Foto – Reuters, LETA, Twitter, kolāža LA.lv
Foto – Reuters, LETA, Twitter, kolāža LA.lv
Foto – Reuters, LETA, Twitter, kolāža LA.lv

Pārsteigums. Bizness un kultūra – kā divi kuģi jūrā 1

Daudzi, kas intensīvi neseko līdzi Latvijas kultūras infrastruktūras politikas līkločiem, bija pārsteigti, pagājušonedēļ uzzinot, ka atkal tiek pārskatīti iepriekš pieņemtie un publiski izsludinātie lēmumi. Pēc auditorfirmas “PricewaterhouseCoopers” (PWC) veiktajiem finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem, Nacionālā koncertzāle Rīgā tomēr netiks būvēta Skanstē kā daļa no privāta investora ieceres, bet gan pilsētas centrā uz pašvaldības īpašumā esošas zemes. Vēl vairāk – Ekonomikas ministrijas iebildumu dēļ aktualitāti zaudējis arī uzstādījums to veidot kopā ar konferenču centru.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
FOTO. Alla Pugačova pārvērtusies līdz nepazīšanai
Lasīt citas ziņas

Diemžēl šis ir klasisks piemērs, ka, pretēji skaļi paustajiem lozungiem, valsts kultūrpolitikas un privātā biznesa intereses Latvijā neatrodas ciešā sazobē. Tieši pie mums izrādījusies neizpildāmā misija līdzsvarot biznesa vēlmi pēc lielās un ātrās peļņas, kas gūstama, attīstot konferenču tūrismu, ar izpratni, ka šādas koncertzāles atklāšana jebkurā lielā (un ne tik lielā) pilsētā ne vien palīdz risināt kultūrpolitikas mērķus, bet arī ļoti pozitīvi ietekmē tūrisma plūsmu un līdz ar to arī ekonomiku. Iespējams, ka šāda situācija izveidojusies arī Rīgas domes kungu līdz šim inertās pozīcijas dēļ – Eiropas pilsētu (Malme, Birmingema u.c.) piemēri rāda, ka tieši pašvaldība ir bijusi klāt koncertzāļu projektiem jau pašā sākumā, līdzekļus piesaistot no sava budžeta un privātiem investoriem.

Var prognozēt, ka pie Nacionālās koncertzāles, kurai pamatus taču vajadzēja likt jau šogad, netiksim vēl ļoti ilgi. Var noprast, ka KM skatījumā prioritārais risinājuma variants šobrīd saistās ar Anda Sīļa projekta uz AB dambja atdzīvināšanu, kas gan prasītu prāvus ieguldījumus arī no valsts kabatas. Principā jau tas ir prioritāšu jautājums – izšķiramies, ka mūsu valstij vajag šādu – ikonisku – koncertzāli, kas risinātu kultūrpolitikā formulētos mērķus, un ceļam. Taču, atceroties līdzīga mēroga projektu sāpju ceļus, ļoti negribētos, lai arī šis jebkurā tā variantā pārvērstos par “Gaismas pili Nr. 2” ar ilgiem īstenošanas tempiem un aizvien augošām izmaksām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.