Jāveicina izlūkošanas datu apmaiņa 0
Pēc teroraktu virknes pērn novembrī Parīzē, kur islāmistu džihādisti nogalināja 130 cilvēkus, ES brīdināja, ka “melnais caurums”, kas izveidojies, dažādu valstu izlūkdienestiem nevēloties dalīties ar informāciju par teroristu plāniem un pārvietošanos, apdraud visa kontinenta un globālo drošību.
Jāpārvar neuzticības gaisotne
Divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē Eiropas Policijas birojs (Eiropols) paziņojis, ka ir pazīmes, kas liecina par nacionālo izlūkdienestu lielāku vēlmi sadarboties, raksta izdevums “Politico”. Vēl pirms dažiem mēnešiem tikai puse no ES 28 valstīm formāli piedalījās informācijas apmaiņā ar dalībvalstīm, citām organizācijām un valstīm ar Eiropola starpniecību. Janvāra vidū 25 valstis ir iesaistījušās pretterorisma informācijas apmaiņas sistēmā, un atlikušās trīs valstis kārto pēdējās formalitātes, lai pievienotos informācijas apmaiņai, paziņojis Britānijas pretizlūkošanas dienesta MI5 bijušais darbinieks Roberts Veinraits, kurš vada Eiropolu. “Es esmu runājis ar kolēģiem desmit gadus par nepieciešamību uzlabot informācijas apmaiņu, tā ka šī ideja man nav nekas jauns,” Veinraits teica intervijā “Politico” Eiropola mītnē Hāgā. “Taču šī ir pirmā reize, cik es atceros, kad šī tēma ir kļuvusi par centrālo jautājumu.” Ilgus gadus ES kodola valstis ir pietiekami uzticējušās viena otrai, lai ieviestu kopīgu valūtu un bezvīzu ceļošanas joslu. Taču tikai 130 cilvēku bojāeja Parīzē pārliecināja dalībvalstis, ka ir jāpārvar gadiem pastāvējusī slepenības gaisotne un neuzticība, ja ir runa par informācijas apmaiņu par teroristu plāniem un pārvietošanos, ko savākusi kādas valsts policija vai izlūkdienests. Islāma džihādistu veiktie uzbrukumi Parīzē atklāja milzīgos robus pretterorisma pasākumu koordinācijā pāri ES robežām un arī pašās dalībvalstīs.
Īpaši tika kritizēta Francija un Beļģija, jo pēc uzbrukumiem Parīzē vienu no teroristiem aizturēja Francijas policija, bet atbrīvoja bez papildu informācijas pārbaudes. Beļģijas policija nebija informējusi Francijas kolēģus, ka aizdomās turētais terorists Salahs Abdeslams un viņa brālis Ibrahims, kurš uzspridzinājās Parīzē, ir radikāļi, kas mēģinājuši doties uz Sīriju karot džihādistu rindās. Abdeslams joprojām nav notverts. Kopš tā laika Francija un Beļģija ir centušās krietni uzlabot informācijas apmaiņu pretterorisma jomā, kas nācis par labu visām ES valstīm, intervijā “Politico” teica kāda Beļģijas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Jāsavieno datu bāzes
Eiropola loma cīņas koordinācijā pret terorismu un organizēto noziedzību pērn tika aktivizēta, organizācijai saņemot papildu resursus, lai izsekotu ieroču, naudas un ārzemju kaujinieku plūsmai. Šā gada janvārī sāka darbu Eiropola Pretterorisma centrs, kur tiek apkopota informācija par ES pilsoņiem, kas devušies karot džihādistu rindās islāmistu kaujinieku kontrolētajā Sīrijas un Irākas teritorijā. ES valstis ir uzlabojušas to pilsoņu apzināšanu, kas dodas karot “Islāma valsts” pusē. Pērn novembrī tikai puse no ES 28 dalībvalstīm veica šādas informācijas apmaiņu, bet tagad ir panākts ievērojams progress, teica Eiropas pretterorisma centra amatpersona.
“Lai gan ir paplašināta Eiropola informācijas apmaiņas sistēma, daži šķēršļi saglabājas,” uzskata Veinraits, “jo savienot informācijas bāzes ir viena lieta, bet cita lieta ir to izmantošana.” Eiropola priekšnieks atzīst, ka ir panāktas lielas pozitīvas pārmaiņas, taču vēl ir jāveic sinhronizācija starp Eiropola reģionālo noziegumu datu bāzi un datiem, kas pieejami policijai uz ES ārējām robežām. Informācijas apmaiņā jāiesaista arī Šengenas bezvīzu sistēma, lai brīdinātu robežsargus, vai ceļotājam ir krimināla pagātne vai viņš tiek meklēts. Šo sistēmu apvienošana dotu iespēju ātri pārbaudīt ceļošanas dokumentus un atklāt teroristus, it īpaši gadījumos, ja viņi jau iepriekš bijuši aizturēti par likumpārkāpumiem citā valstī. “Šo datu bāžu savstarpējai pārbaudei būtu jānotiek katru dienu,” uzsver Veinraits.
Pērn novembrī ārkārtas apspriedē pēc Parīzes teroraktiem ES iekšlietu ministri vienojās, ka informācijas datu bāzes tiks savienotas martā, apstiprināja Interpola vadītājs Jirgens Štoks, runājot starptautiskā pretterorisma konferencē Eiropola mītnē Hāgā pagājušajā nedēļā. “Izmaiņas migrantu pārvietošanās maršrutos, konflikta zonu izplešanās, elektroniskie sakari un dokumentu viltošana liek mobilizēties izšķirošam posmam cīņā pret terorismu,” teica Štoks. Eiropolam vajadzīga ātrāka pieeja migrantu pirkstu nospiedumu datu bāzei EURODAC, ko līdz šim varēja izmantot tikai patvēruma meklētāju identitātes pārbaudīšanai. Tagad ir izmainīti noteikumi, lai Eiropols un nacionālā policija varētu izmantot EURODAC aizdomās turēto personu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, kas veicinās likumpārkāpēju atklāšanu.
