– Vai sūdzas par to, ka bērniem nav iemācīts, piemēram, negružot uz ielas vai arī par politiskiem jautājumiem? 17
– Sūdzas arī par politiskiem jautājumiem. Bija gadījums, kad skolēna mamma sūdzējās IKVD, ka meita aizgājusi uz skolu ar piespraustu Georga lentīti, bet direktore un skolotāja esot lūgusi to noņemt. Mamma uzskatīja, ka tā pedagoģiskais personāls nedrīkstēja rīkoties, bet izrādās, ka skolā ir arī noteikumi, kādām prasībām jāatbilst skolēna apģērbam un šāda lentīte šiem noteikumiem nekādā ziņā neatbilda. Runa ir par mazākumtautību skolu. Sūdzības no vecākiem par valstisko audzināšanu skolās tikpat kā nesaņemam. Taču, kad veicām pētījumu, anketās tikai puse no vecākiem atzina, ka ir apmierināti ar to, kā skolās noris audzināšana, tajā skaitā pilsoniskā un patriotiskā audzināšana. Arī tas liecina, ka valstiskā audzināšana skolās ir jāuzlabo.
Būtiskākās sūdzības bijušas par to, ka skolās notiek politiskā aģitācija. Par to sūdzējās gan pirms Eiroparlamenta, gan Saeimas vēlēšanām, kaut arī IKVD jau preventīvi bija informējis, ko skolās drīkst darīt priekšvēlēšanu laikā un ko nedrīkst. Jebkāda politiskā aģitācija skolās ir aizliegta.
– Ja politiķis skolā nesaka runas, bet tikai izdala dāvanas – maisiņus, pildspalvas, logo ar partijas simboliku –, vai tā ir aģitācija?
– Priekšmeti ar partiju logo nevar atrasties izglītības iestādē. Protams, ne vienmēr var izsekot tam, kur bērni tos ņēmuši: varbūt uz ielas kāds uzdāvinājis. Taču bija pat gadījums, kad skolā stundu saraksts izvietots uz papīra ar kādas partijas logo. Arī tā ir politiskā aģitācija, kas nav pieļaujama. Par to, kādu informāciju izvieto izglītības iestādē, vienmēr atbildīgs skolas direktors. Un šī informācija nevar būt pretrunā ar Satversmi, Izglītības likumu un izglītības standartā noteikto.
Ja atceramies LTV raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kur skolās neļāva izvietot vai laboja plakātus, kur pieminēta Latvijas okupācija, jāsaka – visās šajās skolās veicām pārbaudes un atgādinājām direktoriem, ka skolās jābūt tādai informācijai, kas atbilst mācību priekšmetu saturam. Ja mācību priekšmetā “Vēsture” ir noteiktas valsts nostādnes attiecībā uz okupācijas faktu, tieši tādas jāpauž arī izglītības iestādē. Un par to ir atbildīgs skolas direktors.
Tas pats attiecas, piemēram, uz grāmatu dāvinājumiem skolā. Direktora atbildība ir šīs grāmatas izvērtēt, lai saprastu, vai to saturs nav pretrunā ar izglītības standartu. Ja ir pretrunā, mācību un audzināšanas procesā tās nedrīkst izmantot.
