“Jeibogu negribas politikā…” Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan aizejošie deputāti pašlaik saņem stipru kritiku, kaut kas viņos bijis tāds, ka tagad arī citi vēlējušies būt par deputātiem, un Saeima atkal būs liels gravitācijas centrs.
“Jeibogu negribas iet politikā, bet ja rokas sažņaudzas dūrēs pret pastāvošo iekārtu!” – tviterī raksta bērnu ārste ar ukraiņu cilmi Dana Isarova, un dakterīti var saprast.
Arī līdzpilsoņos ir panika par esošo partiju kvalitāti, profesionālismu un spējām vadīt valsti.
13. Saeimā darbojošās personas bija savādi parlamentārieši ar pretdabiskiem ieradumiem, no kuriem septiņi izdoti kriminālvajāšanai, viens jau sēž aiz restēm. Dabiski, noziedznieku Saeima neatstāj pozitīvu iespaidu un nav populāra masās.
Formējot nākamo vēlēšanu listes, sarakstu konstruktoriem svarīgi neizlēmīgo auditoriju pārliecināt, ka taisni ar viņējo vēlētājs izvilks pilnu rubli, atradīs zelta latiņu kapara kaudzē, un nekas tā nespilgtina listi un nekāpina partijas izredzes uz labiem rezultātiem kā publikā pazīstamu personību klātbūtne.
Sarakstam jābūt, kā atverot “Laimas” asorti konfekškasti.
Kad tur ir dažas cietas stiklenes, daži īrisi, pāris cukurotas dražejas, želejlācīši un pa virsu īstas šokolādes konfektes – ņamņam, cik garšīgas!
Latvijā dziedātāju tauta gribējusi balsot par skaņražiem no Raimonda Paula līdz Arvīdam Platperam, kuriozā izvēlē par TV diktorītēm, sporta draugi vēlējuši par olimpiešiem kā Viktoru Ščerbatihu, teatrāļi iebalsojuši kinozvaigznes Ivaru Kalniņu, Artusu Kaimiņu, Olgu Dreģi.
Diemžēl ASV latviešu eksports uz tēviju noslēdzies, emigrantu agrāk platais lielceļš uz parlamentu aizaudzis usnēm, dadžiem un pārvērties par šauru taciņu. No modes izgājusi tendence balsot par advokātiem, kad noskaidrojies, ka tiem vienmēr galva pilna stiķiem.
Arī bijušo premjeru apvienības starts vēlēšanās jāvērtē kā klaja izgāšanās. Lai balsotāji liptu pie mušpapīra, partijām jāmeklē pēc jaunām slavenībām un izcilībām, tikpat atpazīstamām kā bītli vai Magone Burka.
Ak vai, cik daudz zvaigžņu lecis un rietējis aizvadītajā, piedzīvojumiem bagātajā četru gadu ciklā.
Vēl pirms neilga laika likās, ka ik sarakstu kuplinās cīņā uz dzīvību un nāvi ar koronavīrusu izcēlušies, valsts apbalvojumus pelnījušie medicīnas spīdekļi.
Bet uzticība mediķu slēdzieniem grandiozā tempā kritusies, ārstu derīguma termiņš kā vēlēšanu kandidātiem beidzies. Kurš gan mūsdienās vairs atceras epidemiologu Ugu Dumpi un profesori Ludmilu Vīksnu, pat vīrišķīgais jauneklis, daudzām džusēm simpātija, bohēmas pārstāvis, diagrammists Ņikita Trojanskis palēnām aizmirstas, un nule no apziņas dzīlēm iznira senu atmiņu tēls dr. Perevoščikovs, jo pazibēja ekrānā, stāstot par pērtiķu baku infekcijas uzliesmojumu.
Mūsdienās epidemiologi asociējas kā pārmēru skarbi skrūvju piegriezēji, demokrātisko izvēļu ienaidnieki ar negatīvu darbības rezonansi, tāpēc nostumjami malā ar atzīmi – nederīgs valsts pārvaldīšanas mākslā.
Tagad sarakstu avangardā novietojami heroiski, ar Ukrainas karu saistīti cilvēki.
Kā pirmais vīrs, kuru karš padarījis par zvaigzni un kura dēļ plēšas partijas, jau tagad apskaužot to vienu, kuras rindās varonis tiks iesaukts, nešaubīgi minams atvaļinātais palkavnieks Igors Rajevs.
Ik vakaru nācija sastingst, ar neatraujamu acu skatu vērojot, kā TV24 studijā pulkvedis prasmīgi vada karadarbību, nosaka armiju uzbrukumu virzienus un atkāpšanās ceļus, pareģo sakāvi kontrspēkiem un uzvaru mūsējiem.
Rajevam ir sakari Pentagonā un britu izlūkdienestā, pieejami visas pasaules slepeno aģentu ziņojumi. Ievēlētam šim vīram politika noteikti kļūs par pilna laika nodarbošanos. Līdzīgā kārtā partiju galvu un dvēseļu mednieki alkst pēc ukraiņu palīdzības konvojus komandējošā Reiņa Pozņaka godīgā vārda.
Pozņaks, transportēdams džipus, nogādādams Kijivā visu Latvijā sastopamo pārvietošanās tehniku, sākot ar gaisa baloniem un beidzot ar zemes racējiem, kļuvis leģendārs.
Tāpat brīvprātīgais, ukraiņu karabiedrs, “companero” Gundars Kalve ir apvīts ar nacionālā varoņa oreolu, jo piedevām iznīcinājis okupācijas perioda simbolu, nogremdēdams Daugavas tumšos ūdeņos sarkanarmijas lielgabalu, un Kalve kā pirmais numurs krāšņos katru patriotiski noskaņotu listi.
Liberāli politiskie spēki sarakstos tīko redzēt sabiedrisko darbinieci, tviteraktīvisti, kura zināma ar cieņpilnu attieksmi pret pretēju uzskatu paudējiem, Trejzvaigžņa dāmu Inesi Vaivari, kura kļuvusi par aizbildni visiem, kas zaudējuši dzimteni.
Neviena partija neiztiks bez ukraiņu tautības Latvijas pilsoņu saimei piederīgajiem un citām uzlecošām zvaigznēm, kam – jeibogu negribas, bet būs vien jākāpj politiskās piramīdas virsotnē.
