“Jedritvai kociņ!” Vai varam lamāties dzimtajā valodā? Kāpēc latvieši izvēlas lamāties krievu valodā? 80
TV24 raidījumā “Uz līnijas” skatītājs izvirzīja interesantu jautājumu par lamāšanos latviešu valodā. Viņš secināja, ka vairumā gadījumu cilvēki lamājas krievu valodā, un uzdeva jautājumu: vai ir iespējams, ka sabiedrība varētu pāriet uz latviešu lamuvārdiem?
Filoloģijas doktore un literatūrzinātniece Lita Silova raidījumā dalījās savā viedoklī par šo tēmu. Viņa atklāja interesantu tendenci, ko novērojusi gan izglītības iestādēs, gan ikdienas dzīvē. “Mūsdienu vecāki bieži vien pat nenojauš, cik labi viņu pusaudžu bērni pārvalda krievu valodu,” viņa norādīja. “Viņi spēlē datorspēles, un, kad rodas vajadzība izteikt emocijas, lamāšanās notiek tieši krievu valodā.”
Silova arī atzīmēja, ka daudzi pusaudži apgalvo, ka latviešu valodā trūkst spēcīgu un izteiksmīgu lamuvārdu.
“Viņi bieži saka: ‘Latviešiem jau nav lamuvārdu, viss skan pārāk maigi,’”
viņa paskaidroja. Šī uztvere vedina pusaudžus izmantot krievu valodu, jo tās lamuvārdi šķiet emocionāli piesātinātāki un, viņuprāt, efektīvāki, lai izteiktu dusmas vai vilšanos.
Tomēr interesants piemērs nāk no kādas Latvijas skolas, kur, pēc Silovas teiktā, pedagogi ir vienojušies mudināt bērnus, ja rodas nepieciešamība izteikties lamājoties, darīt to latviešu valodā. Viņa uzskata, ka šāda pieeja varētu veicināt latviešu valodas bagātināšanu un emocionālākas izpausmes šajā kontekstā.
Viņa arī piebilda, ka dažas jaunas latviešu lamuvārdu frāzes jau ir ieguvušas popularitāti, minot piemēru ar frāzi “dritvai kociņ”, ko viņa uzskata par lielisku alternatīvu krievu lamuvārdiem. “Tas uzreiz rada citādu attieksmi,” viņa teica, aicinot būt atvērtiem pret valodas radošo pielietojumu.
Noslēgumā, filoloģijas doktore mudina sabiedrību pieņemt latviešu valodu visās tās izpausmēs, tostarp arī lamāšanās brīžos. Vai latvieši spēs pilnībā pārslēgties uz dzimto valodu, kad jāpauž spēcīgas emocijas?
