Jautājam partijām: Vai skolotāja alga jārēķina pēc padarītā darba vai skolēnu skaita? 2
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz “Latvijas Avīzes” lasītāju jautājumu:
Vai atbalstāt esošo sistēmu, kurā skolotāju alga vairāk atkarīga no skolēnu skaita, nevis padarītā darba? Vai arī to mainīsiet?
Jaunā konservatīvā partija, Dagmāra Beitnere-La Galla:
Skolotāju darbs nav jāvērtē pēc skolēnu skaita, ne arī padarītā: tas nav gabaldarbs. Skolotāja darbs ir aicinājums, viņu rokās ir nākotnes sabiedrība. Tas ir ilgstošs process – mainīt profesijas prestižu sabiedrībā. Jāsāk ar darba algām, sociālo reklāmu un vienu labu seriālu par skolotājiem Latvijā.
Nacionālā apvienība, Ritvars Jansons:
Radikāla izglītības sistēmas maiņa neveicinās tās stabilitāti. Jānovērtē to skolotāju darbs, kuriem jāstrādā ar lielu skolēnu skaitu. Vienlaikus valstij finansiāli jāstimulē augstas izglītības kvalitātes mazo skolu pedagogi.
“Saskaņa”, Evija Papule:
Ekonomiskās krīzes laikā ieviestais modelis “Nauda seko skolēnam” 10 gados palicis vienīgais princips algu noteikšanai, un tas ir kvantitatīvs. Tikai iesākts ir mēģinājums noteikt kvalitatīvos kritērijus algu aprēķināšanai. Esošais modelis neatbilst nozares dažādībai, jo ir arī augstākās izglītības iestādes, sporta un interešu izglītība u. c. Tāpēc pakāpeniski esošo modeli mainīsim.
“Attīstībai/Par!”, Ilze Viņķele:
Skolotāju alga nevar būt atkarīga tikai no skolēnu skaita. Tai jābūt sasaistītai arī ar padarītā darba kvalitāti, turklāt plašāk nekā centralizēto eksāmenu rezultātiem. Kvalitātes vērtējumā jāņem vērā arī skolēnu individuālais progress un sasniegumi gada griezumā. Nepieciešamas īpašas finansiāla atbalsta programmas pierobežu skolām, lai nodrošinātu šo skolu saglabāšanu un attīstību, pienācīgi atalgojot skolotājus.
Latvijas Reģionu apvienība, Varis Krūmiņš:
Pamatalgai vajadzētu būt pēc padarītā darba par stundām. Plus pēc skolēnu skaita varētu būt piemaksas pēc koeficientu sistēmas. Samaksa par slodzi 710 eiro visiem pedagogiem. Ja skolēnu skaits klasē ir 15+, 710 eiro jāreizina ar 1,1, ja 20+, ar 1,2, ja 25+, ar 1,3.
“Jaunā Vienotība”, Kārlis Šadurskis:
Skolotāju atalgojumu arī šobrīd veido daļa no darba stundās, kvalitātes un padarītā. Tomēr skolotāju atalgojuma sistēmas attīstības mērķis ir atbrīvot to no piesaistes skolēnu skaitam, bet nodrošināt līdzvērtīgi augstu finansējumu ikvienai skolai, kas nodrošina pieejamu un augstu izglītības kvalitāti.
“KPV LV”, Atis Zakatistovs:
Nē.
Zaļo un zemnieku savienība, Ainārs Mežulis:
Ja viens skolotājs var sākumskolā pasniegt visus mācību priekšmetus, pamatskolā vismaz trīs, tad skolotajam nevajadzētu skriet no vienas skolas uz otru, trešo, lai nodrošinātu sev slodzi un nopelnītu normālu atalgojumu. Ja skolotājs spēs strādāt vienā skolā, tad viņš spēs nodrošināt labu mācību kvalitāti arīskolā ar nelielu skolēnu skaitu. Mācīšanas metodika nemainās, mācot dažādus mācību priekšmetus. Bet pats galvenais – par skolotāju un ārstu ir jāpiedzimst! Tu vari beigt desmit augstskolas, bet, ja tev nav dots strādāt ar bērniem, tad vienalga nekas nesanāks, lai cik gudrs tu pats arī būtu!
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Vai jāmaina augstskolu finansēšanas sistēma?
Jautājam partijām: Kā veiksmīgi pāriet uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?
Jautājam partijām: Cik jāpelna skolotājam?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt izglītības satura reformu?
Jautājam partijām: Kā nodrošināsiet vienmērīgu vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti?
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.