Mācīšanās kā patīkama nodarbe 8
Lielisks veids, kā lietderīgi izmantot vasaras brīvlaiku, ir izglītoties un izklaidēties dažādās nometnēs. Viena no tādām izglītojošām nometnēm ir “Skrivanek Baltic” – ir labi, ja cilvēki mūsdienās zina vairāk par vienu valodu, un vēl labāk, ja valodas sāk apgūt jau no bērna kājas – un šīs nometnes to piedāvā. Nometņu koordinatore Zane Šembele: “”Skrivanek Baltic” vasaras nometnes bērniem piedāvā apvienot patīkamo ar lietderīgo – bērni piedalās aizraujošās spēlēs, komandas stafetēs, jautri pavada laiku, kā arī apmeklē interaktīvās svešvalodu nodarbības. Mūsu dienas nometnes turpinās piecas dienas ar pāris stundu nodarbībām dienā, kā arī diennakts nometnes – sešas dienas. Dienas nometnēs bērni interaktīvā veidā apgūst angļu, krievu, vācu, latviešu un zviedru valodu, satiek jaunus draugus un izbauda valodu apguvi brīvā gaisotnē, spēlējot spēles, minot mīklas un dziedot. Savukārt diennakts nometnēs dalībnieki iesaistās daudzveidīgās aktivitātēs un arī aizraujošās angļu valodas nodarbībās, kas neatgādina angļu valodas stundas skolā.” Zane stāsta, ka pieprasījums pēc šāda veida nometnēm Latvijā aug, taču lēni: “Lielāka piekrišana ir dienas programmām, kas mazāko izmaksu dēļ ir pieejamākas – to cena ir no 85 līdz 135 eiro, bet diennakts nometnēm – no 235 līdz 265 eiro. Esam novērojuši, ka bijušo sezonu nometņu dalībnieki bieži pie mums atgriežas arī nākamajos gados. Nometnes apmeklēt aicinām bērnus vecumā no 4 līdz pat 16 gadiem, tomēr visvairāk nometņu dalībnieki ir no 7 līdz 13 gadu vecumam.” Nometņu koordinatore uzsver, ka “tas, cik bērns iemācās, lielā mērā ir atkarīgs no viņa motivācijas. Ir bērni, kuriem patīk svešvalodu apguve, vai arī vecāki ir sekmīgi spējuši izskaidrot svešvalodu nozīmi – šie bērni svešvalodu apgūst viegli. Taču ir bērni, kuriem nav skaidras motivācijas, tādēļ nometnēs svešvalodu apguvi mēģinām pārvērst par spēli, komandu uzdevumiem, intrigu. Mūsu pasniedzēji veido radošas mācību programmas, lai bērnam ne uz brīdi nerastos sajūta, ka viņš vasaras laikā ir aizsūtīts uz skolu. Ļoti daudz dod vides maiņa, piemēram, ja bērni dodas ekskursijās uz Rīgas Zooloģisko dārzu un tur pavadītajā laikā sarunājas tikai angļu valodā – tas nostiprina svešvalodu zināšanas vairāk nekā skolas solā pavadītā stunda.”
Kustība “Iespējamā misija”, ko atbalsta un attīsta Izglītības un zinātnes ministrija, rīko arī izglītojošas nometnes “Vasaras skola” bērniem, kuri pabeiguši 5., 6., 7. un 8. klasi. “Vasaras skolas” vadītāja Edīte Sarva stāsta, ka nometnēs ik gadu piedalās apmēram 100 bērnu, no kuriem liela daļa sākumā nav vēlējušies doties uz “Vasaras skolu”: “Nereti vecāki mums atklāj, ko bērni ir teikuši par nometnēm. Un bieži bērns ir bijis ļoti dusmīgs, ka ir pieteikts “Vasaras skolai”, bet beigās saka vecākiem paldies par iespēju piedalīties. “Vasaras skolā” ir iespējams pilnveidot lasītprasmi un tekstu analīzes prasmi humanitārajos priekšmetos, pētniecisko prasmi dabaszinātņu priekšmetos. Lai attīstītu komunikācijas spējas angļu valodā, tiek stāstīti stāsti, veidotas strukturētas runas – šīs prasmes uzlabot palīdz nodarbībās izmantotās spēles, iejušanās dažādās lomās, uzdevumi, kuros jāsadarbojas ar citiem. Ir iespēja arī attīstīt matemātiskās zināšanas – skolēni apgūst prasmes, lai saprastu un sakārtotu skaitlisku, kvantitatīvu informāciju un par to izdarītu noderīgus secinājumus. Skolēni darbojas ar skaitļiem saistošā, praktiskā veidā – iepazīst sava ķermeņa uzbūvi, mājas labiekārtošanas procesu vai biznesa pasauli. Pēcpusdienās plānotas interešu izglītības nodarbības, kurās bērniem ir iespēja radošā un aktīvā veidā apgūt praktiskas iemaņas, kā sadarboties grupās ar citādi domājošiem, un radīt vidi, kur katrs cilvēks tiek uzklausīts un respektēts. Mācību darbs norisinās nelielās 10 – 15 skolēnu mācību grupās. Mācīšanās ir normāls cilvēka stāvoklis, mēs mācāmies visu laiku, manuprāt, ir savādi sadalīt laiku – mācīšanās un atpūšanās. Brīvlaiks ir iespēja skolēniem pašiem izvēlēties un pilnveidot tās zināšanas un prasmes, kas viņus interesē, viens no formātiem, kā to var darīt, ir nometnes.”
Vai brīvlaiks ir par garu?
ASV tika veikts pētījums “Summer Learning Loss” jeb “Vasaras laikā zudušās zināšanas”, kurā noskaidrots, ka daudzi bērni zaudē jau apgūto, ja vasaras laikā nemācās, nepilda uzdevumus. Uzzinot par pētījuma rezultātiem, Itālijas skolotāji nolēma bērniem uzdot daudzus uzdevumus, kurus pildīt vasaras laikā, lai apgūtais neaizmirstas, jo Itālijā brīvlaiks ir vēl garāks nekā Latvijā – trīsarpus mēneši, kas ir gana ilgs laiks laiks, lai bērniem kļūtu garlaicīgi, aptrūktos jēdzīga darāmā un pietiktu laika muļķībām.
Vai brīvlaiku tomēr nevajadzētu saīsināt? Divu meitu mamma Terēza Stenclava ir kategoriski pret šādu risinājumu: “Mums ir tik ļoti maz silto dienu, tāpēc negribētos, lai brīvlaiku saīsina – tas, manuprāt, nav nepieciešams.” Tāpat Inga Dzērve, kaut arī rūpējas, lai bērni izglītotos arī vasarā, uzskata, ka brīvlaikam atvēlētie trīs mēneši ir ļoti noderīgi: “Mācību gadu pagarināt noteikti nevajag. Paši taču atceramies, kā bērnībā kāpām kokos, lēcām peļķēs, mācījāmies makšķerēt, lasījām pļavas ziedus, spēlējām paslēpes – tam visam nebūtu laika, ja mācību gads tiktu pagarināts.” “Vasaras skolas” vadītāja Edīte par brīvlaika saīsināšanu izsakās pielaidīgāk, ja vien tam ir loģisks pamatojums: “Jautājums ir, kāpēc brīvlaiks tiek saīsināts? Svarīgi, lai skolēniem būtu iespējas jēgpilni pavadīt laiku. Bet tikpat svarīgi, ka viņiem ir arī laiks, ko pavadīt ar vienaudžiem un ģimeni neformālā gaisotnē, jo tas nodrošina izvēles iespējas. Ja brīvlaiks tiek saīsināts, lai izlīdzinātu mācību slodzi gada laikā, nodrošinot, ka jauniešiem šis nestrukturētais laiks ar draugiem un ģimeni pieejams biežāk un mazākās “devās”, jā, tajā es saskatu jēgu.”
Skolotāja Ina Klovāne ir novērojusi: kādā kondīcijā bērns atgriežas no vasaras brīvlaika, cieši saistīts ar to, kā viņš pavadījis vasaru – ja ir tikai izklaidējies, skatījies filmas un spēlējis spēlītes planšetē, zināšanas var zust, bērns var nespēt koncentrēties jaunajam mācību gadam: “Ikvienam pēc garākas atpūtas ir grūti ielēkt atpakaļ ritmā, tas ir normāli, tādēļ mācību gada sākumā ir ievadstundas, sporta dienas, lai bērni var adaptēties. Tomēr es neteiktu, ka bērni vasaras laikā ir palaidušies, drīzāk ir lielāka motivācija un apņēmība strādāt, lai jaunais mācību gads būtu labāks par iepriekšējo. Par vasaras brīvlaika īsināšanu: no vienas puses, izstiepjot mācību saturu, samazinātos slodze, nebūtu tik daudz mājas darbu, kā arī mācību diena nebūtu tik gara un noslogota, bet, no otras puses, mums Latvijā tā siltā laika ir tik maz, telpas nav aprīkotas, lai varētu mācīties arī karstā laikā. Bērniem jau maijā domas ir citur.”
