patlaban Latvijā veterinārmedicīnas studijās topošie vetārsti iegūst vispārēju izglītību, pēc kuras viņiem būtu jādod iespēja specializēties, kas līdz šim Latvijā nav bijis iespējams. Tāpēc paredzamā nākotnē ir plānots veidot minēto rezidentūras programmu.
“Mūsdienās vairs nav iespējams, ka veterinārārsts ir vienkārši veterinārārsts. Tāpat arī medicīnā vairs nav vienkārši ārsts, bet dažādu jomu speciālisti, kas nodrošina ārstniecību. Pašlaik notiek ļoti spēcīga specializēšanās ne tikai medicīnā, bet arī veterinārmedicīnā, un viens speciālists vairs nevar izārstēt visu. Vieni paši visus specializācijas virzienus nevaram īstenot, taču kopīgi ar kolēģiem tas varētu būt iespējams,” par turpmāko fakultātes attīstību stāstīja Kovaļenko.
Dekāns arī informēja, ka kopš 2004.gada aizsācies fakultātes jaunākais attīstības posms, kam jānoslēdzas tuvākā mēneša laikā ar pilnu starptautisko atzinumu un vēlāk arī Eiropas veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas (EAEVE) akreditāciju. Pēc viņa teiktā, fakultāte starptautiskās akreditācijas virzienā gājusi 15 gadus, un tā ir kvalitātes zīmols gan Eiropā, gan pasaulē.
LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere informēja, ka arī fakultāte plāno kāpināt ārvalstu studējošo skaitu un nodrošināt vairāk pasaules vadošo profesoru vieslekciju. “Tādējādi no nacionāli orientētas fakultātes, kādu to izveidoja pirms 100 gadiem, iecerēts kļūt par spēcīgu starptautiskas nozīmes spēlētāju, kas ir kvalitātes zīmols veterinārmedicīnā un kam uzticas speciālisti pasaulē. Pateicoties fakultātes kolektīva darbam, šo plānu īstenošanai nebūs nepieciešama visa nākamā simtgade, bet tikai pāris tuvākie gadi,” tā sola universitātē.
Janmere informēja, ka no 21.novembra līdz 23.novembrim LLU Veterinārmedicīnas fakultāte ar plašu pasākumu programmu svinēs veterinārmedicīnas augstākās izglītības 100.jubilejas gadu Latvijā.
Ceturtdien, 21.novembrī, tiks piedāvāta praktisko nodarbību programma, kuras laikā nozares speciālisti varēs pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju par lolojumdzīvniekiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem un zirgu veterināriju. Nodarbības notiks gan Jelgavā, Veterinārajā klīnikā un fakultātē, gan LLU Mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”.
Savukārt 22.novembrī ar plenārsēdi Jelgavas pilī “Veterinārmedicīnas izglītībai Latvijā – 100” tiks atklāta zinātniskā konference un fakultātes jubilejas svinības, kas vakarā turpināsies ar absolventu salidojumu līdz dienas izskaņai.
Konferences tematisko sekciju darbs norisināsies 23.novembrī, kurā ziņojumus par dažādām tēmām sniegs zinātnieki no Latvijas un citām valstīm. Konferencē tiks organizētas vairākas sekcijas – “Vienas veselības”, “Lauksaimniecības dzīvnieku”, “Zirgu medicīnas”, “Savvaļas dzīvnieku un putnu”, “Lolojumdzīvnieku” un “Alternatīvās medicīnas”.
Paralēli jubilejas svinībām un konferencei fakultātē notiks Eiropas veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas sestā reģiona dekānu tikšanās, kurā piedalīsies veterinārmedicīnas fakultāšu dekāni no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas. Viens no vizītes mērķiem ir ne vien kolēģu aicināšana uz kopīgu jubilejas atzīmēšanu, bet arī jaunu nākotnes plānu apspriešana, skaidroja Janmere.
Šā gada septembrī apritēja 100 gadi kopš Latvijas Augstskolā Rīgā darbību sāka Veterinārmedicīnas fakultāte un uzņemti pirmie topošies veterinārārsti. Dažādu pārmaiņu rezultātā padomju gados fakultāte pārcelta uz Jelgavu un pašlaik jau 75 gadus tā īsteno savu darbību LLU.
Stāsts par Veterinārmedicīnas fakultāti Latvijā aizsākās toreizējā Igaunijas pilsētā Tērbatā (tagad Tartu). Tajā 1917.gadā norisinājās II Latviešu skolotāju kongress, kurā pieņemta rezolūcija par piecu fakultāšu, tai skaitā medicīnas fakultātes, farmācijas un veterinārmedicīnas nodaļu atvēršanu Rīgā.
Pēc diviem gadiem nesen dibinātajā Latvijas valstī, kas vēl cīnījās par savu neatkarību, 1919.gada 28.septembrī tika atklāta jaunā Veterinārmedicīnas fakultāte Latvijas Augstskolā.
Patlaban, pēc 100 darbības gadiem, Veterinārmedicīnas fakultāte atrodas Jelgavā, un to veido Preklīniskais institūts, Klīniskais institūts un Pārtikas un vides higiēnas institūts, kā arī LLU Veterinārā klīnika. Tā vēl joprojām ir vienīgā veterinārmedicīnas augstākās izglītības īstenotāja Latvijā un piedāvā iegūt izglītību gan veterinārmedicīnā, gan pārtikas higiēnā.
Patlaban Veterinārmedicīnas fakultātē studē 380 studenti, no kuriem 52 ir ārvalstu studenti. Studiju procesa īstenošanā iesaistīti 54 mācībspēki, turklāt papildus 38 darbinieki ir vai nu vieslektori, vai arī iesaistīti zinātniskajā darbā. Savukārt Veterinārajā klīnikā, kas ir fakultātes praktisko apmācību bāze, nodarbināti 38 darbinieki.
Veterinārmedicīnas fakultāte simts gados sagatavojusi 3305 absolventus.
Kā stāstīja Kovaļenko, pirmie 30 fakultātes darbības gadi bija vērsti uz militāro funkciju nodrošināšanu un zirgu medicīnas attīstību. Pirmskara gados un kara laikā fakultātē nodrošināja zirgu ārstniecību, turklāt fakultātē studējošos un strādājošos nemobilizēja armijā, jo izprata viņu stratēģisko nozīmi. Pēc kara aizsākās izteiktā lauksaimniecības dzīvnieku veterinārmedicīna, kas cieši saistīta ar kolhozu darbību.
“Diemžēl jāatzīst, ka kolektīvā saimniekošana degradēja nozari un veterinārmedicīnas zinātni. Savukārt pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi bija pārmaiņu un jaunas domāšanas laiks, kurā vēl izmantojām vecos, padomju laiku resursus, taču būtiski izmainījām veterinārmedicīnas attīstības virzienu,” stāstīja Kovaļenko.
Dekāns skaidroja, ka 21.gadsimtā veterinārmedicīna ir būtiski mainījusies. Tā vairs nav lokāla zinātne un nekalpo tikai nacionālām vajadzībām. Veterinārmedicīnu skar globālas tendences, no kurām nav iespējams norobežoties vai dzīvot izolācijā, jo to skar gan infekcijas slimību izplatība, gan antimikrobiālā rezistence, gan pārtikas drošība klimata pārmaiņu un globālās tirdzniecības kontekstā, gan jaunu metožu un medikamentu ieviešana un izstrāde.
