“Jautāju darbiniekam, vai, viņuprāt, tas ir normāli, ka tā smird numurā?” Latviete piedzīvo nepatīkamu pārsteigumu Lisabonas viesnīcā 51
Kāds interesants pieredzes stāsts par komandējuma ceļojumu uz Portugāli, Lisabonu, lasāms “Facebook” ceļojumu grupā “Ceļo bez bēdu!”. Sieviete ar konta vārdu “Sapņu medniece” dalījusies savā sašutumā par 4* viesnīcu, par kuru bijis jāmaksā 173 eiro par nakti. Cena nebūt nebija adekvāta, ņemot vērā, kādā stāvoklī bija viņas viesnīcas numuriņš.
Par trīs naktīm sieviete kopā samaksāja 519 eiro. Rakstot par viesnīcas numuriņa kvalitāti, kas neatbilda cenai, viņa pauž: “Numurs bija tik nolietots, ka pat par 50 eur liktos nu tā stipri ne visai, esmu palikusi labākos ceļmalas moteļos ASV par 30 dolāriem par nakti.”
Lūk, pieredzes stāsts, kas lasāms sociālajs tīklos.
“Šonedēļ devos komandējumā uz Lisabonu – programma tipiskā, “garlaicīgā” – tātad, tikai ar darbu saistītās aktivitātes un bez brīvā laikā (šoreiz palikt ilgāk vai atbraukt ātrāk man nebija iespējas).
Lidojumā viss labi – lidoju caur Briseli, jo tiešā reisa šajā dienā nebija. Paņēmu somu, iebraucu “El Corte Ingles” nopirkt dažas man nepieciešamās lietas (pirms tam nebiju droša, vai veikalā apsargiem nebūs iebildumu, ka staigāšu pa veikalu ar lielo somu, vai došos uz mērīšanas kabīnēm, bet viss bija kārtībā). Pārvietojos ar Uber, cenas labas, visas reizes ātri dabūju auto (pirms 2 gadiem iepriekšējā komandējumā tieši ar to man bija problēmas).
Atbraucot uz viesnīcu (tā bija visiem sapulces dalībniekiem viena, centralizēti rezervēta, izvēlējās vietējie kolēģi), uzreiz jautāju darbiniekam, vai man ir vērts dot lojalitātes programmas numuru (biju lasījusi, ka var sakrāt punktus, un, ka biedriem ir bezmaksas ūdens numuriņā, kā arī 10% atlaide turpmākām rezervācijām). Man pretī atrūca, ka vajadzēja tad numuru dot laicīgi, jau rezervējot, ko es vispār gribot, kāds numurs, ir jau par vēlu. Nu labi, nē, tak nē, grupu rezervācijām punktus arī bieži nedod, ūdeni nopirkšu pati, iztikšu (ūdens numurā bija, bet to nepapildināja). Par viesnīcu uzreiz bija jāsamaksā, 519 eur par 3 naktīm.
Tad jautāju par gludekli, jo 4* viesnīcās tas ir standarts – parasti ir vai nu gludināmā istaba vai pat katrā numuriņā. Numuriņā neesot, bet varot man iedot, bet maksimums uz pusstundu. Kā tādam nogrēkojušamies skolniekam man minūtes piecas tika stāstīts, ka gludekļus vajag visiem, ka kategoriski nedrīkst turēt ilgāk par pusstundu, uzreiz jāatdod atpakaļ, ka nedrīkst paņemt un turēt pie sevis – tādu lekciju noklausījos, ka varētu padomāt, ka to gludekli uz mājām jau aizvedu. Nu labi, labi, izgludināšu visu tagad uzreiz, dodiet tik šurp! Labi, man uznesīšot uzreiz uz numuriņu.
Devos uz numuriņu, un uzreiz iekrita acīs, ka tas tāds diezgan “noguris”, viss stipri nolietots, līstes putekļainas. Ņemot vērā, ka cena par viesnīcu ir 173 eur par nakti, biju šokā – numurs bija tik nolietots, ka pat par 50 eur liktos nu tā stipri ne visai, esmu palikusi labākos ceļmalas moteļos ASV par 30 dolāriem par nakti.
Bet sliktākais, ka numuriņā ir smaka. Sākumā domāju, ka vaininieks ir mini virtuve numuriņā – jo tā arī izskatījās stipri padzīvojusi, krūzes skapī netīras.
Gaidu 5 min, 10, gludekli kā nenes, tā nenes. Telefons numuriņā ir, mēģinu zvanīt – nevieno ne ar vienu no standarta pogām, kas parasti savieno ar reģistratūru (izrādās – esot jāspiež 9! Kā nez to var zināt?). Tā kā man vēl fiksi bija jāaiziet līdz aptiekai turpat netālu, nolēmu pie gludekļa jautājuma atgriezties atpakaļceļā.
Atnācu atpakaļ, vēlreiz palūdzu reģistratūrā, vai var atnest to solīto gludekli tomēr, jo tā arī nesagaidīju. Atkal noklausījos lekciju, ka tikai uz pusstundu (pēc tam man kolēģis teica, ka viņam vispār esot pateikts, ka būs jāmaksā, ja turēs ilgāk par pusstundu).
Devos augšā uz numuriņu, atvēru durvis – smaka tiešām spēcīga, izrādās, nāk no vannasistabas izlietnes. Tik traki, ka rauj uz augšu. Sāku domāt, ka tūlīt nāksies skaidroties un prasīt vispār naudu atpakaļ.
Beidzot atnesa to gludekli un jautāju darbiniekam, vai, viņuprāt, tas ir normāli, ka tā smird numurā? Jā, tiešām, smaka esot stipra, tūlīt atsūtīšot tīrītājus ar gaisa astvaidzinātāju (!). Iedomājos to sintētisko puķu smaku un teicu, ka nu nē, kādi citi varianti? Nuu, varētu domāt par numuriņa nomaiņu, ja man vēlāk tiešām neliksies izturams un neizvēdināsies.
Atvēru logu, pusstundu gludināju drēbes, bet tikmēr pamanīju arī citas nianses.
Gultas veļa pleķaina. Balkons ar rūsu. Lobās nost silikoni, pelējums virsū. Rakstāmgaldā caurums. Notekas drausmīgas. Atdures nolauztas. Grīda tāda viegli lipīga, ka negribas pat zeķēs iet, kur nu vēl, basām kājām. Grīdas lamināta gabals uzlīmēts arī aiz spoguļa vannasistabā. Zvanīju uz reģistratūru, teicu, ka var ņemt gludekli, un es tomēr gribu citu numuriņu. Labi, lai es saliekot mantas un nākot lejā (normāli viesnīcās šādā situācijā piedāvā atsūtīt kādu, kas palīdzēs pārnest somas – neesmu šo bieži izmantojusi, bet pāris reizes ir nācies). Ok, mantu nav daudz, aiznesu pati, tikai izstieptā rokā visas sagludinātās drēbes – daļa, diemžēl, transportēšanu ne pārāk labi pārdzīvoja, pusstundas darbs vējā.
Citu numuriņu dabūju, pirmajā stāvā gan, tātad, pa nakti jātaisa ciet logs. Smaka, par laimi nebija, numuriņš drusku, drusku labāks, bet nu arī saguris – te vannasistabā lamināts aiz sienas jau bija nolobījies, dušas krānam nolauzti rimbuļi. Vēlāk izrādījās, ka no rītiem ir 10 (!) min jāgaida, kamēr attek siltais ūdens, maz tā, ka laika maz, sanāk kanalizācijā tecināt normālu ūdeni..Vienu rītu jau domāju, ka matus nāksies aukstā ūdenī mazgāt. Kā arī, kondicionieris tāds, ka gulēt ar to nav iespējams… Pirmajā naktī pamodos no jocīgas skaņas, izklausījās, ka kāds laužas iekšā istabā – izrādījās, ieslēdzās ledusskapis, izraut to nevarēja, bet par laimi iekšā bija poga, kur nogriezt uz 0. Jaunajā numuriņā vismaz bija patiešām ērta gulta.
Sākumā domāju, mazums, man nepaveicās, uzmanīgi painteresējos, kā gāja citiem kolēģiem, jo šo viesnīcu vietējie ieteica kā “šoreiz būs riktīgi laba viesnīca!” (jo pirms 2 gadiem arī bija ne visai). Vācu kolēģe teica, ka viņa palikšanas laikā divas reizes reģistratūrā redzēja, ka cilvēki pieprasa mainīt numuru. Britu kolēģis teica, ka viņam esot princips, ka nevajadzētu palikt viesnīcās, kur ir sliktāks līmenis, nekā pašam mājas, un te pat nevarot salīdzināt, pavisam traki. Itāļu kolēģis teica, ka šī, iespējams, ir sliktākā viesnīca, kurā palicis pēdējo gadu laikā. Britu kolēģe minēja, ka katru rītu modusies ar sāpošu galvu no bezgaisa istabā, jo arī, logu nevarēja atstāt vaļā 1.stāva dēļ, bet kondicionieris tāds, ka liekas, ka kaut kas tūlīt pacelsies gaisā.
Labākais, ka viesnīcais vērtējums Google ir stabilas 4.2 zvaigznes, ļoti, ļoti daudz 5* vērtējumi, Tripadvisor tas pats, 4.0, “very good”., Booking – 8, arī raksturota, kā ļoti laba.
Viesnīca Hotel Pestana Cascais, skatos, ka citos datumos pat virs 200 eur tādas pašas klases numuriņi, es saprotu, maksa par atrašanās vietu, bet vērtība pret samaksāto nu vispār nav… Vēl pagaidām Google neieliku vērtējumu, bet noteikti to izdarīšu. Jāsaka gan, ka pēdējā pieredze ar atsauksmi par sliktu autonomu parādīja, ka pakalpojumu sniedzējiem ir iespēja tās atsauksmes kaut kā slēpt, jo pēc dažām dienām mana atsauksme man bija redzama, bet cits neviens to neredzēja vairs. Pāris atsauksmes Google redzu ar šādiem pat komentāriem par smaku, “laipno” personālu, drausmīgi nolietotajiem numuriem, bet tiešām nesaprotu, kur rodas tās visas jūsmīgās atsauksmes un tik daudz. Redzēju arī citu latviešu atsauksmes, ka viņiem viss lieliski bijis.
Iespējams, šādu viesnīcu ar tādām atsauksmēm pati būtu pierezervējusi. Tad gan es prasītu atgriezt naudu un pārceltos citur. Te gluži nebija izvēles, jo visi transfēri bija kopā un uz šejieni.
Kā rīkotos Tu? Lūgtu atgriezt naudu? Prasītu labāku numuru?”
