“Tu esi tas, ko tu pērc, ko tu atbalsti ar savu naudu.” Jāzaļina viss – nodokļi, nauda, ražošana 3
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no sarunu festivāla “Lampa” 240 diskusijām bija augsta līmeņa diskusija “Eiropas Zaļais kurss un ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes”, kurā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
M. Kazāks: Tu esi tas, ko tu ēd. Jeb ekonomistu valodā: tu esi tas, ko tu pērc, ko tu atbalsti ar savu naudu. Skatoties uz banku investīciju portfeli – kurās jomās investējam un kuru vērtspapīru grupu pērkam.
Skatoties tālredzīgi, dzīves kvalitātes, konkurētspējas un ekoloģijas jautājumi ir svarīgi. Pašlaik zaļās investīcijas ir bērna autiņos un piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums. Tendence ir neizbēgama.
J. Pūce: Manā pārziņā esošajā ministrijā domā šādās kategorijās: ko mēs darīsim mazāk vai citādi? Mazāk tērēsim enerģiju, taupīsim papīru, mazāk radīsim atkritumus… tādējādi radot ierobežojumus.
Apgriežot šo visu otrādi, šī ir arī iespēja lokālajai ekonomikai radīt preces un pakalpojumus šajā virzienā. Latvijā ir uzņēmumi, kas specializējušies māju siltināšanā. Ir tādi, kas rada tai būvmateriālus.
Arī šī ir daļa no Zaļā kursa. Bet jādomā, ko mēs varam piedāvāt 500 miljonu lielajam Eiropas Savienības tirgum. Jādomā, kādus naftas aizstājējproduktus varēsim radīt.
L. Meņģelsone: Biznesam vissvarīgākais – kāda ir investīciju atdeve? Arī par šo ļoti cēlo mērķi, ko mēs kā indivīdi un sabiedrība vēlamies, bizness rēķinās atdevi. Vajadzīgi pareizie stimuli, pareiza nodokļu politika, pareizā finansējuma politika, lai neradītu nelīdzsvarotību.
V. Dombrovskis: No 1. janvāra gan Eiropā, gan Latvijā būs pieejami ievērojami finanšu līdzekļi. ES daudzgadu budžetā un Eiropas ekonomikas atveseļošanas fondā kopā – 1,8 triljoni eiro.
Lai šie līdzekļi tiktu gudri investēti, dalībvalstis pašlaik strādā pie fondu programmēšanas, pie nacionālajiem ekonomikas atveseļošanas plāniem. Līdzekļus varēs izmantot atbilstoši Eiropas prioritātēm: Zaļajam kursam un digitālajai ekonomikas transformācijai.
Pārejot uz zaļo ekonomiku, Eiropas līmenī ir daudz iniciatīvu. Piemēram, bateriju alianse saistībā ar pāreju uz elektromobilitāti, tīrā ūdeņraža alianse tā izmantošanai par energonesēju.
Virkne iniciatīvu ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Latvijai jādomā, kā uzņēmumi un zinātnieki var iesaistīties Eiropas kopējos projektos.
J. Pūce: Latvijā virknē jomu redzams tehnoloģisks izrāviens, kas gan ražošanu, gan transportu, gan lauksaimniecību padara krietni zaļāku nekā līdz šim. Jautājums ir, vai mēs Latvijā tajā varēsim piedalīties ne tikai kā tehnoloģiju un pakalpojumu pircēji, bet arī kā tehnoloģiju pieeju radītāji. Ja gribam izrauties, mēs nedrīkstam palikt tikai par tehnoloģiju pieņēmējiem.
Šī ir mūsu izrāviena iespēja. Ja Latvijas zinātnieki nevar, nespēj, negrib piedalīties, tad būtu ļoti skumji izmantot citu zinātnieku piedāvājumu. Ja ekonomika nevar radīt tehnoloģijas, tās būs jāimportē no citurienes. Ja finanšu sektors nevarēs piedalīties, tad to finansēs no ārpuses.
M. Kazāks: Tā ir iespēja, kuru palaižot garām, esot relatīvi labā pozīcijā, pēc tam atgūt būs ļoti dārgi un grūti. Agrāk bija idejas, bet nebija naudas. Tagad nauda ir, bet trūkst ideju. Tāpēc jāpieņem sāpīgi lēmumi gan par zinātni, gan par izglītības sistēmu, gan par iedzīvotāju prasmēm.
L. Meņģelsone: Mums sabiedrībā jāvienojas, kādu pievienoto vērtību no Latvijas varam gūt – cik lielas platības aizsargājam un nedarām neko un kurās strādājam. Vajadzīgs sociālais līgums ar nozari, kura apņemas platības apstrādāt kā kārtīgs un rūpīgs saimnieks.
J. Pūce: Valdības deklarācijā esam paredzējuši nesamazināt mežu platības, nesamazināt aizsargājamās dabas teritorijas un palielināt lauksaimniecībai izmantojamās zemes – kaut kas aritmētikā neiet kopā… Acīmredzot esam apņēmušies nojaukt pilsētas? Ekstensīvu dabas lietošanu neturpināsim. Jādomā, kā intensificēt ražošanu ar pieejamajiem dabas resursiem, vienlaikus palielinot pievienoto vērtību. Piemēram, intensīva jaunaudžu mežsaimniecība ir klimata pārmaiņu mazinošs pasākums, kur Latvija var būt ļoti konkurētspējīga.
V. Dombrovskis: Lai sasniegtu zaļos mērķus, atsevišķām nozarēm būs jābūt CO2 emisijas absorbējošām. Audzējot kokus, CO2 tiek izņemts no atmosfēras. Latvijai, sekojot Skandināvijas valstīm, jādomā par koka būvniecības attīstību, piestrādājot pie būvniecības standartiem.
Lielākais emisiju apjoms rodas no mājokļiem – gan no apkures, gan no dzesēšanas, tāpēc Eiropā veicinām otro renovācijas vilni. Nosakām stingrākus energoefektivitātes standartus jaunajiem mājokļiem un veicinām esošo mājokļu siltināšanu. Rīga ir tikai ceturtajā vietā aiz Liepājas, Valmieras un Ventspils pēc nosiltināto mājokļu skaita. Cerības vieš tas, ka Rīgas domē ir jauna koalīcija.
L. Meņģelsone: Tas ir virziens, kurā jāiet: gan nodokļu zaļināšana, gan nosacījumu zaļināšana, gan sertifikātu zaļināšana.
J. Pūce: Ja pieņemam lēmumu par jaunas mājas būvniecību publiskajā sektorā, tad tai jābūt pasīvajai mājai. Šai koncepcijai varētu trenēt būvmateriālu, kokrūpniecības industrijas, lai iegūtu konkurences priekšrocības.
Līdz šim mājokļu siltināšanā dominēja pozitīvie stimuli – dot naudu cilvēkiem, lai viņi nosiltina savu mājokli. Kaut kad jānonāk līdz negatīvajiem stimuliem. Klasisks piemērs ir transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis: Latvijai, kas ir naftas produktus importējoša valsts, nav nekādas ekonomiskās intereses stimulēt auto iegādi ar dzinēja tilpumu virs trim litriem, kas turklāt vairāk piesārņo dabu. Tāpēc jārada negatīvie stimuli auto ar dzinēja tilpumu virs diviem litriem.
V. Dombrovskis: Eiropas Komisija jau gatavo priekšlikumu par emisiju nodokli uz ārējās robežas to valstu precēm, kur CO2 emisiju standarti ir zemāki nekā ES. Lielāks nodoklis varētu būt fosilajiem resursiem, plastmasas izstrādājumiem – tā ka zināmi ierobežojumi būs.
Gan ES, gan Latvijā vērojams IT speciālistu trūkums. Latvijā STEM nozarēm sagatavo mazāk nekā ceturto daļu speciālistu. Jādomā, kā esošajiem darbiniekiem paaugstināt prasmes. Tāpēc ES esam izstrādājuši prasmju stratēģiju.
L. Meņģelsone: Ziemeļvalstīs ir tā: ja uzņēmums prasmju fondā iemaksā kādu summu savu darbinieku apmācībai, tad valdība to neapliek ar nodokli.
V. Dombrovskis: Zaļā un digitālā transformācija prasīs daudz inovāciju un eksperimentēšanu. Pašlaik Latvijā ir vieni no zemākajiem ieguldījumiem, un ar tādiem Latvija nevarēs kļūt par inovāciju līderi.
M. Kazāks: Arī zaļi burbuļi plīst. Svarīgi, lai mums ir kultūra, kas pieļauj kļūdu iespējamību. Ja gribam izgudrot ko jaunu, tad jārēķinās ar neveiksmēm.
Nedrīkstam domāt kā viensētnieki. Mēs esam maza, atvērta ekonomika, un mums jāatver durvis vaļā, lai iemācītos nepieciešamo un lai sadarbotos. Jābūt krietni atvērtākam skatam gan zinātnē, gan izglītībā, gan citu profesiju strādājošo piesaistē. Ja gribam būt globāli pārtikuši, jābūt globālām prasmēm.
V. Dombrovskis: Īstenojot Zaļo kursu, varam kļūt pārtikušāki. Svarīgi, kā novadām pāreju uz to.
