“Jautājums ir – vai politiķiem vispār ir idejas, ko darīt?” Ikstens par politisko haosu Latvijā 1
TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” politologs Jānis Ikstens asi komentēja sabiedrībā aktuālās diskusijas par uzticības atgūšanu valsts varai un iespējamām politiskajām reformām. Viņš uzsvēra, ka esošā koalīcija ir tik vāja un neorganizēta, ka nespēj pieņemt pat vienkāršus lēmumus, un tieši tas arī rada lielāko trauksmi sabiedrībā.
“Sāksim agresīvi – pārsteidzoši, ka par sabiedrības uzticības atgūšanu tiek aicināti runāt juristi, nevis sociologi un politologi. Prezidents, iespējams, šādi mēģina izlīst no situācijas, taču jautājums paliek – vai visas šīs idejas vispār ir vajadzīgas?” retoriski vaicāja Ikstens.
Viens no karstākajiem jautājumiem ir valsts augstāko amatpersonu iecelšanas kārtība. Vai nepieciešamas izmaiņas, vai tomēr pietiek ar esošo sistēmu? Ikstens uzskata, ka, ja netiek plānots fundamentāli mainīt Satversmi un prezidenta funkcijas, tad pašreizējo kārtību būtu jāsaglabā.
“Ja mēs nevēlamies fundamentāli mainīt Satversmi un prezidenta izraudzīšanās kārtību, tad mums nevajag aiztikt amatpersonu nominēšanas procesu. Sistēma līdz šim ir darbojusies, problēma ir nevis tajā, bet politiķu spējā pieņemt lēmumus,” skaidroja politologs.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd koalīcija ir tik vāja, ka tai trūkst spējas pieņemt pat elementārus lēmumus. Tas gan nenozīmē, ka nākotnē situācija nevar mainīties – ja nāks jauni politiķi, iespējams, pieeja būs pavisam cita.
Ikstens pievērsa uzmanību vēl vienam nozīmīgam jautājumam – vēlēšanu sistēmai un referendumu organizēšanas nosacījumiem.
“Satversme skaidri nosaka, ka mums ir jābūt proporcionālai vēlēšanu sistēmai. Ja gribam to mainīt, nepieciešams referendums, un tā sarīkošana nav vienkāršs process,” viņš norādīja.
Viens no iespējamiem uzlabojumiem būtu referendumu sliekšņa pārskatīšana, jo pašreizējā situācijā tas, pēc Ikstena domām, ir drīzāk iluzors instruments, nevis reāla iespēja tautai ietekmēt lēmumus.
“Referendumu sliekšņa samazināšana būtu vērts apsvērt, jo tas sākotnēji tika ieviests, lai tautai būtu lielāka teikšana. Taču šobrīd rodas sajūta, ka šis mehānisms vairs īsti nedarbojas,” viņš piebilda.
Tajā pašā laikā politologs brīdināja, ka pārāk viegli sasniedzams referenduma slieksnis var radīt pretēju efektu – ātri var parādīties iniciatīvas, kas ir pretrunīgas vai pat bīstamas valsts stabilitātei.
Ikstens uzsvēra, ka svarīgākais jautājums nav tikai par vēlēšanu sistēmu vai amatpersonu iecelšanas kārtību. Galvenā problēma ir politiķu rīcībspēja.
“Jautājums ir – vai politiķiem vispār ir idejas, ko darīt? Jo šīs nav jaunas tēmas. Tas pats attiecas uz ekonomiku, izglītību un citām nozarēm – vispirms vajadzīgas skaidras idejas, un otrkārt, spēja tās realizēt,” viņš secināja.
Līdz ar to lielākais izaicinājums nav tikai tehniski grozījumi vēlēšanu sistēmā vai prezidenta pilnvarās, bet gan spēja politiskajā vidē radīt un īstenot konkrētus risinājumus. Ja šīs spējas nebūs, nekāda reforma nelīdzēs.
