Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija svin simtgadi 0
2020. gada sākums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā /JVLMA/ tiek gaidīts ar patīkamu satraukumu – janvāris ir 100. jubilejas mēnesis! Svinību ietvaros gaidāmi dažādi notikumi, kulmināciju sasniedzot 11. janvārī – dienā, kad pirms 100 gadiem ar svinīgu atklāšanas koncertu savu darbību uzsāka Latvijas Konservatorija (tagadējā Mūzikas akadēmija).
100. jubilejas nedēļa tiks atklāta 8. janvārī, kad plkst. 15.00 JVLMA Deju/Sporta zālē notiks jaunās grāmatas “Stories in Sounds: 100 years of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music” atvēršanas svētki. 10. janvārī plkst. 12.00 Mūzikas akadēmijas kolektīvs Svinīgajā pieņemšanā satiksies ar saviem atbalstītājiem un sveicējiem, lai JVLMA Lielajā zālē kopīgi iezvanītu Dzimšanas dienas svinību pirmos akordus.
11. janvāris ir visas simtgades sezonas kulminācijas diena, kas sāksies plkst. 10.00 ar Ekumēnisko dievkalpojumu Doma baznīcā. Plkst. 17.00 notiks JVLMA 100. jubilejas koncerts Lielajā Ģildē, kur uz skatuves satiksies meistari un viņu mācekļi, vieni no spožākajiem JVLMA studentiem. Pie diriģenta pults – koncerta mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, diriģenti Andris Vecumnieks, Māris Sirmais, Kaspars Ādamsons un Jānis Ozols. Solisti Raimonds Pauls, Dita Krenberga, Kristīne Blaumane, Andrejs Osokins, Jānis Apeinis, Elīna Šimkus, Laura Grecka, Laura Purena, Mihails Čuļpajevs, Valters Gleške un Edgars Ošleja, Zane Šmite un Asnate Rancāne. Piedalās JVLMA Simtgades orķestris, JVLMA jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris. Koncerta režisors – Roberts Rubīns, scenogrāfs – Didzis Jaunzems. 100. jubilejas koncerta programmā līdztekus Johannesa Brāmsa, Žaka Ibēra, Ludviga van Bēthovena, Jāzepa Vītola, Jura Karlsona, Emīla Dārziņa un Raimonda Paula mūzikai izskanēs arī īpaši jubilejai veltīts lolojums – Ērika Ešenvalda jaundarbs “Pavasarī” baritonam, divām etnobalsīm, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim. Komponists stāsta: “”Pavasarī” ir par ģimenes siltā pavarda nozīmi un dzīves sūrumu, uz dabas un saimes pavasara darbu fona solistam izdziedot septiņdesmitgadīgā klibā Jurka stāstu (no Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas”) par bērnībā lauzto un uz mūžu sagandēto kāju. Interesanti, ka opusu esmu rakstījis JVLMA simtgades svinībām, kurās gan jau neiztiks arī bez lustīgām fanfarām, taču komponējot manī dziļi iesmeldza Jurka grūtais mūžs, kurš varēja taču iegriezties pavisam citādāk! Tādēļ “Pavasarī” ģimenes siltums un dabas skaistais ritējums ir manas fanfaras – kā veltījums Mūzikas akadēmijai.” Koncerta tiešraidi varēs vērot Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un LSM, bet klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika”.
Savukārt vakarā, no plkst. 19.00 svinības noslēgsies “mājās” – JVLMA simtgades salidojumā Mūzikas akadēmijas telpās. Vakara gaitā vairākās zālēs, telpās un pat gaiteņos atdzīvosies visdažādākie mūzikas tēli, uzstāsies populāri un tautā iemīļoti mūziķu sastāvi – “Tautumeitas”, “Framest”, “Abonementa orķestris”, Jelgavas bigbends, JVLMA un Rīgas Doma kora skolas bigbends, “Perpetum Mobile”, Marks Viļenskis un Savva Zihs, “Undertango”, “Neaizmirstulītes”, “Pirmais kurss”, “Very Cool People”, “Melo-Mv, dīdžeji un daudzi citi.
Par JVLMA
1919. gada 20. augustā tika pieņemts lēmums dibināt Latvijas Konservatoriju, par tās rektoru ieceļot komponistu Jāzepu Vītolu. 1920. gada 11. janvārī notika Latvijas Konservatorijas oficiālā atklāšana un svinīgais svētku koncerts. 2020. gadā Latvijas Konservatorija godā tās pirmā rektora, Jāzepa Vītola, vārdu. Šodien tā ir izaugusi līdz vairāk nekā 600 studentiem no Latvijas un arīdzan visas pasaules, kas studē izpildītājmākslu, pedagoģiju, horeogrāfiju, skaņu režiju un muzikoloģiju. Mūzikas akadēmijas vārdu pasaulē lepni nes jauktais koris, simfoniskais orķestris, operstudijas “Figaro”, JVLMA un Rīgas Doma kora skolas bigbends un visdažādākie kameransambļi, kas nerimstoši attīsta savu muzicēšanas meistarību. Kā norāda Mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks: “Atmiņas par JVLMA ir tas, kas liek uzjundīt jaunību. Nevis teikumos, bet vārdos, zilbēs, burtos, mirkļos… Un nevis e-vidē, bet sarunās neformālā gaisotnē ar laikabiedriem. Aprunāties, atcerēties un novērtēt personības. Un aizdomāties – kāda būs JVLMA vēl pēc 100 gadiem?”
