Jautrība birojā netraucē darbam; humors veicina veiksmīgu karjeru 1
Vai esi dzirdējis joku par biroja darbinieku, kuram nepiemita humora izjūta un kas mēģināja iegūt paaugstinājumu? Viņš to neieguva.
Darbavietās visā pasaulē neliels humors var biroju padarīt par ievērojami patīkamāku veidu, kā pavadīt astoņas vai vairāk stundas dienā. Bet uz katru patiesi smieklīgo darbinieku vai priekšnieku ir vairāki citi, kuru nesmieklīgie vai nepiedienīgie joki liek kolēģiem saviebties.
Tātad pret jokošanu jāizturas uzmanīgi, bet kā tieši humors palīdz uzlabot gan darbavietas vidi, gan tā cilvēka statusu, kuram tas padodas?
Kad Stīvs Kārlails, Kanādas “General Motors” prezidents, staigā pa firmas galveno mītni Ontario, viņš dalās ar jokiem un izmanto humoru kā veidu, lai nodibinātu saikni ar darbiniekiem.
“Es uzskatu, ka humora izjūta ir daļa no vadībai nepieciešamajām īpašībām,” saka Kārlails. “Tas var palīdzēt cilvēkiem justies atbrīvotākam un tādējādi padarīt viņus efektīvākus tajā, ko viņi dara.”
Tas, ko Kārlails dara savā lomā auto giganta uzņēmumā, ir tieši tas, ko biznesa profesors Moriss Šveicars piesardzīgi iesaka arī citiem uzņēmējiem.
Profesors Šveicars nesen bija līdzautors pētījumam, ar nosaukumu “Riskantais Bizness: Kad humors paaugstina un kad pazemina statusu”.
Pētījums atklāja, ka darbinieks vai priekšnieks, kurš veiksmīgi izmanto humoru, tiek uzskatīts gan par pašpārliecinātu, gan kompetentu, kā rezultātā paaugstinās viņa statuss.
“Darbavietas kontekstā cilvēki atzinīgi novērtē tos pašpārliecinātos kolēģus un priekšniekus,” saka profesors Šveicars, kurš strādā Filadelfijas universitātē. “Joku izmantošana ir riskanta un riskēšana norāda uz pašpārliecinātību.” Būtībā tu nevēlies būt kā priekšnieks no seriāla “Ofiss”.
“Humors rada vienlīdzīgākas attiecības hierarhiskā uzņēmumā,” saka Dženifera Mosa, Toronto Plastiskuma laboratorijas līdzdibinātāja, kura veic pētījumu par emocionālo intelektu un apmierinātību uzņēmumos. “Lai radītu spēcīgāku saikni ar saviem darbiniekiem, humors ļoti palīdz.”
Kā vienu piemēru profesors Šveicars citē laba humora izmantojumu, kuru savā “tvītā” 2009. gadā aizsūtīja iepriekšējais Twitter boss Diks Kostolo.
Kostolo ietvītoja: “Rīt būs mana pirmā pilnā darba diena kā Twitter galvenajam vadītājam. Pirmais solis: iedragāt izpilddirektora statusu, nostiprināt varu.”
Pēc šī notikuma Kostolo patiesībā arī kļuva par Twitter galveno izpilddirektoru jau pēc gada, paturot šo statusu piecus gadus, līdz beidzot viņš aizgāja no uzņēmuma.
Profesors Šveicars saka: “Kostolo nav ilggadējs veterāns komēdijā, viņš nav komiķis, bet viņš atdeva sevi uzņēmumam.”
Patiesībā jautrība birojā var cīnīties ar intensīva un nogurdinoša darba negatīvo blakusefektu. 2006. gada pētījumā atklāts, ka tiem veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem darbā bija vairāk jautrības, emocionālais nogurums bija manāmi mazāks.
Savukārt Vrijes universitātes pētījumā secināts, ka komandas, kuras vairāk dalās ar jokiem, sniedz arī lielāku savstarpēju atbalstu un konstruktīvus padomus, piemēram, “tā ir lieliska ideja” vai “mēs šo problēmu varētu atrisināt, darot tā…”.
Attiecībā uz humora veidu, kuru tu varētu pamēģināt ar saviem darba kolēģiem, profesors Šveicars saka: sevis apsmaidīšana “var būt gana efektīva”, jo tā padara cilvēcīgāku joku stāstītāju.
Saskaņā ar profesoru Ādamu Galinski no Kolumbijas Biznesa skolas arī sarkasmu iespējams izmantot efektīvi, bet tas mudina izmantot piesardzīgu pieeju.
Viņš uzsver, ka sarkastisks humors vislabāk darbojas, kad uzticība un rotaļība starp abām pusēm jau izveidota, citādi nepareizi izmantots sarkastisks komentārs var tikt uztverts kā vieglprātīgs vai cietsirdīgs.
“Sarkasmam ir nepieciešama izzinoša spēja saprast domāšanas elastību un to, kā vārdi var tikt interpretēti,” saka profesors Galinskis. “Tas ir īpatnējs sabiedriskā intelekta paveids, kuru ne visi izmanto vai izprot.”
Avots: bbc.co.uk
