Jēdzīgi atpūsties, lai jēdzīgi mācītos. Vai vasarā ir jālasa obligātā literatūra? 8
Balansēta atpūta
Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur skolēnu vasaras brīvlaiks ir trīs mēnešus ilgs. Diskusijas par to, vai nevajadzētu brīvlaiku saīsināt un mācību gadu pagarināt, uzvirmo un pazūd, un tomēr atkal paliekam pie vecās sistēmas. Vai trīs mēnešu laikā iespējams, ka bērns aizmirst, kā tas ir – turēt rokās pildspalvu? Vēl šodien atceros brīdi, kad klasesbiedrs Zinību dienā 1. septembrī lepni paziņoja: “Visu vasaru neesmu rakstījis, aizmirsās, kā tas ir – tik dīvaini!” Vai ir pareizi, ka vairākums mūsu skolas bērnu tikai atpūšas šajā laikā? Un kā vislabāk pareizās proporcijās savienot atpūtu ar “dozētu” izglītošanos?
Latvijā tas, vai bērns vasarā mācās vai ne, lielā mērā atkarīgs tieši no vecākiem, jo Ministru kabineta noteikumi, kā uzsver Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa, nenosaka skolām uzdot mājasdarbus vasaras laikā: “Bērna lasīt prasmes un prieka veicināšana ir gan skolas, gan ģimenes atbildība, un nav viena no valsts puses normatīvi noteikta veida, kā to darīt. Lasītprasmes veicināšanai turklāt nevajadzētu būt sezonālai, kad bērni vasarā tiek spiesti lasīt, jo skolā ir noteikts kaut ko obligāti izlasīt. Ģimenes lasīšanas tradīcijām, paradumiem lasīt, pārspriest lasīto, dalīties ar viedokļiem ir milzīga nozīme. Mācīšanās nenotiek tikai skolā, izglītošanās nav faktu iekalšana, par ko būtu jāuztraucas, ka tas pa vasaru var aizmirsties. Diemžēl mūžizglītība, pašizglītošanās apziņa un motivācija apgūt ko jaunu vai pilnveidot savas prasmes pieaugušo vecumā Latvijā nav sevišķi populāras. Manuprāt, ikvienam ir jāizglītojas, un tas būtu jādara apzināti visu laiku.”
Kad drauga divpadsmitgadīgajai māsai jautāju, vai skola ļaus vasarā atpūsties, nu, piemēram, vai brīvdienu mēnešos jālasa t. s. “obligātā” literatūra kā man savulaik, meitene pastāstīja, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā bērni paši var izvēlēties grāmatas no skolas ieteiktajām.
