Jautājums par mākslīgā intelekta izmantošanu akadēmiskajā vidē kļuvis īpaši aktuāls 12
Uz jautājumu, kā notiks studentu zināšanu pārbaude noslēguma darbos, zinot, ka mākslīgais intelekts var uzģenerēt tekstu studenta vietā, TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Normunds Grūzītis, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs.
“Jā, protams, ka noslēguma darbi ir cita lieta,” viņš uzsver. Man kā recenzentam negribētos lasīt ģenerētu tekstu, viņš apgalvo, piebilstot, ka tas viss ir baltiem diegiem šūts, ja vien darbā nav kādas ļoti uzkrītošas lietas.
Tas viss ir atkarīgs no nozares. Ja datoriķis nav tik labs rakstītājs (kaut gan žēl, ka beidzamajos gados zūd tekstu kvalitāte) un mākslīgais intelekts palīdz tekstu noformēt, pārfrāzēt, izlabot kļūdas tekstā, tā ir sekundāra lieta. Savukārt filoloģijā studentam to vajadzētu prast izdarīt pašam, nevis izmantot robota palīdzību.
Jau tika vēstīts, ka mākslīgā intelekta izmantošana akadēmiskajā vidē ir neizbēgama, tāpēc būtu jādomā, kā izstrādāt palīgrīka lietojuma regulējumu, aģentūrai LETA atklāja augstskolās.
Jautājums par mākslīgā intelekta izmantošanu “kļuvis īpaši aktuāls”, norādīja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā departamenta Tiesiskās atbalsta nodaļas vecākā juriskonsulte Dace Raipale. Tas skatīts arī LU Padomē. Savukārt universitātes administrācijai dots rektora uzdevums pārskatīt esošo regulējumu un sniegt priekšlikumus sistēmas pilnveidei, lai nepieļautu mākslīgā intelekta izmantošanu.
Vienlaikus jau šobrīd, skaidrojot studiju kursu prasības, mācībspēki vērsuši studējošo uzmanību, ka mākslīgā intelekta izmantošana ir atļauta tikai, ja to atļāvis pasniedzējs, atzīmēja Raipale.
Raipale pauda, ka normatīvā līmenī esošā sistēma nodrošina mehānismu pārkāpuma risināšanai. Tomēr, lai pilnveidotu mākslīgā intelekta atklāšanu, iesaistīti LU Matemātikas un informātikas institūta un universitātes informācijas tehnoloģiju speciālisti situācijas izvērtēšanai un priekšlikumu sniegšanai par mākslīgā intelekta izmantošanas konstatēšanas metodēm.
Universitāte ir konstatējusi nepatiesus informācijas sniegšanas gadījumus, kuru atpazīšanai izmantoti dažādi rīki. Tomēr secināts, ka daži no tiem mākslīgo intelektu neatpazīst.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela atzina – nevar izvairīties no tā, ka studenti mācību procesā kā palīglīdzekļus izmanto mākslīgo intelektu. Tomēr universitāte vēlas studentiem arī iemācīt attiekties pret to kritiski.
Tā kā mākslīgā intelekta ģenerētais teksts ir svešs teksts, uz to attiecas tieši tādas pašas citēšanas un atsauču prasības, kā uz citiem autorībā balstītiem avotiem. Mākslīgā intelekta lietojums bez attiecīgām norādēm ir uzskatāms par akadēmiskā godīguma pārkāpumu, uzsvēra LKA.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta direktors Uģis Citskovskis atklāja, ka RTU Ētikas kodeksā ir iestrādāts regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu akadēmiskajā vidē. Tāpat RTU plaģiātisma kontroles rīkā ir ieprogrammēts mehānisms, lai varētu atpazīt iespējamos gadījumus, kad darba izstrādes laikā lietots mākslīgais intelekts. Līdz šim “nozīmīgi pārkāpumi” nav konstatēti.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju institūtā pauda, ka vienotu regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai akadēmiskā vidē un izglītības sistēmā kopumā būtu jāizstrādā valsts līmenī, jo negodprātīgi izmantotā palīgrīka monitorings un kontrole “ir būtisks izaicinājums” – tā īstenošanai vajadzīgi gan atbilstoši kvalificēti cilvēkresursi, gan infrastruktūra.
Ņemot vērā, ka līdz šim izmantotās plaģiātisma sistēmas nespēj identificēt mākslīgā intelekta veidotu tekstu, universitātē sāktas diskusijas, kā arī iecerēts veidot normatīvo bāzi.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi līdz 2024.gada vasarai izstrādāt regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai.
Ir būtiski, lai mākslīgais intelekts arī turpmāk “būtu rīks, nevis kļūtu par ieroci”, ieceri skaidro ministre.
