Jāzeps Vītols, Reinis Zariņš un “Mūzika Latvijā” 0
Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienas atceri izcili iezīmē britu skaņu ierakstu kompānijas “Champs Hill Records” izdotais disks ar Londonā dzīvojošā pianista Reiņa Zariņa ieskaņoto Jāzepa Vītola klaviermūzikas izlasi. Šis ieraksts ir spoža latviešu mūzikas intelektuāļu iemirdzēšanās pie starptautiskām debesīm.
Minētā izdevniecība, ievērojusi vairāku starptautisko konkursu laureāta Reiņa Zariņa spēli, jau pērn izdevusi pianista iespēlēto “Circus & Magic” ar Ernesta Bloha, Kloda Debisī, Ģerģa Ligeti, Sergeja Prokofjeva un Igora Stravinska mūziku (līdzās pieejams vēl viens pianista ieskaņojums – izdevniecības “Lemniscat Productions” koncertieraksts Londonas Vigmora zālē). Zariņa projektus raksturo izteikti konceptuāla pieeja, veidojot programmas ar dziļu mūzikas kultūras kopsakarību izjūtu.
Un nu – Vītols. Ar pianista paša uzcerētu un izlolotu Jāzepa Vītola darbu virkni, kuru vidū gan “Desmit latviešu tautasdziesmas: mazas parafrāzes klavierēm, op. 29” un “Variācijas par latviešu tautas dziesmas tēmu, op. 6” (par “Ej, saulīte, drīz pie Dieva” tēmu, 1891), gan “Astoņas miniatūras klavierēm, op. 68” (1927/1928), “Nemelanholiska polka, op.43, nr. 3” (1913), “Valsis – kaprīze” (1897), “Prelīde op.10, nr.1” (1893), “Sonatīne op. 63” (1926), gan arī skaņdarbi “Pie jūras, op. 43, nr. 1” (1913), “Viļņu dziesma” (1909) un “Šūpuļdziesma op. 43, nr. 2” (1913).
Vītols – Zariņš – Klotiņš. Komponists – interprets – pētnieks (programmas bukleta zinātnisko komentāru autors). Čaula (izdevniecība) ir starptautiska. Universāla. Taču, izrādās, ne tikai čaula vien. Ieraksta saturu noteikušās personības ir universālas pēc sava domāšanas ievirzes un plašuma, bet latviskas pēc savu pamatu izjūtas.
Jāzepa Vītola mūzikas stils veidojās t. s. Sanktpēterburgas komponistu skolas ietvaros, un tās raksturiezīmes bija virzība uz akademizāciju un profesionālo izsmalcinātību (jeb izsmalcināšanos, kā teic Arnolds Klotiņš). Latviskās pašapziņas mošanās, jaunās latviešu nacionālās profesionālās mūzikas asnošana 19. gadsimta beigās bija tā vide, kas rosināja Vītolu, vēl svešumā dzīvojot, arvien meklēt tautiski īpatnējo, savukārt pamatīgie akadēmiskie pamati – ietērpt muzikālo domu profesionāli izstrādātās formās klasicisma, neoklasicisma, romantisma stilu ietvarā, kas neizslēdz arī emocionālu atvērtību un dievišķus smieklus un jautrībiņas. Tas viss ir atrodams Reiņa Zariņa interpretācijās – iejūtīgā, mūsdienīgā un aizrautīgā Vītola skaņuraksta lasījumā, kuru raksturo smalka stila izjūta, lielisks tonis, apburošas piano gradācijas un virkne citu jaukumu. Bet pāri visam dominē pianista spēja atklāt gan muzikālas domas pašvērtību, gan Vītola personības īpašo starojumu.
Arī jaunākais Latvijas Mūzikas informācijas centra izdevums angļu valodā “Music in Latvia 2013” ir veltīts Jāzepam Vītolam, un, kā jau šai sērijā ierasts, tas papildināts ar mūzikas ieskaņojumu izlasi diskā. Vītola estētikai, daudzveidīgajām darbības izpausmēm, personības ietekmēm veltītie krājuma raksti vērš skatu no pagātnes uz nākotni, iezīmējot Vītola tradīciju turpinājumu mūsdienās – Latvijas Mūzikas akadēmijas darbībā un jauno komponistu devumā. Savukārt diskā ietverti Latvijas Radio kora veiktie Vītola kordziesmu ieskaņojumi, Reiņa Zariņa jaunākie ieraksti no iepriekšminētā diska, 1988. gadā Leonīda Vīgnera vadībā veiktais “Latvju Lauku serenādes” (1934) atskaņojums, visbeidzot – arī komponistu Santas Bušs, Gundegas Šmites un Kristapa Pētersona jaunākie opusi.
