– Bet vai skolas bibliotēkā tāda grāmata var palikt? 17
– Var. Cenzūra valstī ir aizliegta. Īpašos gadījumos arī saturam neatbilstošas grāmatas varētu izmantot mācību procesā. Taču svarīgi, kā skolotājs stāsta par to, kas šajās grāmatās lasāms un kā interpretē to saturu. Kāda no šādām grāmatām var būt lielisks piemērs tam, kā izskatās propaganda. Ir svarīgi mācīt bērniem pašiem domāt un izdarīt secinājumus no visa pieejamā informācijas apjoma. Bērniem jāprot to kritiski analizēt.
– Bet vai nav tā, ka daļā skolu bērniem arī iemāca liekuļot? Eksāmenā skolēns uzrakstīs, ka PSRS okupēja Latviju, jo viņš zina, ka tā vajag, lai dabūtu labu atzīmi, bet turpinās domāt, ka patiesībā Latvija tika atbrīvota.
– Lai tādu gadījumu nebūtu, skolās nepieciešamas vadlīnijas valstiskās audzināšanas veikšanai. 2013. gada pētījums par pilsonisko audzināšanu parādīja, ka audzināšanas darbs ne vienmēr noris visaugstākajā līmenī un intensitātē.
– Saeimā tika izstrādāta valstiskās audzināšanas programma, bet apstiprināta tā pagaidām nav.
– Jā, jo vispirms jāpieņem izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiks valdības tiesības noteikt valstiskās audzināšanas vadlīnijas. Šie likuma grozījumi patlaban ir izskatīšanā Saeimā. Jau tagad audzināšana, tajā skaitā valstiskā audzināšana, notiek katrā skolā. Bet tā notiek ļoti dažādi, jo viss atkarīgs no skolas direktora un konkrēto skolotāju pieredzes un uzskatiem, tajā skaitā – politiskajiem uzskatiem. Ja būs vienotas vadlīnijas valstiskajai audzināšanai, skolotāji zinās, pēc kā vadīties. Taču te ir būtisks arī finansiāls aspekts. Mūsu pētījumi rāda, ka skolām nav līdzekļu, lai atvestu bērnus uz Rīgu, apmeklētu muzeju, piedalītos pasākumos, kas saistīti ar valstisko audzināšanu. Šobrīd ir stingri noteikts: ja ekskursija saistīta ar mācību procesu, tā jāapmaksā skolai, pašvaldībai vai valstij. Tā kā valsts vai pašvaldību piešķirtie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, bērnus reti ved mācību ekskursijās.
