Jēkabpilī lielgabala sāga: Kultūras mantojuma pārvalde nāk klajā ar paziņojumu 72
Jēkabpilī demontētais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, komentējot Valsts policijas (VP) sākto kriminālprocesu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu, aģentūrai LETA pauda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka.
Ņemot vērā, ka no padomju memoriāla Jēkabpilī pazudušais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, sāktā kriminālprocesa sasaiste ar Krimināllikuma 229.panta pirmo daļu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu nav pamatota, pauda pārvaldē.
Ruka skaidroja, ka 20.gadsimta 50.-70.gados, padomju režīma laikā, rekonstruēts Krustpils parks. Tas tika pārdēvēts par Padomju armijas parku. 1976.gadā tajā uzcēla memoriālu, nojaucot un pārbūvējot 50.gados uzstādīto piemiņas zīmi ar lielgabalu. Tika saglabāta trīs virsnieku apbedījumu vieta, un, tā kā divi no kritušajiem bija saistīti ar artilēriju, pēc padomju armijas atbildīgo instanču ieskata kapa un piemiņas zīmē tika iekļauts lielgabala stobrs. Līdz ar to lielgabala stobra atrašanās vieta ir arī neliela Otrā pasaules kara laikā bojā gājušo padomju armijas karavīru kapa vieta – tajā atdusas trīs apbedītie.
“Individuāli atzīmētās virsnieku apbedījumu vietas nav saglabājušās. Domājams, ka kritušie glabāti atsevišķās kapa vietās. Dažādos laika periodos tika izveidots postaments ar dekoratīvām un informatīvām plāksnēm un uz tā novietots lielgabala stobrs bez lafetes,” klāstīja NKMP.
Objekts kā kapa vieta bija ierakstīts Latvijas PSR valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, taču neatkarības laikā kā valsts aizsargāts mākslas vai vēstures piemineklis nav apstiprināts – statusa nav ne kapa vietai, ne kapa piemineklim ar lielgabala stobru. Tomēr tas atrodas “Jēkabpils vēsturiskā centra” pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā, tādēļ patvaļīgas darbības nav pieļaujamas ne tikai no morāles, bet arī no kultūras mantojuma aizsardzības viedokļa, uzsvēra Ruka.
Saskaņā ar Latvijas un Krievijas arhīvu materiāliem Krustpils skvērā apbedīts Sergejs Kuprijanovs, Sahabutdins Gazejevs un Gavrils Šarikalovs.
Jau ziņots, ka policija ir noskaidrojusi iespējamo vainīgo personu, kas Jēkabpilī demontēja padomju laika lielgabalu, un apzinājusi tā iespējamo atrašanās vietu Daugavā, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.
Veicot izmeklēšanu, noskaidrota iespējamā vainīgā persona, kura atzina veiktās darbības patvaļīgā piemiņas zīmes – lielgabala – demontāžā. Iespējamajam vainīgajam piemērots statuss “persona, pret kuru sākts kriminālprocess”, bet drošības līdzeklis nav piemērots. Izmeklēšanas interesēs personas motīvus policija pagaidām nekomentē.
Tāpat likumsargi ir identificējuši traktortehniku, ar kuru tika veikta demontāža. Apzināta arī iespējamā lielgabala atrašanās vieta Daugavā. Kalniņa pauda, ka lielgabala izvilkšana no ūdens pašlaik tiek organizēta.
Sākotnēji kriminālprocess tika sākts saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Pašlaik tas ir pārkvalificēts atbilstoši Krimināllikuma 229.panta pirmajai daļai par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Ziņots arī, ka naktī uz 24.februāri Jēkabpilī pazuda lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla Rīgas ielā. Policija par zādzību sākusi kriminālprocesu.
Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai. Lielgabals uzstādīts pie karā kritušo padomju armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.
