Pabeigta izmeklēšana noslēpumaini pazudušā Jēkabpils lielgabala lietā. Aizdomās turētais atzinies, ka to aizvedis un iemetis Daugavā 133
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils reģionālā nodaļa ir pabeigusi izmeklēšanu lietā par padomju okupācijas laikā Jēkabpilī parkā Rīgas ielā 205 uzstādītās piemiņas zīmes – lielgabala – “zādzību”, kas notika pērn naktī no 23. uz 24. februāri.
Kā teikts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes otrdien izplatītajā paziņojumā, kriminālprocess nodots Austrumzemgales prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Policija informē, ka lietā par aizdomās turēto atzīts kāds 1970. gadā dzimis vīrietis (nenosaucot uzvārdu), kurš atzinis veiktās darbības. Proti, izmantojot frontālo iekrāvēju, 76,2 milimetru lielgabals ZIS-3 norauts no postamenta un aizvests uz Krustpils novadu, kur iemests Daugavā.
“Tāpat tika konstatēts, ka, izdarot virs kapa novietotās piemiņas zīmes – lielgabala zādzību, ar trosēm tika sabojāti trīs Jēkabpils parka teritorijā augoši koki, kā rezultātā Jēkabpils pilsētas pašvaldībai nodarīti materiālie zaudējumi 287,54 eiro vērtībā,” rakstīts paziņojumā.
Vainīgajam draud atbildība saskaņā ar Krimināllikuma 228. panta trešo daļu par kapa apgānīšanu un 109. panta otro daļu par patvaļīgu koku bojāšanu.
Jāatzīmē, ka tas, ka šī ir kapa vieta, ir tikai padomju okupācijas laikā radies pieņēmums.
Līdz ar to apsūdzība “kapa apgānīšanā” izskatās apšaubāma. Brāļu kapu komitejas sarkanās armijas brāļu kapu uzskaitījumā tādas vietas nav.
Tūlīt pēc lielgabala pazušanas, kad Valsts policija sākotnēji ierosināja kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 229. panta pirmo daļu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) aizrādīja, ka demontētais lielgabals nemaz nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis.
NKMP pērn martā pauda, ka objekts kā kapa vieta gan bijis ierakstīts Latvijas PSR valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, taču neatkarības laikā kā valsts aizsargāts mākslas vai vēstures piemineklis nav apstiprināts.
Statusa nav ne kapa vietai, ne kapa piemineklim ar lielgabala stobru.
Vienīgais – objekts atrodas Jēkabpils vēsturiskā centra pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā.
Saskaņā ar padomju okupācijas laikā izplatīto uzskatu, zem postamenta, virs kura uzstādīja lielgabalu, 1946. gadā apbedīti trīs 1944. gada augustā citur pilsētas apkaimē kritušu padomju armijas virsnieku pīšļi.
Uzskata, ka ir runa par 22. armijas artilērijas ģenerālmajoru Sergeju Kuprijanovu, 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkvežiem Gavrilu Šarikalovu un Sahabutdinu Gazejevu. Informācija par apbedītajiem jau padomju laikos bija pretrunīga, un saskaņā ar citu versiju tur apbedīti pat deviņi karavīri.
Bet nav skaidrs, vai tie tiešām atrodas zem postamenta vai arī apbedīti kaut kur nostāk parkā.
Jēkabpiliešiem šī vieta drīzāk gadu desmitiem asociējusies ar to, ka pie tās padomju okupācijas vara rīkoja dažādus ideoloģizētus piemiņas mītiņus.
Tas turpinājās arī zīmīgajos datumos pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Runas par lielgabala aizvākšanu un iespējamo tur apglabāto virsnieku pīšļu uzmeklēšanu un pārapbedīšanu sākās 1993. gadā. Jautājumu vairākkārt cilāja Jēkabpils pašvaldībā, taču lēmums allaž izpalika politisko spēku sadalījuma dēļ domē.
Pazudušais lielgabals oficiāli nemaz nebija pašvaldības īpašums un neatradās tās bilancē. Tas faktiski bija bezsaimnieka manta.
Pagājušā gada pavasarī medijos tika vēstīts, ka saistībā ar ierosināto krimināllietu policija runājusi arī ar zemnieku, zemessargu, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes locekli Gundaru Kalvi.
Viņš savu iespējamo saistību ar pieminekļa novākšanu nekomentēja, bet pērn 30. aprīlī intervijā “Latvijas Avīzei” uz jautājumu, vai lielgabals guļ Daugavā, atbildēja: “Tas tur guļ uz neatgriešanos. Daugava ir gara un dziļa upe. Ja paskatīsieties ziņās, tad redzēsiet, ka lielgabals pazuda 24. februāra agrā rītā, bet 27. februārī sākās pali.
Tas sakrita ar laiku, kad no Baltkrievijas nāca lieli ledus blāķi. Ledus bija kādus 30 cm biezs, un pali bija ievērojami.
Seklākajās vietās ledi sablīvējas līdz gultnei un kā ar slotu izmēž visu tīru. Visu no upes dibena aizslauka tālāk vai pārklāj ar smiltīm.”
