– Ja skolas cenšas, kāpēc tad tik un tā ir Krievijas propagandas pārņemti jaunieši? Vai propaganda ir spēcīgāka par skolotāja teikto? 17
– Audzināšanas darbs notiek arī ģimenē. Iespējams, tur bērnam tiek klāstīti pilnīgi citi uzskati nekā skolā. Jautājums ir par to, vai bērns vairāk uzticēsies ģimenei vai skolai. Taču tik un tā skolai jāmāca bērniem analizēt arī to, ko viņš dzird mājās vai televīzijā. Bērniem jāiemācās pašiem izdarīt secinājumus. Piemēram, izpētes ietvaros aizpildītajās anketās bērni raksta, ka viņi svin “uzvarēšanas dienu”. Diez vai tas notiek skolā. Visticamāk, mājās, ar ģimenes locekļiem.
– Ja skolotājiem vieniem pašiem neizdodas mazināt propagandas ietekmi, jāaicina talkā citi sabiedrības pārstāvji. Arī Juka Rislaki jau pieminētajā rakstā aicināja uz skolām saukt ārpolitikas ekspertus.
– Jā, tas būtu atbalstāms un veicināms. Skolu sniegtā informācija liecina, ka skolās ir viesojušies gan politiķi, gan NATO valstu vēstnieki. Protams, grūti pateikt, vai šādi pārstāvji dodas uz visām skolām, taču mums skolām jāuzticas.
– Jūsu vadītajam dienestam jākontrolē arī, vai tās stundas un lekcijas, kam jānotiek valsts valodā, tiešām latviski arī notiek. Reiz sacījāt: ja inspektors ir mācību telpā, protams, ka skan latviešu valoda. Tad kā uzzināt patiesību? Vai nav jāizmanto kādas “partizānu metodes”?
– Slepenas partizānu metodes pazemotu gan mūs, gan skolotājus. Būtu pazemojoši klausīties aiz durvīm.
