Jāveido globāla brīdinājuma sistēma asteroīdu briesmu atklāšanai 0
Nedēļas nogalē virs Čeļabinskas apgabala Krievijas vidienē eksplodējušais meteorīts, kas nodarīja bojājumus ēkām un ievainoja aptuveni tūkstoti cilvēku ar trieciena viļņa izsistajiem logu stikliem, pamudinājis zinātniekus paātrināt jaunu detektoru izvietošanu, lai brīdinātu par asteroīdu tuvošanos Zemei un mazinātu varbūtējās sadursmes sekas.
Sprādziens ar atombumbas jaudu
Saskaņā ar zinātnieku rīcībā esošo informāciju nevienā citā gadījumā, kad virs Zemes eksplodējis meteorīts, nav bijis tik liels cietušo skaits kā piektdien Čeļabinskas apgabalā. Čeļabinskas meteorīts ir viens no iespaidīgākajiem kosmiskajiem notikumiem virs Krievijas kopš Tunguskas fenomena 1908. gadā, kad Sibīrijā milzīgus postījumus izraisīja spēcīgs sprādziens, ko vairākums zinātnieku saista ar asteroīda vai komētas triecienu. Pēc ekspertu aplēsēm, virs Čeļabinskas Zemes atmosfērā ielidojušā meteorīta diametrs bija aptuveni 17 metri, kad tas uzsprāga aptuveni 40 km augstumā, izdalot enerģiju, kas līdzinās vairākām Hirosimas atombumbām. Tunguskas meteorīta diametrs bijis aptuveni 40 metri, bet tas eksplodēja virs neapdzīvotas Sibīrijas taigas.
Vairākus metrus lieli meteorīti, kas uzsprāga virs Čeļabinskas un kuru atlūzas nesadega atmosfērā, Zemi skar aptuveni reizi desmit gados. Neparastā dabas parādība un Krievijas oficiālo dienestu kavēšanās sniegt kādu paziņojumu izraisīja satraukumu iedzīvotājos, kas sākotnēji domājuši, ka nogāzusies lidmašīna vai arī eksplodējusi raķete.
Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrija vairākas stundas pēc notikuma paziņoja, ka virs Čeļabinskas apgabala eksplodējis meteorīts, kas daļēji sadedzis zemākajos atmosfēras slāņos. Iekšlietu ministrija informēja, ka ir apzinātas trīs vietas, kur nogāzušās meteorīta atlūzas. Čebarkulas ezerā atklāts sešus metrus liels caurums ledū, ko, visdrīzāk, radījusi meteorīta atlūza. Izveidotas remontbrigādes, lai steidzami iestiklotu izsistos logus, jo Čeļabinskā temperatūra piektdien noslīdēja līdz mīnus 18 grādiem.
Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrija uz Čeļabinskas apgabalu nosūtījusi aptuveni 20 000 glābēju, lai steidzami palīdzētu cietušajiem.
Par briesmām jābrīdina laikus
Meteorīta atlūzu lietus Krievijā un drīz pēc tam Zemei tuvu garām (tikai 27 000 km attālumā – 15 reizes tuvāk nekā no Zemes līdz Mēnesim) paskrējušais asteroīds puses futbola laukuma lielumā izraisījis tūlītēju atbildi no astronomu puses, raksta avīze “The Observer”. Vairākas Visuma pētniecības iestādes ir publiskojušas plānus izveidot vismodernākās brīdinājuma sistēmas par Zemei tuvojošamies debess ķermeņiem – asteroīdiem un meteoroīdiem. Vairākus projektus piedāvā ASV kosmiskās pētniecības aģentūra NASA, kā arī privātās Visuma pētniecības firmas. Zinātnieku uzdevums ir izveidot tehnoloģiju, kas ļautu precīzi noteikt atrašanās vietu un lidojuma trajektoriju salīdzinoši maziem, bet tomēr potenciāli graujošiem meteoroīdiem, komētām un asteroīdiem, kas varētu ietriekties Zemē.
Taču amerikāņu astronomi, kas nedēļas nogalē bija sapulcējušies Bostonā gadskārtējā apspriedē, uzskatīja par nepieciešamu uzstāties ar publisku paziņojumu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka viņiem ir izstrādāti plāni labākam brīdinājumam par debess ķermeņu triecieniem nākotnē.
“Fakts, ka simtiem cilvēku tika ievainoti Krievijā pēc meteorīta sprādziena, liecina, ka ir pienācis laiks rīkoties nekavējoties,” zinātnieku saietā Bostonā paziņoja ASV firmas “Deep Space Industries” izpilddirektors Riks Tamlinsons, kura uzņēmums gatavojas sākt mazu kosmosa kuģu sērijveida ražošanu.
Šos lidaparātus paredzēts izmantot Zemei tuvējo asteroīdu apsekošanai, lai izpētītu, vai uz tiem ir metālu vai rūdas krājumi. Daļa kosmosa kuģu pārraudzītu mazus un grūti atklājamus Visuma objektus, kas draud ietriekties Zemē. Firma “Deep Space Industries”, kas atrodas Maklīnā Virdžīnijas štatā, četros gados plāno uzbūvēt desmit kosmosa kuģus par simt miljoniem dolāru.
Havaju universitātes zinātnieki sadarbībā ar aģentūru NASA ierosina izveidot lētāku un vienkāršāku brīdinājuma sistēmu “Atlas” par Zemi apdraudošiem debess ķermeņiem.
Havaju salās, kur tīrais gaiss ļauj veikt īpaši precīzus novērojumus, izvietoto brīdinājuma sistēmu, kas sāks darboties 2015. gadā, veidos astoņi teleskopi, katrs aprīkots ar spēcīgu fotokameru. Havaju universitātes profesors Džons Tonrijs, raksturojot sistēmas “Atlas” jutīgumu, atzīmējis, ka tā no Sanfrancisko spētu atklāt sērkociņa liesmu Ņujorkā. Pēc viņa vārdiem, “Atlas” spētu brīdināt par maza asteroīda, dēvēta par “pilsētas slepkavu”, tuvošanos vienu nedēļu iepriekš, bet par lielāka asteroīda – “apgabala slepkavas” – tuvošanos – trīs nedēļas iepriekš. Viņaprāt, ar to pietiktu, lai laikus evakuētu iedzīvotājus no apdraudētā apgabala un veiktu pasākumus ēku un infrastruktūras objektu aizsardzībai.
NASA eksperti atzīst, ka visas briesmas nav apzinātas, jo no aptuveni miljona potenciāli bīstamo asteroīdu ir atklāti mazāk nekā desmit tūkstoši, raksta “The Observer”. Ja virs Čeļabinskas apgabala nokritušais meteorīts būtu pietuvojies Zemei tikai dažas stundas agrāk, tas būtu nokritis virs biezi apdzīvotajiem rajoniem Anglijas ziemeļos, izraisot daudz nopietnākus postījumus.
