Solvita Vība: Pieci argumenti par zvēru izmantošanas aizliegumu cirkos 21
Šonedēļ, 30. martā, Saeimā notiks balsojums par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas ietver savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkos Latvijā.
Likumprojektu sagatavoja Zemkopības ministrija. Tas ir atbalstīts Ministru kabinetā, un šobrīd to atbalsta 40 nevalstiskās organizācijas. Publiskajā telpā ir izskanējuši ekspertu argumenti, emocionāli viedokļi, atbalstot aizliegumu. Saeimai ir nosūtīti 26 000 cilvēku paraksti par cilvēcīgu cirku. Liekas, ka ir izdarīts viss, lai Saeima godprātīgi varētu rezultēt likuma normā sabiedrības vēlmi pārtraukt bezjēdzīgu, nežēlīgu izklaidi 21. gadsimtā.
Taču, kā zināms, tikai saņemtai ziņai ir vērtība. 21. martā Saeimas Tautsaimniecības komisijā notikusī diskusija ar argumentiem “bērniem patīk cirks”, “cirks bez dzīvniekiem nav cirks”, “dzīvnieku cirks ir kultūras tradīcija” un atsevišķu deputātu izteikumi rada bažas, ka, iespējams, mūsu ziņa nav saņemta, tāpēc pirms balsojuma uzrunājam visus ar lūgumu ieklausīties argumentos.
Pirmkārt, ētiskais arguments. Katra dzīvnieku suga ir kā tauta ar savu evolūciju, vēsturi, dzīves vidi, kultūru un valodu. Katrs dzīvnieks ir indivīds, kam ir sajūtas – bieži vien varenākas, sarežģītākas un smalkākas nekā mūsējās. Mums nav jāvaicā, vai dzīvnieki domā, bet gan – vai viņi jūt? Viņi, tāpat kā mēs, jūt bailes, skumjas, sāpes, vientulību. Mūsu cilvēcīgums ir mērāms ar to, kāda ir mūsu attieksme pret citām būtnēm un vai mēs spējam dzīvot tā, lai novērstu un mazinātu ciešanas. Pakļaušana dresūrai cirkā savvaļas dzīvniekam ir nedabisks, uzspiests uzvedības modelis, kas tiek panākts ar cietsirdīgām metodēm. Būtībā tā ir bezjēdzīga cietsirdības atbalstīšana savai izklaidei.
Otrkārt, labturības arguments. Cirks nespēj nodrošināt prasības attiecībā uz savvaļas dzīvnieku sociālajiem, teritoriālajiem apstākļiem un veselību. Pārbraucienos dzīvnieki izrāda stresa pazīmes, kas izpaužas gan uzvedībā, gan fizioloģiski.
Treškārt, tie, kuri atbalsta savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, apgalvo, ka šiem dzīvniekiem nepiemītot tādas pašas etoloģiskās un fizioloģiskās vajadzības kā savvaļas dzīvniekiem, jo cirka dzīvnieki ir dzimuši nebrīvē, tādējādi šie dzīvnieki “vairs nav tādi” kā viņu sugas brāļi brīvībā. Šāds arguments neiztur zinātnisku kritiku, jo savvaļas dzīvnieki cirkā ir indivīdi, kuri ir spiesti pielāgoties un pakļauties cilvēkiem, tie ir pieradināti, bet nav domesticēti, tiem nav radušās ģenētiskas izmaiņas, kas pārveidojušas to izskatu, fizioloģiju un rezultātā arī uzvedību.
Ceturtkārt, atrakcijas ar dzīvniekiem nav obligāta cirka mākslas sastāvdaļa. Nevar noliegt, ka gadsimtus bagātajā cirka pieredzē atrakcijas ar savvaļas dzīvniekiem bija integrētas izrādēs, lai dotu vienīgo iespēju cilvēkiem parādīt eksotiskos dzīvniekus no tālām zemēm. Mūsdienās cirkam šādas funkcijas nav, jo ir pieejama daudzpusīga izglītības sistēma, ir iespējas baudīt pasaules līmeņa zooloģiskos dārzus, ikviens var saņemt informāciju no atzītām dokumentālām filmām, kas gan bērniem, gan pieaugušajiem dod patiesu izpratni par savvaļas dzīvniekiem un vidi, kurā viņi dzīvo.
Piektkārt, aizliegumam Latvijā šobrīd nepastāv nekādi juridiski vai praktiski šķēršļi. Latvijā nav pastāvīgi turētu cirka dzīvnieku, tāpēc nav jārisina jautājums par šādu dzīvnieku izmitināšanu.
Šobrīd vienīgais uzdevums ikvienam ir saprast, kādā Latvijā vēlamies dzīvot. Mēs, kas esam atbalstījuši likumprojektu, savu ziņu esam nosūtījuši – tā ir Latvija, kurā dzīvām būtnēm neliek ciest cilvēku izklaidēšanai. Tas nav 22. gadsimta mērķis, kuru varēsim piepildīt, “kad būsim bagātāki”. Tāda Latvija var būt jau šodien.
