Jēkabpili ierauj politiskajā tirgū 0
“Jaunā Vienotība” bija tā, kura pirms nedēļas aicināja atlikt jautājumu par Jēkabpils areāla pašvaldību robežām, jo bija saņēmusi “Jaunās Vienotības” (“JV”) dalīborganizācijas – Jēkabpils reģionālās partijas – priekšlikumu saglabāt Jēkabpilij patstāvīgas valstspilsētas statusu, to neapvienojot ar apkārtējiem novadiem.
Drīz pēc tam par atbalstu Jēkabpilij kā atsevišķai pilsētai paziņoja arī “KPV LV”, kuras viens no vadošajiem politiķiem Kaspars Ģirģens iepriekš bija Jēkabpils domes deputāts.
Taču šonedēļ “JV” un “KPV LV” deputāti komisijā nobalsoja pret Jēkabpils iekļaušanu šo valstspilsētu lokā, tas nozīmē, ka tai tāpat kā Valmierai un Ogrei plānots pievienot lauku pašvaldības. “Latvijas Avīze” noskaidroja, ka “KPV LV” par atbalstu Jēkabpilij pretim, iespējams, prasījusi Kandavas un Aizputes novadu izveidošanu, bet “Jaunā Vienotība” tam nav varējusi piekrist, jo mērķis bija šonedēļ pabeigt reformas projekta izskatīšanu un neieslīgt plašākās diskusijās.
Galīgais lēmums gan vēl jāpieņem Saeimai.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš 12. Saeimā pārstāvēja Jēkabpils reģionālo partiju “Vienotības” frakcijā, “LA” sacīja: “Tāpēc es arī toreiz aizgāju no “Vienotības”, redzot, kā viņi izturas pret saviem reģionālajiem partneriem.”
Viņš paredz, ka Saeimas sēdē varētu būt vairāki no komisijā lemtā atšķirīgi balsojumi – ne tikai par Jēkabpili, bet arī Kandavu, Lielvārdi un Skulti. Kā pamatojumu tam viņš min iekšējās pretrunas koalīcijā. Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien pabeidza darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.
Komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) pēc pēdējā balsojuma pateicās visiem iesaistītajiem, kas vairākus mēnešus piedalījās šajā darbā. Viņš ir pārliecināts, ka reformas rezultātā Latvijā būs izveidotas ilgtspējīgas pašvaldības.
“Reforma kļūs par pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Mēs esam finiša taisnē un pārkāpuši pāri sunim. Saeimai vēl tikai jāpārkāpj suņa astei,” teica A. T. Plešs.
Taču vēl nav zināms, kad Saeima varētu skatīt šo projektu. V. Valainis rosināja par pašvaldību reformu lemt tikai pēc 9. jūnija, līdz kuram ir noteikta ārkārtējā situācija, lai par reformu varētu notikt kvalitatīvas debates Saeimas lielajā sēžu zālē. Tāds viedoklis ir arī Regīnai Ločmelei-Luņovai (“Saskaņa”).
Jēkabpils dome vērsās komisijā tikai pēc tam, kad iepriekš negaidīti bija atbalstīts V. Valaiņa priekšlikums saglabāt Jelgavas un Ventspils pilsētu robežas negrozītas. “Ar ko gan mēs esam sliktāki,” Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē otrdien sacīja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.
Jēkabpils dome sākotnēji bija piekritusi veidot kopīgu novadu ar apkārtējām pašvaldībām, bet tad “sākās brīnumainas lietas – vispirms Liepāja, Rēzekne un Daugavpils, bet tad arī Jelgava un Ventspils palika patstāvīgas pilsētas,” sacīja A. Kraps. Tad arī dome nolēmusi prasīt sev tādas pašas iespējas.
Pirms nedēļas A. Ašeradens bija gatavs atbalstīt šo lūgumu. Uz vaicāto, kas nedēļas laikā ir mainījies, viņš “LA” otrdien sacīja: “Jēkabpils partija nāca ar šo ierosinājumu un mēs to pieteicām koalīcijas sanāksmē, bet partneri uz to reaģēja neviennozīmīgi, jo reforma ir gala fāzē. Lai nezaudētu tempu, valde lēma priekšlikumu neatbalstīt, jo tad varētu sākties arī citu jautājumu pārskatīšana.”
Viņš atzīst, ka tā bijusi izšķiršanās starp atbalstu saviem partneriem no reģionālās partijas vai kopējo interesi pabeigt reformu.
“Es neko “Vienotībai” nepārmetu, jo sapratu, ka “KPV LV” par šo balsojumu ir prasījusi nodevu – Kandavas un vēl viena novada izveidošanu ar Pāvilostu,” “LA” sacīja Jēkabpils reģionālās partijas priekšsēdis, Jēkabpils domnieks Leonīds Salcevičs.
Viņš personīgi uzskata, ka teritorijas attīstību vislabāk varētu veicināt, ja pilsēta būtu kopā ar laukiem, bet kā lielās pilsētas paliktu tikai Rīga un Jūrmala, kā to bija piedāvājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Jēkabpils dome reaģējusi pēc tam, “kad tur sākās mums nesaprotami manevri un atrāva [no laukiem] nost arī Jelgavu un Ventspili,” teica L. Salcevičs.
“KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Ēriks Pucens, kurš pārstāv partiju par reformu atbildīgajā komisijā, “LA” apgalvoja, ka “KPV LV” nekādus ultimātus neesot uzstādījusi. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka iestājas par Kandavas novada un arī Aizputes novada, kurā būtu Pāvilosta, izveidošanu.
Uz vaicāto, kāpēc frakcija mainīja viedokli par Jēkabpili, Ē. Pucens atbildēja: “”Jaunā Vienotība” šo jautājumu ierosināja, bet pēc tam atkāpās – kāpēc tad mums ir jāpaliek par muļķiem?” Viņš sacīja, ka frakcijai būs brīvais balsojums par priekšlikumiem, kas saistīti ar Jēkabpili, jo K. Ģirģens un varbūt vēl kāds deputāts balsošot par pilsētas neapvienošanu ar apkārtējām teritorijām.
Saeimas komisija noraidīja arī Sēlijas novada izveidošanu, tas nozīmē, ka Ilūkstes novads paliek kopā ar Daugavpils novadu. Pēc abu pašvaldību lūguma komisija atbalstīja, ka jauno teritoriju sauks par Augšdaugavas novadu.
