Jeļcins lūdzis Klintonam 2,5 miljardus dolāru aizdevumu 0
ASV eksprezidenta Bila Klintona prezidentālā bibliotēka publiskojusi Klintona sarunas ar Krievijas bijušo prezidentu Borisu Jeļcinu laikposmā no 1993. līdz 1999. gadam, kas dod plašāku ieskatu par ASV un Krievijas attiecībām pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Jeļcins brīdina no komunistiem
Kā pārsteidzošu faktu vēsturnieki atzīmē Jeļcina lūgumu Klintonam piešķirt viņa valdībai pirms 1996. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām 2,5 miljardu dolāru aizdevumu, jo bez tā viņam būšot grūti finansēt savu vēlēšanu kampaņu. Par savu nopietnāko sāncensi Krievijas prezidenta vēlēšanās Jeļcins uzskatīja Komunistiskās partijas vadoni Genadiju Zjuganovu. Kādā sarunā ar Klintonu Jeļcins atzīmēja, ka “ASV presē pausts viedoklis, ka cilvēkiem nevajadzētu baidīties no komunistiem, ka viņi esot labi, godājami un laipni cilvēki”. “Es brīdinu ļaudis tam neticēt,” uzsver Jeļcins, jo “vairāk nekā puse no viņiem ir fanātiķi, viņi sagrautu visu”. “Tas nozīmētu pilsoņu karu,” brīdina Jeļcins, “jo komunisti likvidētu robežas starp (bijušās Padomju Savienības) republikām. Viņi grib atgūt Krimu un pat izvirzījuši pretenzijas uz Aļasku.”
Citā sarunā Jeļcins atkārtoti lūdz Klintonam saprast, ka Krievijai steidzami vajadzīgs 2,5 miljardu dolāru aizdevums, lai varētu turpināt izmaksāt algas un pensijas un nepieļautu komunistu nākšanu pie varas. Klintons atbildē pauž izbrīnu, ka Parīzes kluba veiktā Krievijas parādu atmaksas termiņu pārskatīšana nav devusi vairāku miljardu dolāru pienesumu Krievijas budžetā. Jeļcins atbild, ka nauda ienākšot tikai gada otrajā pusē. Līdz šim esot saņemti tikai 300 miljoni dolāru, jo tādi esot Starptautiskā valūtas fonda noteikumi. Jeļcins atgādina, ka, aizkavējot algu un pensiju izmaksu, būs ļoti grūti izvērst vēlēšanu kampaņu.
NATO un konflikts Balkānos
Klintonam un Jeļcinam bija ļoti labas personiskās attiecības, kas veicināja arī kompromisu rašanu politiskajā jomā, taču bija divas jomas, kur kompromiss netika rasts: NATO paplašināšanās un konflikts Balkānos, kur notika plašākā karadarbība Eiropā pēc Otrā pasaules kara. 1999. gadā Klintons paziņoja Jeļcinam, ka rietumvalstis ir nolēmušas vērst aviācijas triecienus pret Serbiju, vēsturisko Krievijas sabiedroto, kas izvērsusi genocīdu Bosnijā.
Klintons atzina, ka Krievija ir pret šādu NATO rīcību, un apliecināja Jeļcinam, ka ir apņēmies darīt visu iespējamo, “lai mūsu domstarpības šajā jautājumā nesagrautu visu pārējo, ko mēs esam paveikuši un varam paveikt nākamajos gados”. Šoreiz Jeļcina atbilde bija strupa: “Baidos, ka šajā jautājumā mums neveiksies. Jo vajadzēja atsākt politiskās diskusijas, nevis bombardēt un iznīcināt cilvēkus.”
Ļoti būtiskas bija abu prezidentu sarunas par NATO paplašināšanos. Jeļcins lika saprast Klintonam, ka ASV ideju par NATO paplašināšanos, uzņemot vairākas Austrumeiropas valstis, Maskavā uzskata par pazemojumu Krievijai. “Kā, tavuprāt, tas izskatās no mūsu viedokļa, ja viens bloks turpina pastāvēt, bet Varšavas pakts ir likvidēts?” Klintonam jautā Jeļcins. “Tas ir jauna veida ielenkums, ja vienīgais izdzīvojušais aukstā kara bloks paplašinās līdz pat Krievijas robežām,” apgalvo Krievijas prezidents.
“Daudzi Krievijas iedzīvotāji izjūt bailes. Ko tu gribi panākt ar to (NATO paplašināšanu), ja Krievija ir tavs partneris? Krievijas iedzīvotāji jautā un arī es: “Kāpēc tu gribi tā rīkoties? Mums vajadzīga jauna visas Eiropas drošības struktūra, nevis vecie bloki!”
Putins – “demokrāts, kas pazīst Rietumus”
1999. gada rudenī Jeļcins informēja Klintonu, ka pēc ilgām pārdomām esot atradis kandidātu, kas varētu būt nākamais Krievijas prezidents 2000. gadā, un tas esot Putins. “Es izpētīju viņa biogrāfiju, viņa intereses, viņa paziņas un tā tālāk. Es secināju, ka viņš ir nopietns cilvēks, kam ir plaša informācija par tēmām, kas ir viņa pārraudzībā. Viņš ir stiprs un patstāvīgs, ļoti sabiedrisks cilvēks, kas spēj uzturēt labas attiecības un kontaktus ar partneriem,” apgalvo Jeļcins, paužot pārliecību, ka Putina personā Klintonam būs “augsti kvalificēts partneris, demokrāts, kas pazīst Rietumus”. “Es esmu pārliecināts, ka viņa (Putina) kandidatūra tiks atbalstīta 2000. gada vēlēšanās, un mēs pie tā strādājam,” Klintonam stāsta Jeļcins. Klintons atzīst, ka viņam Putins šķiet “ļoti apķērīgs”.
“Viņš ir sīksts, un es darīšu visu iespējamo, lai viņš uzvarētu, protams, likuma ietvaros,” saka Jeļcins, piebilstot, ka “viņš uzvarēs, un jūs kārtosiet lietas kopā”. “Viņš turpinās manu līniju demokrātijas un ekonomikas jomā un paplašinās Krievijas kontaktus. Viņam ir enerģija un smadzenes, lai to panāktu,” sarunā ar Klintonu saka Jeļcins, kurš 1999. gada nogalē nodeva varas grožus KGB virsniekam Vladimiram Putinam, kas valda Krievijā jau gandrīz 20 gadus. ASV Krievijas lietu eksperti nebeidz debatēt par to, kas vainīgs par ASV un Krievijas attiecību sarežģīšanos un vai ASV varēja aizkavēt autokrātiska režīma nākšanu pie varas Krievijā.
Analītiķi uzskata, ka Jeļcina un Klintona sarunu publiskošana dos jaunu grūdienu šīm diskusijām.
