Jautājumu ceļš Rotko centrā 0
“To, ka uz dažiem jautājumiem nav atbilžu, ir briesmīgi grūti iemācīt,” reiz teikusi Ketrīna Greijema (1917 – 2001) – ietekmīgās avīzes “The Washington Post” prezidente, viena no spilgtākajām un iedvesmojošākajām sievietēm ASV 20. gs. vēsturē.
Lai vai kā, tieši vērtību relatīvisma cauraustajā mūsdienu laikmetā atkal un atkal uzdot jautājumus par pilnīgi visu ir neizbēgami, un tieši māksla šeit var kalpot kā nebeidzamas pašanalīzes un arī plašāka diskursa avots. Jautājumu tēma ir arī vienojošais, kas smalkā diedziņā sasaista jaunās izstāžu sezonas notikumus Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā – tā durvis vērs piektdien, 2. februārī (no plkst. 16 līdz 17 jaunās izstādes varēs skatīt bez maksas).
Interesējoties par jautājumiem, kas aktuāli mums pašiem, šeit un tagad, intriģējoša ir izstāde “Skatoties ārpus, skatoties iekšpus”, kurā spēkus apvienojuši seši ievērojami Latvijas fotomākslas meistari – Arnis Balčus, Ieva Balode, Ieva Epnere, Romāns Korovins, Līga Spunde, Alnis Stakle. Tās pieteikumā tiek uzsvērts, ka “mākslas atrautība no ikdienas un neatkarīga pastāvēšana ārpus sociālo attiecību pasaules, galvenokārt ekskluzīva patēriņa produkta formā, mūsdienās ir izsapņots sapnis, un mākslinieka žests ir atgriezies ikdienišķo notikumu telpā.”
Inese Siliņa, Irēna Lūse, Helēna Heinrihsone, Irīda Lazdiņa, Ieva Spalviņa, Anita Meldere, Jānis Spalviņš, Baiba Priedīte, Dainis Gudovskis. Visas šīs spilgtās personības apvieno tas, ka viena no viņu aizrautībām mākslā ir akvarelis. Ko tad īsti nozīmē un uz kādiem jautājumiem atbildes meklē Latvijas laikmetīgais akvarelis – arī to varēs uzzināt izstādē Rotko centrā.
“Manu jautājumu ceļš” – šāds nosaukums izvēlēts Haralda Jegodzienska – skulptora, kas kļuvis par gleznotāju un dzejnieku, – izstādei, kurā autors pārsteidz apmeklētāju iztēli ar simboliem un skaidrojumiem, kas neļaujas tūlītējam skaidrojumam. Par norvēģu mākslinieku Jonu Arni Mogstadu (izstāde “Iespēju skaistums”) toties teikts, ka viņa gleznas ir kā mēģinājums līdzsvarot spriedzi starp daili un diženumu – šis jēdziens tiek lietots tām piemītošās spilgtās gaismas, neizmērojamā dziļuma un dimensiju dēļ. Mogstads pēta dažādus leņķus un perspektīvas un izmanto atšķirīgas gleznieciskās valodas – no figurālas līdz abstraktai. Līdzās mākslas vēsturei viņa gleznās saskatāmas atsauces uz mūziku, literatūru, dzeju, kino un popkultūru. Savās trīs jaunākajās gleznu sērijās viņš mēģina izzināt glezniecisko telpu, pievēršoties mākslas vēsturei.
Vēstījums par juteklisko un netveramo sievišķo valdzinājumu, kas ataino mūsu ilgas pēc pašapzināšanās, – tik komplicēts jautājumu loks ievīts Jolantas Ābeles izstādē “Rapsodija sievišķībai”. Māksliniecei tuvs ir ainavas, klusās dabas un portretu žanrs. Viņai raksturīgs pieskāriens audeklam, kas maina izpratni par lietām, mijiedarbība starp krāsām, kas rada brīnumu. J. Ābele dzimusi Jēkabpilī, izstādēs un radošos mākslas projektos piedalās no 1987. gada – bijušas jau septiņas personālizstādes.
“Zaļais – mežs aiz loga, zilais – jūras bezgalīgā dažādība, oranžais – saule vasaras debesīs, brūns, pelēks, melns – uzarta zeme un ceļš zem kūstoša sniega, sarkans – rozes mūsu dārzos. Šķiedras darbus veidoju, kociņus krāsojot, tinot ar kaparu, līmējot, šujot, klājot kārtu virs kārtas, līdz darbs liekas gatavs. Digitālai apdrukai izmantoju savas fotogrāfijas,” stāsta Jūrmalā dzīvojošā tekstilmāksliniece Lija Rage, kura izstādē “Krāsas” izmanto krāsas kā zibsni, abstraktu laukumu, vīziju. Lija Rage sarīkojusi jau desmit personālizstādes, saņēmusi virkni apbalvojumu – 2014. gadā arī Izcilības balvu lietišķās mākslas biennālē Ķīnā.
Jaunā izstāžu sezona Rotko centrā būs apskatāma līdz 8. aprīlim.
