Jēdziens “vecmeita” mūsdienās dzīvs vai klāts ar putekļu kārtu? 2
Autore: Aija Rutka, Delfi.lv
Viņai tuvojas 40, viņai ir kaķis, nav vīra un bērnu, viņa ir kašķīga un dusmīga. Viņai tuvojas 40, viņa ir eleganta, brīva, gudra un pašpietiekama, viņai nav dzīvesdrauga un bērnu. Tik dažādi priekšstati ir par sievietēm, kuras dzīvo bez pastāvīgiem partneriem un kurām nav bērnu. Viņas mēdz saukt par vecmeitām, bet tikai ne viņu klātbūtnē. Vai jēdziens “vecmeita” mūsdienās vēl vispār eksistē, kā šī termina nozīme gadu gaitā mainījusies, sarunājos ar filoloģijas profesori, psihoterapeiti un seksopatologu.
Vecmeita vakar un šodien
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras Dr.philol., prof. Ausma Cimdiņa atzīst, ka leksikā šim terminam ir daudz slāņu. Piemēram, Latviešu valodas vārdnīcā, kas izdota 1987. gadā, minēts, ka vecmeita ir sarunvalodas vārds, kura raksturojums – neitrāls. Tā ir gados vecāka neprecējusies sieviete. Paliek vecmeitās – neapprecēties.
Mūsdienās gan vārds “vecmeita” praktiski netiek lietots. Pēc Cimdiņas teiktā, tā ir brīva sieviete, kura dzīvo kvalitatīvu dzīvi. Tas nozīmē, ka mūsdienās 50 gadus veca sieviete, ja vien pati tam pievērš uzmanību, var būt tikpat skaista, tikpat labi justies un dzīvot, kā 30gadniece.
Arī Cimdiņas darba kolektīvā ir gana daudz sieviešu, bet nevienam nav svarīgi – ir vai nav viņas precējušās. Savulaik sieviete tika apzīmogota, pat darba vietās personāldaļā dažādās anketās bija jautājumi par ģimenes stāvokli. Tagad tas vairs nepastāv.
Kādreiz neprecējusies arī nozīmēja, ka viņa nekad nedzemdēs. Tagad, kad tik daudz bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, šī klišeja nepavisam nav aktuāla. Cimdiņa norāda, ka šodien dzemdēt 40 un plus gadu vecumā ir absolūti normāli. Mūsdienās, pēc vecajiem standartiem dēvētās vecmeitas, ir skaistas, gudras, elegantas un dzīvi baudošas sievietes.
Interesants ir termins no angļu valodas. Bachelor – neprecējies vīrietis, vecpuisis, bet bachelor girl- materiāli neatkarīga, vientuļa sieviete. (Angļu – latviešu vārdnīca (1966)). Pavisam neitrāla, pat varētu teikt, ar citu nokrāsu – attieksme pret tā dēvētajām vecmeitām.
Turpretim mūsu senču attieksme bija daudz noraidošāka, kas spilgti redzams latviešu tautas ticējumos. Lūk, viens interesants piemērs, lai gan Cimdiņa domā, ka šī ticējuma apkopotājs to ir nedaudz pakoriģējis:
“Vecmeitas tikmēr debesīs netiekot, kamēr viņas ienesot debesīs vecā caurā maisā 99 vīriešu dzimumorgānus. Ienešana esot ļoti grūta, jo no caurā maisa tie birst laukā.” (Latviešu tautas ticējumi, prof. P. Šmits, 1941)
