“SC” politiķi komentē Latvijas krievu nostāju pret iespējamo Krievijas agresiju 20
“Krievs pret krievu neies karot,” – tā varētu raksturot nesen aptaujājo krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedokli par to, kā Latvijas krievi rīkotos, ja Latvijā teorētiski notiktu Krievijas iebrukums. Viņi gan pauda pārliecību, ka tā nenotiks un Krievija Latvijai neuzbruks. Latvijas politikā krievu vēlētājus lielā mērā pārstāv “Saskaņas centrs”, tāpēc šīs noskaņas lūdzu komentēt šā politiskā spēka pārstāvjiem. Viņi jautājumus par teorētisko Krievijas uzbrukumu sauc par provokatīviem.
“Esmu lasījis jūsu publikāciju, un tajā visiem izskanējušajiem viedokļiem piekrist nevaru,” saka “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Jautāts par krievu sabiedrisko organizāciju nostāju, kas iemieso arī “SC” elektorātu, V. Agešins atteica, ka divas trešdaļas no “SC” vēlētājiem esot krievi, bet pārējie – citas tautības. “Mēs uzskatām, ka diskusija par tautībām raksturo atsevišķu politiķu vēlmi uzsildīt “veco zupu”, kas sastāv no saukļiem “Latvieti, nepadodies!” un “Krievi nāk!”,” sacīja V. Agešins. Pēc viņa teiktā: “Būtiskākā problēma nepastāv starp dažādām tautībām, bet mums ir jārisina valstī samilzušās sociālās problēmas. Izvairīsimies no provokatīvajiem pieņēmumiem, ko izmanto gan galēji labējie, gan galēji kreisie radikāļi.” Viņš raksturīgi “SC” politiskajai nostājai aicināja šobrīd atstāt malā vēstures jautājumus, bet gan pievērsties sociālajām lietām, piemēram, nabadzības mazināšanai. Vai tas nozīmē, ka “SC” šogad varētu atturēties no plašas 9. maija atzīmēšanas, jo šajā datumā notiekošais saasina latviešu un krievu attiecības? “Nevienam mūs neizdosies izprovocēt par 9. maiju. Jāatzīst, ka Latvijā dažādiem cilvēkiem ir dažāda vēsturiskā atmiņa. Kā cilvēks var atteikties no fakta savā dzīvē, ka viņš ir karojis pret nacistisko Vāciju? Cilvēki 9. maijā svin svētkus, pieminot, ka karš ir beidzies. Jaunieši atceras, kā vectēvi cīnījās,” atbild V. Agešins.
Cits “SC” deputāts Igors Pimenovs, kurš ir arī sabiedriskās organizācijas – Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija – vadītājs, uzskata par provokatīviem jautājumus par iespējamu Krievijas iebrukumu Latvijā. “Krievi, kas dien Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, šādā situācijā rīkosies saskaņā ar Latvijai doto zvērestu – par to nav nekādu šaubu,” apgalvo I. Pimenovs un piebilst, ka krievi Latvijā jūtas kā mājās un ka viņi Latvijai esot “resurss”, kas jāizmanto, nevis Krievijas “piektā kolonna”. “Mēs esam krievu tautieši, mēģinām uzturēt attiecības ar Krievijas organizācijām un Krievijas vēstniecību,” saka I. Pimenovs.
Par provokatīvu jautājumu par iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā uzskata arī “SC” deputāts, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, kurš par šo lietu esot runājis ar saviem draugiem, kuri tāpat kā viņš uzskatot, ka tas neesot iespējams. Tomēr atbildē izskan interesanta nostāja: “Par Latviju iesim cīnīties, bet par valdību – gan ne. Ārlietu ministrs un Saeimas spīkere ir tālu no mūsu ideāliem – līdztiesības un sociālajām garantijām. Mūsu vēlētājs Latviju asociē ar savu zemi.” Viņaprāt, pēdējos 20 gados cilvēki nav integrējušies valstī, bet gan sabiedrībā, turklāt esot daudz jaukto ģimeņu. “Nevar cilvēku atraut no otras puses. Jaunie cilvēki nesaista sevi ar PSRS. Ar 60 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem ir cita lieta – viņi PSRS laikos bija jauni un skaisti, bet tas ir citādi, taču jaunākajā paaudzē nostalģiju nesaskatu,” Latvijas krievu noskaņojumu vērtē “Saskaņas” politiķis. Viņš mierina, ka notikumiem Krimā neesot sakara ar Baltiju.
