Jēkabpilī 260 vakances 0
Oktobrī Jēkabpilī tika nodibināta jauna reģionālā partija, par kuras priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts ilggadējais Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs. Pēdējos divus gadus viņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības apstiprinātais pārstāvis Eiropas Savienības Reģionu komitejā.
Tikāmies Briselē komitejas plenārsesijas starplaikā, kad tika spriests par pensiju sistēmu un citiem jautājumiem, kas būtiski visā Eiropā.
– Domājot par reģionu attīstību Latvijā, šobrīd tiek īpaši akcentētas problēmas Latgalē. Kā jūs tās izjūtat, esot Jēkabpils pilsētas mērs?
– Jēkabpils pilsēta atrodas Zemgalē. Tomēr var sacīt, ka esam uz pašas Latgales robežas, tāpēc Latgales elpa, Latgales dzīve mums ir ļoti tuvu klāt.
Esmu pārdomājis Latgales problēmas. Man šķiet, ka par vēlu esam attapušies. Mēs tagad Latgalē varam ieguldīt lielus resursus, taču nav kas to apsaimnieko, jo nav cilvēku. Latgalē ir pašvaldības, kur uz kvadrātkilometru dzīvo trīs četri cilvēki. Es nezinu, kam ir jānotiek, lai Rīgas iedzīvotāji brauktu atpakaļ uz Latgali, nerunājot par tiem, kuri ir aizceļojuši pavisam no Latvijas.
– Kuras būtu galvenās prioritātes reģionos? Briselē runā, ka par ES struktūrfondu līdzekļiem neesot jēgas celt koncertzāli meža vidū. Bet ko citu? Ceļu tikai būvēt, lai nodrošinātu tranzītu?
– Es piekrītu, ka nav jēgas celt koncertzāles un saieta namus teritorijās, kur ir neliels iedzīvotāju skaits. Koncertzāļu uzturēšana ir liels slogs jau tā nelielajam budžetam. Prioritātei vajadzētu būt ceļu infrastruktūrai. Ceļi ir jābūvē, jo mēs ar tranzītu esam dzīvojuši, dzīvojam un dzīvosim.
Iepriekšējā plānošanas periodā ir īstenota ne īpaši veiksmīga politika, izvērtējot prioritātes. Kopš 1997. gada vadu Jēkabpils pilsētas pašvaldību. Esmu informēts par dažādām finanšu piesaistes programmām.
Manuprāt, vajadzēja Lauku atbalsta dienesta programmas integrēt ar ”urbānajām”. Līdz ar to attīstītos uzņēmējdarbība attālākajos Latvijas novados un pilsētās, nāktu atpakaļ cilvēki. Ceru, ka nacionālajā attīstības plānā šādas lietas tiks ņemtas vērā un tiks mēģināts integrēt dažādas programmas.
Ja vēl runā par Latgali, mēs esam pazaudējuši cilvēkus un arī investorus tāpēc, ka nav bijusi diferencēta nodokļu politika. Nevar pieļaut, ka investors nodokļos Pierīgā samaksā tādu pašu naudu kā, piemēram, Zilupē.
– Vai Jēkabpilī ir tā, ka jau rindā stāv jaunie projekti pēc Eiropas Savienības struktūrfondu naudas?
– Jā. Ir daudzi projekti, kas līdz šim nebija guvuši atbalstu finanšu trūkuma dēļ.
– Tie ir jau no veciem laikiem vai arī rakstīti nesen pēc jauniem principiem?
– Iepriekšējā plānošanas periodā mēs definējām vīziju un tagad, protams, to papildinām laikposmam līdz 2030. gadam.
Jēkabpilī strādājam pie tehniskajiem projektiem infrastruktūras, kā arī pilsētvides uzlabošanai. Tās ir skolas, ceļi, ūdensvadi, kanalizācija utt. No plānotā daudz ir paveikts, bet vēl ir daudz darāmā. Nupat nodevām ekspluatācijā ielas astoņu kilometru garumā.
Tas ir nebijis apjoms Jēkabpils vēsturē, pat visā reģionā, apkārtnē. Plānojam ieguldīt arī sociālajā infrastruktūrā. Mums noteikti vajag jaunu bibliotēku un daudz ko citu.
– Jēkabpilij kā pilsētai varētu būt izdevīgs jaunais pārcelšanās pabalsts – no laukiem uz pilsētām…
– Lai gan šis pabalsts veicina cilvēku došanos projām no lauku teritorijām, labāk lai brauc uz pilsētu, nekā aizbrauc no Latvijas. Šobrīd Jēkabpilī ir 260 vakances, aicinu čaklas ģimenes izmantot šos darba piedāvājumus. Iespēju robežās centīsimies atbalstīt arī ar dzīvojamo platību. Tiesa, Jēkabpilī šobrīd bezdarba līmenis ir 14%. Ar pabalstiem cilvēki ir pieradināti neko nedarīt. Pie zemajām algām, ko uzņēmumi maksā darbiniekiem – 200 latiem –, vienkāršāk ir atnākt uz sociālo dienestu un saņemt 200 latus pabalstā…
– Kāda ir jūsu pozīcija attieksmē pret ministra Sprūdža rosinājumiem? Līdz šim lasīju medijos, ka apšaubāt reformas attiecībā uz atkritumu šķirošanu, taču lielākoties tiekat uztverts kā Sprūdža darbību atbalstošs pašvaldības vadītājs. Vai tā ir? Un ko domājat par ideju samazināt deputātu skaitu, kā arī liegumu ”sēdēt uz diviem krēsliem”?
– Ir daudz racionālu ministra Edmunda Sprūdža reformu piedāvājumu, tomēr ir lietas, par kurām man ir iebildumi.
Runājot par atkritumu tirgus liberalizāciju – iedzīvotājiem tas būs ieguvums, jo samazināsies tarifs, bet kas finansēs pašvaldību saistības atkritumu poligonu būvniecībā? Ja valsts šīs saistības kompensēs, es atbalstīšu atkritumu tirgus liberalizāciju.
Attiecībā uz deputātu skaitu uzskatu, ka pilsētās ir optimālais deputātu skaits, bet novados būtu jāveic analīze. Mazajos novados deputātu skaits varētu nebūt tik liels.
Par liegumu “sēdēt uz diviem krēsliem” man ir savs viedoklis. Esmu par to, lai pašvaldību komercsabiedrību valdes locekļi, pašvaldības administrācijā strādājošie nebūtu deputāti, taču esmu kategoriski pret aizliegumu par deputātiem būt ārstiem, skolotājiem, nozares profesionāļiem.
Fakti Jēkabpils pilsētas dome šogad saņēma Efektīvas pārvaldības gada balvu, ko pasniedz Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts kanceleja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šo balvu pašvaldību kategorijā Jēkabpils domei piešķīra par labas pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībā, izveidojot vienotu saziņas tīklu, uzlabojot izglītības iestāžu pārvaldību un ieviešot e-pakalpojumus iedzīvotājiem. Vienota optiskā šķiedras tīkla izveide starp pašvaldību un tās iestādēm, vienotas IP telefonlīnijas ieviešana, datu vadības sistēma “Namejs” – dokumentu aprites centralizācija samazināja pašvaldības izdevumus un administratīvo slogu iedzīvotājiem. Mācību procesa modernizēšana un optimizēšana samazināja izdevumus un palielināja informācijas pieejamības efektivitāti. |
