Jāuzticas skolotājiem un direktoriem. Saruna ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāju Initu Juhņēviču 17
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāju Initu Juhņēviču nolēmām intervēt pēc tam, kad rakstnieks un publicists Juka Rislaki “Latvijas Avīzē” bija publicējis rakstu, kurā uzdeva jautājumu: kas notiek Latvijas skolās politiskās audzināšanas jomā?
I. Juhņēviča: – Par skolās notiekošo vai nenotiekošo jaunatnes audzināšanu J. Rislaki bija uztraucies pēc tam, kad dzirdēja skolēnu sarunu, no kuras bija noprotams: jaunie cilvēki ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvās politikas atbalstītāji. IKVD regulāri pārbauda norises skolās, gan reaģējot uz sūdzībām, gan akreditējot skolas, gan arī veicot dažādas tematiskās izpētes. Piemēram, 2013. gadā noslēdzās pētījums par skolās veiktajiem kultūras un audzināšanas pasākumiem, bet jau pērn uzsākta jauna izpēte “Pilsoniskās vērtības mācību un audzināšanas procesā vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Latvijā”. Šim pētījumam jānoslēdzas šā gada septembrī.
Jāpiebilst gan, ka akreditācija skolās notiek tikai reizi sešos gados un bieži vien ekspertu komisija skolā pat neierodas: skolas akreditācija tiek atjaunota, balstoties tikai uz skolu pašvērtējuma ziņojumu un citiem dokumentiem. Turpina I. Juhņēviča: – Kad eksperti skolā ierodas, akreditācijas ietvaros viņi vēro stundas, anketē skolotājus un skolēnus, kā arī vecākus, skatās, kā notiek audzināšanas un mācību darbs. Protams, ar to nepietiek, lai apzinātu skolās notiekošo. Tāpēc regulāri veicam analītiskās izpētes. 2013. gadā par audzināšanas darbu anketējām skolēnus no apmēram 270 skolām. Anketējām vecākus, kā arī intervējām skolu direktorus un skolotājus.
Šogad pabeigsim pētījumu par pilsonisko audzināšanu, kā arī pētījumu par nacionālo identitāti un sabiedrības saliedēšanu skolās.
Vēl viens veids, kā uzzinām par skolās notiekošo, ir iesniegumi un sūdzības. Te mēs vairāk uzzinām negatīvo: to, kas skolās nenotiek vai notiek ne tādā apmērā, kā vajadzētu. Lielākoties iesniegumi nāk no vecākiem, bet raksta arī citi sabiedrības pārstāvji, kuri uzskata, ka skolā audzināšana nenotiek tā, kā vajadzētu notikt.
