Jautājums no Maskavas – kāpēc latvieši nemetas uz ceļiem? Krievijas dezinformācijas apskats 8
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ielu protesti, kas spontāni sākās pēc melnādainā Džordža Floida nāves policijas aizturēšanas laikā 25. maijā ASV pilsētā Mineapolisā un vēlāk ar saukli “Black lives matter” (“Melno dzīvībām ir nozīme”) aptvēra ne vien visu valsti un arī izgāja ārpus tās, protams, nebija paslīdējuši garām Krievijas propagandai.
Turklāt izmantotas dažādas pieejas – atsevišķi stāstot, cik liela problēma Amerikā ir rasisms, atsevišķi izceļot ASV varas bezspēcību vardarbīgo protestētāju un demolētāju priekšā.
Kopējais vēstījums – ASV valda haoss un nestabilitāte, ko vēl vairāk pastiprina ne pārāk labā situācija ar Covid-19 izplatību.
Starp šiem visumā ierastajiem Rietumiem veltītajiem vēstījumiem izceļas kāds interneta portāla “News Front” video – saruna ar vienu no Latvijas Krievu savienības vadošajiem politiķiem Miroslavu Mitrofanovu.
“News Front”, kuram ir versijas deviņās valodās (tajā skaitā, piemēram, serbu, bulgāru, gruzīnu), aktīvi cenšas izplatīt “krievu pasaules” idejas ārpus Krievijas.
Kā atzīmējuši eksperti, šī ir viena no agresīvākajām vietnēm, kur tiek īstenots informatīvais karš pret Ukrainu, Baltijas valstīm, kā arī Rietumiem. Tā bieži dod vārdu Latvijas radikālo krievu organizāciju aktīvistiem, piemēram, Tatjanai Ždanokai, Aleksandram Gapoņenko un citiem.
“Negru” aizstāvis
Arī šoreiz video autors Sergejs Veselovs ar Mitrofanovu sāk sarunu kā ar senu paziņu, tomēr ievadā galvenais akcents likts uz aktuālajiem ASV protestiem, kurus mēģināts sasaistīt ar Latvijas situāciju.
Veselovs stāda Mitrofanovu priekšā kā krievu tiesību un “negru” aizstāvi.
Vārds “negri” ir savdabīga vārdu spēle, ko jau izsenis dažreiz izmantojuši atsevišķi promaskavisko organizāciju aktīvisti, lai it kā uzsvērtu savu beztiesiskumu Latvijā, kas esot pielīdzināms kādreizējai melnādaino diskriminācijai Amerikā.
Vārds veidots, krievu valodā saīsinot “negraždaņin” (“nepilsonis”).
Plašu atsaucību tas gan nav guvis, jo aktīvistu vairākumam acīmredzot ne pārāk patīk šī asociācija. Tagad ASV protestu kontekstā nolemts to “atsvaidzināt”.
“Jūs cīnāties par cilvēku tiesībām palikt par cilvēkiem. Tomēr uz ASV protestu fona, kur nēģeri no baltajiem jau pa 10 dolāriem pieprasa vai arī piekauj, jūs izskatāties pavisam necivilizēti un ne no Rietumiem.
Rietumi nēģeru priekšā stāv uz ceļiem. Latvijas krievu priekšā neviens latvietis uz ceļiem nav nometies. Tā vietā tiek izdomātas arvien jaunas lamatas, lai jūs aizvērtu un pieliktu pie ķēdes,” “News Front” autors vēršas pie Mitrofanova.
Te gan var just, ka Latvijas Krievu savienības politiķis diezgan piesardzīgi uztver šo tēmu un cenšas no tās distancēties.
Tiesa, viņš atzīmē, ka esot runājis ar “Black lives matter” kustības atbalstītājiem Latvijā un jautājis, kāpēc viņi neatbalstot vietējo krievvalodīgo cīņu par savām tiesībām, uz ko it kā saņēmis atbildi, ka viņi “nav pietiekami kreatīvi”.
Pēc Mitrofanova domām, pie vainas esot tas, ka šie jaunieši izauguši Rietumu informatīvajā telpā un nezina krievu valodu, tāpēc viss, kas nāk no Rietumiem, viņiem šķiet tīkamāks.
Interesanti, ka pati Krievija bieži ir saņēmusi pārmetumus par rasismu un antisemītismu šajā valstī.
Arī S. Veselovs, lai gan mēģina vilkt paralēles starp ASV protestētājiem un Latvijas krievu organizāciju aktīvistiem, vienlaikus neslēpj savu nicinošo attieksmi pret melnādainajiem gan vārdu izvēlē, gan tonī, kādā uzdod jautājumu.
Izmantoti ačgārni argumenti
Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), kurš uzmanīgi seko Krievijas dezinformācijas vēstījumiem, spriež, ka šāda veida argumentācijas paudēji “stāv uz ļoti plāna ledus”.
Viņi mēģinot sevi pasniegt kā upurus, lai gan patiesībā pārstāv bijušos okupantus un kolonizatorus, kuri pārdzīvo par agrāko privilēģiju zaudēšanu. “Rietumos tiek jaukti pieminekļi tiem, kurus uzskata par kolonizatoriem un vergturiem.
Un vispār veidojas noskaņojums, ka pieminekļus, kas atrodas pilsētas centrā, nevar atdalīt no pašreizējās politikas un cilvēku uztveres, tāpēc tos var novākt,” saka E. Šnore.
Tas, protams, liek uzdot jautājumu – kāpēc Rīgas centrā jābūt piemineklim, kas lielai latviešu daļai saistās ar piecdesmit padomju okupācijas gadiem.
E. Šnore uzskata, ka mēģinājums izmantot šādus salīdzinājumus, lai iegūtu kādu atbalstu Rietumos, ir lemts neveiksmei.
“Pirms 30 gadiem te viss notika tā, kā viņi gribēja – viss krievu valodā un atbilstoši viņu ideoloģijai. Tagad tas vairs tā nav. Bet vecā stāvokļa atjaunošanu nevar pieprasīt, tāpēc tiek izdomāti dažādi aplinkus ceļi.
Labi atceros, kad braucu uz EDSO Parlamentāro asambleju, kā Krievija tur mēģināja iestāstīt Rietumiem pavisam ko citu, nekā reāli te uz vietas pieprasa. Ja tiktu uzstādītas reālās prasības, Rietumi to vienkārši nesaprastu.
Kādas valsts finansētas krievu skolas vai valsts valodas statuss krievu valodai? Nekur citur pasaulē tā nav.
Tāpēc tiek izmantoti emocionāli argumenti, ka Latvijas krieviem neļauj būt cilvēkiem un tamlīdzīgi,” vērtē E. Šnore.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
