Jēkabpils “padomeklis” 4. maija parādes ceļā: dome sola nesmukumu atrisināt 4
Šogad Jēkabpilī notiks 4. maija NBS militārā parāde, tomēr tās norisei pāri klājas kāda ēna – tās plānotajā ceļā atrodas padomju laikā tapis piemineklis – lielgabals sarkanajai armijai. Pilsētas dome paredzējusi šo nesmukumu atrisināt, paļaujoties, ka maijā pieminekli jau ieskaus krūmi un to varētu arī īpaši aizklāt.
Tomēr kā ilgtermiņa risinājumu dome redz pieminekļa un zem tā esošo apbedījumu pārvietošanu uz pilsētas Brāļu kapiem.
Jautājumu par padomju pieminekļa atrašanos parādes ceļā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdē atgādināja komisijas deputāts Kaspars Ģirģens (“KPV LV”).
Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) aicināja Jēkabpils pašvaldību vērsties Ārlietu ministrijā. Kā vēlāk “LA” skaidroja K. Ģirģens, nepatiku pret pieminekli, kas veltīts padomju armijas artilēristiem, viņam regulāri paužot jēkabpilieši, kuri cietuši no padomju laika represijām, un citi, kuriem šis piemineklis esot atgādinājums par drūmajiem padomju laikiem.
“Pie manis vērsās cilvēki un pauda neizpratni, ka piemineklis var būt redzams 4. maijā notiekošās NBS militārās parādes laikā. Par to cilvēki pauduši arī neizpratni vietējos medijos,” stāstīja K. Ģirģens.
Viņš norādīja, ka līdz 4. maija parādei pieminekli diez vai izdosies pārvietot, tādēļ laikus jādomā, kā to aizsegt, lai tas nebūtu redzams militārās parādes laikā.
Jēkabpiliešu folklorā ir vīpsna, ka piemineklis lielgabals esot nomērķēts pret latviešu kultūru, jo iepretim atrodas Jēkabpils pilsētas kultūras nams. Zem pieminekļa atrodas trīs sarkanās armijas artilēristu apbedījumi, kas apgrūtina lēmuma pieņemšanu.
2016. gadā publikācijā “LA” “Biedrības Jēkabpils mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Zeps raksta: “Zīmīgi, ka šeit pārapbedīti tikai komandieri. Pārējos karavīrus guldīja pilsētas Brāļu kapos. Tāpēc zināmā mērā to var uzskatīt par tā laika varas apzināti atstātu zīmi, nevis situāciju, kad kritušos steigā apbedī tur, kur tos atrod.”
Tieši apbedījumi padara jautājumu par pieminekļa pārvietošanu uz pilsētas Brāļu kapiem par problēmjautājumu, jo uz tiem attiecas Latvijas un Krievijas starpā noslēgtie līgumi par apbedījumiem un to uzturēšanu. To ievērošanu Latvijā uzrauga Ārlietu ministrija, kas valsti pārstāv kā līgumslēdzējpuse. Savukārt Aizsardzības ministrija deleģējusi kritušo karavīru apbedījumu uzraudzību un uzturēšanu Brāļu kapu komitejai.
Tās priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš saka, ka vislabāk būtu zem pieminekļa esošos karavīrus pārapbedīt Brāļu kapos, bet tas esot jāsaskaņo ar Krievijas pusi, kā arī nepieciešams lēmums no zemes īpašnieka – Jēkabpils pilsētas pašvaldības. Par ieceri pārapbedīt zem pieminekļa, iespējams, apglabātos karavīrus saruna starp pusēm notiekot kopš 2014. gada. Tad arī piemineklis tiktu pārvietots uz pilsētas Brāļu kapiem un 9. maija svinētāji varētu pulcēties vienuviet.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis norāda, ka jautājums par pieminekli tikšot sakārtots, un to viņš cer izdarīt, vienojoties ar iesaistītajām pusēm. “Aprīlī Jēkabpilī runāsim par šo jautājumu ar vienu no Krievijas vēstnieka vietniekiem un uzsvērsim, kāpēc uzskatām par pareizu karavīru pārapbedīšanu Brāļu kapos un pieminekļa pārvietošanu uz Brāļu kapiem, kur jau ir piemiņas vieta,” saka R. Ragainis.
Domes priekšsēdētājs grib šo jautājumu atrisināt mierīgi, ievērojot attiecīgos iepriekš noslēgtos starpvalstu līgumus un ņemot vērā pilsētas daudznacionālo daudzveidību, lai vēlāk viņam netiktu sūtītas notas. Viņš paredz, ka vienošanās panākšana prasīs vēl laiku, tādēļ 4. maijā piemineklis, visticamāk, atradīsies esošajā vietā. Kā pagaidu risinājumu viņš redz pieminekļa aizklāšanu.
“Piemineklis maijā ir tā apaudzis ar krūmiem, ka to pamanīt grūti,” uzskata R. Ragainis, piebilstot, ka parādes laikā piemineklis tikšot vēl vairāk padarīts nepamanāms.
