Jāveido “ģimenēm draudzīga interneta vide” arī Latvijā 0
Lielbritānijas premjerministra iniciatīva izraisījusi asas diskusijas ne vien Britu salās, bet radījusi nevienprātību arī Latvijas publiskajā telpā.
Groza likumus
Līdz šim Latvijā nav bijis grūtību piekļūt pornogrāfiska rakstura materiāliem. Saskaņā ar Pornogrāfijas ierobežošanas likumu interesenti var brīvi skatīties pornogrāfisku materiālu vietnē, kurā tas ievietots, neiegūstot šo materiālu savā īpašumā. Šāda rīcība netika uzskatīta par pārkāpumu. Taču, lai Latvijas normatīvos aktus pielīdzinātu Eiropas Savienības kopējai likumdošanai, valdība iecerējusi stingrākus mērus ar pornogrāfiju saistītām darbībām informācijas tehnoloģiju vidē.
Paredzēts, ka ne vien iegūšana, bet arī piekļuve pornogrāfiska rakstura materiālam tiks uzskatīta par nelikumīgu rīcību.
Lai valdības rosinātās izmaiņas stātos spēkā, grozījumi likumos vēl jāpieņem Saeimā.
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva gan atzīst, ka jau tagad piekļuve pornogrāfijai internetā normatīvi ir ierobežota: “Likums nosaka, ka pornogrāfiska rakstura materiālu apritē ir aizliegts iesaistīt bērnu, tostarp nodrošināt bērnam pieeju pornogrāfiska rakstura materiāliem vai bērnu pornogrāfijai, kā arī pieļaut, ka bērnam ir pieejami minētie materiāli. Tāpat noteikts, ka elektroniskajā vidē ir aizliegts izplatīt pornogrāfiska rakstura materiālus vai informāciju par šādu materiālu pieejamību nenosakāmam saņēmēju lokam gadījumos, kad nav saņemta adresāta piekrišana.”
Soli priekšā
Neskatoties uz normatīvajiem aizliegumiem, “pornogrāfijas izplatītāji vienmēr atrodas soli priekšā apkarotājiem”, atzīst Valdis Gržibovskis, Valsts policijas pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību vērstu noziedzīgu nodarījumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.
Ar interneta pornogrāfiju saistīti pārkāpumi pastāvīgi palielinās; pagājušā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 17 pārkāpumi, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos to skaits pieaudzis līdz 29.
Par problēmas aktualitāti liecina arī starptautiskās “Inhope” asociācijas statistikas dati – 1% (107 vietnes) no bērnu seksuālas izmantošanas ainas saturošām tīmekļa vietnēm Eiropā tiek uzturētas Latvijā. Galvenokārt tas tāpēc, ka Latvijā ir sestais ātrākais internets pasaulē. “Vieta, kurā uzņēmums, privātpersona vai noziedznieks izvēlas uzturēt savu vietni, ir atkarīga no datu pārraides ātrumu pieejamības un datu centru pakalpojumu sniedzēja piedāvātā servisa – abi šie kritēriji Latvijā ir augstā līmenī, un serveru izvietošanas izmaksas – zemākas nekā citās Eiropas valstīs”, skaidro Maija Katkovska, Latvijas Interneta asociācijas pārstāve, “Net-Safe Latvia” Drošāka interneta centra vadītāja.
Pagājušajā gadā Latvijas Interneta asociācija uzsāka iniciatīvu “Atbildīgs interneta pakalpojumu sniedzējs”, kuras ietvaros izstrādāts memorands starp interneta pakalpojumu sniedzējiem par drošas interneta vides veidošanu un cīņu ar kriminalizēto pornogrāfiju saturošu materiālu apriti globālajā tīmeklī. Interneta pakalpojumu sniedzējiem, kuri pievienojas šim memorandam, tiek piešķirta īpaša kvalitātes zīme.
Tāpat notiek sadarbība ar Valsts policiju. “Saņemot ziņojumu no interneta lietotājiem par dažādu pornogrāfiska rakstura nelikumīgu materiālu izplatīšanu, policijas pilnvaroti, sazināmies ar komersantiem un pieprasām iespējami ātru nelegālā satura izņemšanu no publiskas aprites internetā. Pēc tam policija reaģē tālāk. Vidēji mēnesī saņemam 40 – 70 ziņojumus par dažādiem pārkāpumiem”, stāsta M. Katkovska.
Nevis aizliegt, bet veicināt izpratni
Arī V. Gržibovskis atzīst, ka sadarbība ar Interneta asociāciju atvieglo policijas darbu. Taču vēl efektīvāks risinājums, viņaprāt, būtu Lielbritānijas pieredzes pārņemšana, automātiski bloķējot pornogrāfiskas vietnes. Tam nepiekrīt citi eksperti, kuri uzskata – lai gan cīņai pret tīmekļa pornogrāfiju ir pieejami dažādi filtri, kas liedz saskari ar nevēlamām mājas lapām, tomēr pornogrāfijas izplatītāji “ir slīpēti un izmanto dažādus rīkus, lai šos filtrus apietu”. Turklāt filtru uzstādīšana esot ārkārtīgi dārga.
Tāpat speciālisti uzskata, ka automātiska interneta pornogrāfijas filtrēšana vēl nenodrošinās pilnīgu bērnu izolāciju no nevēlama satura aplūkošanas. Pēc Lindas Curikas, sabiedriskās politikas centra “Providus” projektu vadītājas, domām, “pornogrāfija mūsdienās sastopama visur, ne tikai interneta vietnēs un zem matračiem”. Pētniece domā, ka robežlīnija starp popkultūru un pornogrāfiju pēdējo gadu laikā ir ļoti saplūdusi, un lielākā daļa televīzijas seriālu un filmu satur tādus elementus, kas pirms desmit gadiem skaitītos pornogrāfija, bet šodien ir norma.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka vietniece Anita Gotharde gan ir pārliecināta, ka varas iestāžu uzdevums ir parūpēties, lai pornogrāfisks saturs būtu pēc iespējas neaizsniedzamāks nenobriedušai bērna psihei. Taču pirmajā vietā, viņasprāt, ir jāizvirza vecāku izglītošana un atbildības uzņemšanās par to, ar kādu interneta saturu saskaras viņu atvase.
“Ir svarīgi ne tikai visu kategoriski aizliegt, bet arīdzan runāt ar bērnu un atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar dzimumaudzināšanu.”
Maija, astoņus un desmit gadus vecu bērnu mamma no Rēzeknes, netic, ka kategoriski aizliegumi ļaus sasniegt vēlamos rezultātus. “Kā zināms, aizliegtais auglis vienmēr ir tas saldākais. Mūsu bērniem jāmācās izvērtēt, kas ir labs un kas – slikts. Viņiem jāveido sava vērtību pasaule. Mūsu, vecāku, uzdevums ir viņus šajā izziņas ceļā vadīt.”
