Jebkuras zāles pārmērīgā daudzumā kļūst par indi un mūsu upes ir pilnas ar tām. Kad pamats celt trauksmi? 5
Ar satraucošām atziņām Latvijai beidzies starptautisks pētījums “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”. Attīrīšanas iekārtas nespēj pilnībā pasargāt vidi no farmaceitiskām vielām, tāpēc tās nonāk mūsu upēs, ezeros un jūrā. Zinātniekiem ir priekšlikumi, kā mazināt šo postu.
Ir pamats satraukumam
Projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”* iegūti dati par 75 aktīvo farmaceitisko vielu koncentrāciju Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas upēs, piekrastes ūdeņos un sedimentos, atkritumu poligonā, zivsaimniecībās, komunālajos un slimnīcu notekūdeņos, dūņās un augsnē.
“Trīs Lielupes un Daugavas upju baseinu notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs (NAI) 31 vielai tika aprēķināta vidējā attīrīšanas efektivitāte.
Rezultāti parādīja, ka NAI pilnībā spēja attīrīt vienu vielu, 27 – daļēji, 3 – nonāca vidē neattīrītas,” stāsta LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste un projekta koordinatore Anete Kubliņa.
Visas trīs NAI netiek galā ar populāru sirds un asinsvadu slimību medikamentu metoprololu, kura maksimālā koncentrācija attīrītajos ūdeņos sasniegusi 2,1 mikrogramu litrā.
Visaugstāko koncentrācijas rādītāju – 44 mikrogramus/l – sasniedzis līdzeklis, ko izmanto sāpju, drudža un iekaisuma ārstēšanai, ibuprofēns – pie mums otrās izplatītākās zāles pēc patēriņa apjomiem aiz hipoglikemizējošo līdzekļu grupas medikamenta metformīna no projektā pētītajām vielām.
Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka 2017. gadā Latvijā patērēti 20 239 kg ibuprofēna un 30 618 kg metformīna.
Izvērtējot farmaceitisko vielu vides riska koeficientus, atklājies, ka augstākie ir hormonu preparātam estronam, ibuprofēna līdziniekam diklofenakam un antibiotikām klaritromicīnam, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta viena no projektā iesaistītajām pētniecēm Ieva Putna-Nīmane.
Zinātniece uzskata, ka iegūtie rezultāti ir pamats uztraukumam, jo farmaceitiskās vielas, nonākot vidē, var nelabvēlīgi ietekmēt dzīvos organismus, augus.
“Ir pierādīts, ka, piemēram, estrona un testosterona piesārņojums zooplanktona organismiem var radīt ievērojamu reprodukcijas samazinājumu, jo pieaug mirušu mazuļu skaits. Savukārt diklofenaks varētu izraisīt zivīm zarnu histoloģiskus bojājumus un citas nelabvēlīgas ietekmes.”
Skaidrs, ka ar farmaceitiskajām vielām piesārņotā daba atspēlēsies arī pašiem sazāļotājiem. Ar satraukšanos vien nebūs līdzēts, nosaka pētniece, jāseko rīcībai, kas uzlabotu cilvēku izpratni un iespējas utilizēt zāles, kā arī pilnveidotu NAI tehnoloģijas farmaceitisko vielu attīrīšanai.
Vides ministrijai viss “ok”
Zāles tiešā vai jau pārstrādātā veidā vidē nonāk dažādi – līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām aizceļo tās, ko cilvēki vieglu roku ielidina tualetes podā vai izvada no organisma dabiskā veidā ar urīnu vai fekālijām. Atkritumu poligonos krājas un dabu maitā miskastēs izmestie medikamenti.
Vēl būtisku ietekmi atstāj veterinārie ārstniecības līdzekļi, kurus izvada dzīvnieki, taču pētniekiem nav paņēmienu, lai precīzi izmērītu, kurš ir lielākais piesārņotājs.
Latvijas iedzīvotāju izpratne par medikamentu utilizāciju vēl 2014. gadā bija kritiska – Latvijas Farmaceitu biedrības aptaujā 62,4% atzinās, ka nederīgās zāles izsviež atkritumos, tikai nieka 10,1% tās nesa uz aptieku.
Jaunāku datu par iedzīvotāju paradumiem nav, tāpat nav iespējams iegūt objektīvu statistiku par visās aptiekās nodotajām zālēm, taču, piemēram, aptieku tīkla “Apotheka” skaitļi rāda, ka pēdējos trīs gados nodoto medikamentu apjoms palielinājies no 2165 kg 2018. gadā līdz 3639 kg šā gada pirmajos trīs ceturkšņos.
“Nederīgos medikamentus mūsu aptiekās cilvēki nodod arvien biežāk, esam ievērojuši, ka ar katru gadu apmeklētāji kļūst zinošāki un atbildīgāki,” stāsta valdes loceklis Jānis Kūliņš.
“Apotheka” tāpat kā “Latvijas aptieka” un “Euroaptieka” nederīgos medikamentus no iedzīvotājiem pieņem visās savās medikamentu tirdzniecības vietās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētnieces Ievas Karkovskas pagājušā gada prezentācija.
Tikai trešdaļā aptieku nederīgās zāles pieņem Latvijā plašākais tīkls “Mēness aptieka”, kā arī trešā pēc aptieku skaita “Mana aptieka”. “Mēness aptieka” skaidro, ka pakalpojumu aptiekas nodrošina pēc brīvprātības principa, kā arī izvērtējot klientu pieprasījumu, un uzsver, ka tas ir papildus pienākums, par ko maksā pašas aptiekas.
Lai palielinātu savākto medikamentu īpatsvaru, vides pētnieki projekta secinājumos ierosina likumdevējam visām aptiekām noteikt par obligātu prasību pieņemt farmaceitiskos atkritumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija priekšlikumu neatbalsta, jo varot uzskatīt, ka iedzīvotājiem no 2014. gada pakalpojums ir pieejams, lai arī ne visas Latvijas aptiekas to sniedz. Par nepieciešamu pasākumu ministrija min sabiedrības izglītošanu, kas gan esot Veselības ministrijas kompetencē.
Vides aizsardzībā atkal esam palikuši astē, jo ne tikai Dānijā, Zviedrijā, Somijā, bet arī kaimiņos Igaunijā un Lietuvā nederīgos medikamentus pieņem 100% visās aptiekās, Latvijā – tikai 65%. Nederīgās zāles var nodot arī šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, tomēr diez vai to var atzīt par iedzīvotājiem ērtu risinājumu.
Attīrīšana – pagaidām neskaidra
Ar notekūdeņu attīrīšanu no farmaceitiskajām vielām neklājas viegli arī kaimiņiem. Zviedrija, Vācija un Dānija ar projekta palīdzību vēlas optimizēt NAI procesu ar ozonēšanas metodi, nosakot, kādā ozona koncentrācijā ūdens tiek attīrīts no aktīvajām farmaceitiskajām vielām.
Pasākums dārgs, taču neizslēdz riskus – ja tā koncentrācija nav atbilstoša, attīrīšana nodara pat kaitējumu – vielas pārvēršas metobolītos, kas var traucēt endokrīno jeb iekšējās sekrēcijas sistēmu.
Dānija uz laiku savās notekūdeņu attīrīšanas stacijās ozonēšanu pat apturējusi, jo ekotoksikoloģijas testi uzrādījuši, ka savienojumā ar sāļajiem notekūdeņiem veidojas toksisks broms, par dāņu problēmām stāsta I. Putna-Nīmane. “Pieredze rāda, ka ozonēšana nav risinājums visiem.”
Par papildu notekūdeņu attīrīšanas veidu izmanto arī aktivēto ogli, stāsta pētniece. “Ogle ir efektīvs līdzeklis, bet jādomā, kur pēc attīrīšanas procesa likt tās paliekas.” Par labāko veidu esot atzīta dedzināšana.
Kaimiņu pieredze rāda, ka ozonēšanas metode vēl rūpīgi jāizvērtē. “Mums pat vajadzētu nedaudz pakāpties atpakaļ, izstrādājot plānu, ko izvēlēties, – ozonēšanu vai aktivēto ogli, lai nesanāk kā dāņiem,” spriež I. Putna-Nīmane.
VARAM uzskata, ka, izvērtējot projekta rezultātus, nākamais solis būtu apzināt, kurās vietās būtu nepieciešama notekūdeņu papildu attīrīšana.
Ar pētījuma rezultātu iepazīstināšanas pasākumu oktobra beigās darbs nebeigsies, jo Hidroekoloģijas institūts iesaistījies jaunā sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem, lai turpinātu pētniecību par farmaceitisko vielu apjomiem un iespējām tos samazināt. Vēl gan jāgaida projekta apstiprināšana.
Projektu līdzfinansējusi Eiropas Savienības “Interreg” Baltijas jūras reģiona programma 2014.–2020. gadam, no Latvijas tajā piedalījās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti.
Eksperta viedoklis
Pati no sevis vide neuzlabosies
JURIS AIGARS, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks, Jūras monitoringa nodaļas vadītājs: Kad notekūdeņu attīrīšanas ierīces neaiztur farmācijas vielas, tas ir signāls, ka vienā brīdī zāļu koncentrācijas dēļ mikroorganismi, kas dzīvo tuvu attīrīšanas iekārtām, upju ietekās un ezeros, pēkšņi sāks iznīkt.
Jebkuras zāles, kas ir par daudz, ir inde. Tas vēl ir jauns virziens, kurā daudz nezināmo, taču jārēķinās, ka pats no sevis nekas neuzlabosies, paliks tikai sliktāk, un sekas ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
Tikko lasīju, ka aiziet bojā divas delfīnu sugas, bet nav jāuztraucas tikai par lielajiem dzīvniekiem, jo viņi balstās uz ekosistēmu.
Ja nograusim piekrastes ekosistēmu, sekas var prognozēt smagas, jo tās ir ļoti vērtīgas teritorijas tāpēc, ka zivīm tur ir nārsta vietas, barojas un slēpjas zivju mazuļi, daļēji vai pilnībā to iznīcinot, būs jūtamas sekas arī jūrā.
Saprātīgā laikā jāsāk domāt par jaunām notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām papildus tām, kuras darbojas šodien.
Esošās iekārtas vairāk orientētas uz slāpekli un fosforu, bet sadzīvē taču lietojam tik daudz ko citu un viena daļa no tā ir zāles, tāpēc jānodrošina iespēja nodot neizlietotos medikamentus visās aptiekās. Un jāturpina pētījumi, kā farmaceitiskās vielas iedarbojas uz vidi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
