Jāzina katram latvietim! Postošākās kartupeļu slimības glabāšanas laikā 0
Virkne patogēnu un nevēlamu apstākļu var izraisīt kartupeļu ražas zudumus un kvalitātes pasliktināšanos glabāšanas laikā. Liela daļa bumbuļu defektu, slimību un kaitēkļu bojājumu parādās tieši lauka apstākļos, bet atsevišķi slimību ierosinātāji zudumus var izraisīt jau novāktajā ražā.
Vērtīgus padomus, kā glābt krājumus, dod Agroresursu un ekonomikas institūta Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcionāre Dr.agr. Ilze Skrabule.
Viena no postošākajām slimībām arī glabātavā ir kartupeļu lakstu puve. Infekcijas izraisītājs no slimības bojātajiem lakstiem var nokļūt uz jaunās ražas bumbuļiem: veidojas brūni, iegrimuši slimu audu plankumi, arī bumbuļa iekšienē parādās brūni audi.
Uzglabāšanas laikā atmirušajos audos iemitinās citi mikroorganismi, īpaši baktērijas, kuras pietiekami mitros apstākļos izraisa pūšanu. Lai izvairītos no šāda veida bojājumiem, kartupeļu laukā laicīgi jāveic lakstu apstrāde ar fungicīdiem, kā arī svarīga ir lakstu iznīcināšana apmēram divas nedēļas pirms ražas vākšanas.
Lielus zaudējumus var izraisīt dažādu bakteriālo slimību izplatība. Pie baktēriju izraisītām infekcijām pieder bakteriālā melnkāja un īpaši bīstamās karantīnas slimības: gaišā un tumšā gredzenpuve. Šo slimību izraisītāji nonāk glabātavā ar jau bojātiem bumbuļiem un augsnes daļiņām.
Attīstību izteikti veicina mitrums uz bumbuļu virsmas. Jebkurš bumbuļu mizas bojājums, sasitums vai citas slimības izraisīta trauma var kļūt par vietu, kur sāk attīstīties bakteriālā jeb slapjā puve, ja vien ir pietiekami mitri apstākļi. Bojātā bumbuļa struktūra kļūst mīksta, krēmveida.
Slimību izplatības ierobežošanai īpaši svarīgi ir nožāvēt bumbuļu virsmu ar vēdināšanu vai speciālu mākslīgo ventilēšanu. Tāpat svarīgi ir nošķirot bojātos bumbuļus.
Nopietnus novāktās ražas zudumus var izraisīt arī sausās puves jeb fuzariozes. Infekcija kartupeļu bumbulī nonāk caur mehāniskiem bojājumiem vai citu mikroorganismu radītiem bojājumiem. Izmantojot tehniku kartupeļu novākšanā un šķirošanā, īpaši svarīgi sekot, lai transportieri būtu ar pietiekami elastīgu segumu un kartupeļi netiktu traumēti.
Bojātajiem bumbuļiem parādās iegrimuši plankumi, iekšpusē veidojas dobums, kas klāts ar pūkainu, mīkstu sēnes micēliju, kam var būt dažāda gaiša nokrāsa. No slimību bojājumiem var izvairīties, nodrošinot ražas bumbuļiem mizas nobriešanu uz lauka un pēcbriedes periodā, kā arī izmantojot bumbuļiem saudzīgu tehniku un samazinot traumēšanās iespējas.
Glabāšanās perioda vidū uz bumbuļu mizas var parādīties sudrabotais kraupis (Helminthosporium solani): sudraboti līdz brūni plankumi ar nenoteiktām robežām uz bumbuļu mizas. To var labāk ievērot, ja bumbuli samitrina. Izteiktāks sudrabainais krāsojums ir glabāšanas perioda beigās. Inficētie bumbuļi straujāk sažūst, var samazināties dīdzība. Šādi bojāti kartupeļi neder pārstrādei čipsos. Lai slimību ierobežotu, rūpīgi jāatlasa bojātie bumbuļi no sēklas materiāla, tad jaunās ražas bumbuļiem infekcijas risks būs zems.
Pēc mehāniskām traumām un sasitumiem bumbuļu mīkstumā var izveidoties tumši plankumi. Šajā gadījumā notiek enzimātiskā tumšošanās, veidojas tumšs pigments – melanīns. Plankumi mīkstumā parādās vienas līdz trīs un vairāk dienu laikā no sasituma brīža, atkarībā no temperatūras. Tūliņ pēc šķirošanas un sasituma vēl nevar konstatēt bojājumu, bet vēlāk, bumbuli mizojot, atklājas tumšais plankums.
Enzimātiskā tumšošanās var parādīties arī pavasara pusē, glabāšanas perioda beigās, visam bumbuļa mīkstumam kļūstot pelēcīgam vai ar tumšām strīpām. Īpaši apdraudēti ir bumbuļi kartupeļu sabēruma apakšā, kur tos ietekmē sabēruma svars. Tāpēc svarīgi ir sargāt bumbuļus no mehāniskām traumām, no kvalitātes viedokļa ieteicams glabāt kartupeļus kastēs vai konteineros, kuros uz tiem negultos tik liels svars kā augstos sabērumos.
Plaši par kartupeļu uzglabāšanas nosacījumiem, slimībām un to profilaksi lasiet #padomsrokā izdevumā KARTUPEĻI.